“Dzīve bez ideāliem un cerībām nav pilnvērtīga”

      Ieklausīsimies viņas sacītajā. „Mūzika ir mans bērnības sapnis, mans darbs un mans vaļasprieks. Man pirmā dziesma ir „Tēvzemei” ar Laimoņa Vāczemnieka vārdiem. Lasot dzejoļa tekstu, es spēju sadzirdēt vārdus un noskaņu krāsas. Ja ir iedvesma un laiks, nav grūti uzrakstīt savu muzikālo versiju. Dziesmai pirmie ir vārdi. Labs dzejolis ir teksts, kas nes savu unikālo vēstījumu un iekļaujas mūzikā. Tam ir savs ritms un labskanīgi izteikta doma. Man ir divas īpaši tuvas dzejnieces – Ārija Elksne un Leontīne Apšeniece. Ā. Elksnes dzeja mani uzrunā ar dabas mīlestību un daudzveidīgo emociju gammu. Man ir ļoti tuva Ulda Marhileviča dziesma „Lūgums” ar Ā. Elksnes vārdiem. Lai arī esmu izlasījusi gandrīz visus dzejnieces dzejoļus, lielāko daļu pat zinu no galvas, uzrakstījusi mūziku vairāk kā 50 Ā. Elksnes tekstiem, tomēr neesmu pat mēģinājusi „Lūgumam” piedomāt citu melodiju. Šī dziesma vienkārši ir unikāla! Nozīmīga ir mana sarakste ar dzejnieci L.Apšenieci. Pateicoties viņai, esmu guvusi daudzas jaunas idejas. Apbrīnoju Leontīnes darba spējas, atsaucību, gara spēku un labestību. ”

      Jau vairākus gadus mūziķei ir izveidojusies sadarbība ar dziesmu izpildītāju Ivetu Laptevu. Viņa stāsta: „Tā aizsākās pirms septiņiem gadiem, kad Ivetas dēls sāka mācīties mūsu skolā. Nejauši atklājās, ka viņa mammai ir skanīga, spēcīga balss un atsaucīga sirds. Ivetas dziedājumi gan solo, gan kopā ar meitām Elizabeti un Mariju priecēja Krustpils pamatskolas skolēnus, skolotājus un bērnu vecākus. Tagad ir pievienojies arī Ivetas jaunākais dēls Gabriēls. Es ar Ivetu jūtu dvēseles radniecību. Mūs vieno ceļš pie Dieva, un tas, ka Iveta dzied manas dziesmas. Esama kopīgi uzstājušās baznīcās, kultūras namos, pansionātos, skolās, arī pat uz Dailes teātra skatuves. Katrs koncerts ir īpašs un neatkārtojams.”

      Arī Maijai ir savi tuvākie komponisti. „Esmu klasiskās mūzikas piekritēja. Man patīk V.A. Mocarts, J. Haidns, A. Vivaldi. Šī mūzika man dod spēku, sakārto domas un iepriecina. Garīgā mūzika savā ziņā ir netverama, bet tajā pašā laikā gan fiziski, gan emocionāli jūtama matērija, kas spēj cilvēka garu celt augšup, tai ir īpašas noskaņas un krāsas, dziļums un spēks.”

       Komponiste uzskata, ka dzīve bez ideāliem un cerībām, nav pilnvērtīga un nekas tā nespēj nomierināt, iedvesmot, uzmundrināt un līdzi just kā mūzika! No visas sirds vēlu priecāties par to, kas ir, par laiku, kas mums dots un novērtēt to. Neaizmirst par to pateikties Dievam un veltīt viņam savus labos darbus, dziesmas un pateicības lūgšanas!”

Ligita Ābolniece

Foto no Maijas personīgā arhīva