Dzērveņu lasīšanai Teiču purvā jāsaņem atļauja, citviet jāievēro vispārējie nosacījumi

Lai lasītu dzērvenes Teiču dabas rezervātā, kur citkārt cilvēki nevar atrasties, vietējo pašvaldību iedzīvotāji var saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) atļaujas, savukārt citās teritorijās, dodoties ogot un sēņot, jāievēro vispārējie nosacījumi.

Teiču dabas rezervāta likums noteic, ka regulējamā režīma zonā rezervāta teritorijā esošo pašvaldību iedzīvotāji drīkst lasīt dzērvenes, ja ir saņemta Pārvaldes rakstiska atļauja. Ņemot vērā, ka tieši vietējās pašvaldība spēj nodrošināt efektīvu komunikāciju ar iedzīvotājiem, Pārvalde sadarbojas ar pagastu pārvaldēm, lai nodrošinātu dzērveņu lasīšanas atļauju izsniegšanu.

Šogad Pārvalde ir sagatavojusi 1150 atļaujas, ko vietējās pašvaldības iedzīvotāji saņems ogu lasīšanai noteiktos datumos – 12. un 13. septembrī kā arī 19. un 20.septembrī. Krustpils novada Atašienes pagastā izsniegs 350 atļaujas, Varakļānu novada Varakļānu pagastā – 150 un Murmastienes pagastā – 250 atļaujas. Madonas novada Mētrienas pagastā izsniegs 200 atļaujas, bet Barkavas pagastā 200 atļaujas.

“Oktobrī no pašvaldībām saņemam  informāciju par faktiski izsniegtajām atļaujām – tas parāda, cik liela ir vietējo iedzīvotāju  interese par šādu iespēju. To, vai tiek ievērotas normatīvos aktos un atļaujās noteiktās prasības, septembrī pastiprināti kontrolēs Pārvaldes inspektori,” stāsta Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Atļaujas saņēmējam jāpatur prātā, ka ogot atļauts vien  norādītajā vietā un laikā, atgādina Pārvaldes  Latgales reģionālās administrācijas uzraudzības un kontroles sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis.

“Atļauju tiesīga izmantot ir tikai dokumentā norādītā persona un viņam līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam. Ogotājam, kurš ierodas dzērveņu lasīšanas vietā ar autotransportu, atļaujas labās puses sadaļa jānovieto transportlīdzekļa logā. Teiču dabas rezervāta stingrā režīma zonā atrasties aizliegts. Ir aizliegts izmantot palīgierīces dzērveņu lasīšanai,  vākt citas savvaļas ogas un sēnes, atstāt sadzīves atkritumus, tajā skaitā vietas atzīmējušos marķējumus – maisiņus, lentas u.c. orientierus. Tāpat  purvs nebūs īstā vieta, kur atstāt ēdiena iepakojumus vai tukšos traukus, dzēriena iepakojumus un polietilēna maisiņus. Saudzīgi jāizturas arī pret zemsedzi, jo purvi ir ļoti jutīgi pret nobradāšanu, to atjaunošanās notiek  ļoti lēni. Tāpat purvā ir aizliegts nomest izsmēķus, un veikt citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku,” stāsta Vasiļevskis.

Lai ogojot un sēņojot citās dabas teritorijās, neiekultos nepatīkamās situācijās, pirms došanās dabā jānoskaidro, kādas normas ir spēkā attiecīgā teritorijā. Daudzi purvi atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un, daži no tiem ir stingrā režīma, dabas lieguma vai dabas rezervāta zonā, kurā ogošana nav ļauta. Dažās teritorijās ir noteikti ierobežojumi, tamdēļ vēlams vispirms noskaidrot, vai nolūkotajā vietā vispār ir atļauta dzērveņu lasīšana – to, vai nolūkotā ogošanas vieta neatrodas rezervātā, iespējams noskaidrot dabas datu sistēmā “Ozols”, apmeklējot saiti http://ozols.daba.gov.lv/pub/.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot normatīvo aktu prasības un valsts vides inspektoru norādījumus. Par pamanītām nelikumīgām darbībām Teiču dabas rezervātā lūdzam informēt pa tālruni 26112686.

Foto: publicitātes