Drošība par pirmsskolas izglītību – bērniem, vecākiem un pašām pirmskolām

Pirmsskolas izglītības iestāde nav tikai vieta, kur tiek pieskatīti bērni – tā ir vieta, kurā bērns iegūst pirmās zināšanas, draugus, pieredzi par mācību procesu kopumā, kā arī uzsāk socializēšanās procesu ārpus ģimenes. Vieta, kurā sāk attīstīt savus talantus un prasmes. Tieši no šīs pieredzes lielā mērā ir atkarīgs, cik atvērts jaunu prasmju un zināšanu apguvei bērns būs nākotnē. Nav noslēpums, ka, lai mācību process būtu veiksmīgs, bērnam pirmsskolā jājūtas droši, taču patiesībā arī vecākiem jābūt drošiem, ka viņu atvases saņems kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu. Un arī visām pirmsskolām jābūt drošām par iespēju darboties, strādāt pie kvalitātes paaugstināšanas un plānot attīstību kā pilnvērtīga izglītības sistēmas daļa. Diemžēl, ir situācijas, kurās privātās pirmsskolas nevar justies drošas, tieši tāpat kā ģimenes, kas izvēlējušās apmeklēt nevis pašvaldību, bet privātos bērnudārzus. Kā un kāpēc šādas situācijas gadās, un, kā aiztaupīt virknei ģimeņu papildus satraukumu? 

Viens no pirmajiem izdevumiem, kas jāpaveic pēc bērna piedzimšanas ir piereģistrēšanās pirmsskolas izglītības iestādē, lai sasniedzot pusotra gadu vecumu vecāki bez lieka uztraukuma varētu atgriezties darba gaitās un bērns uzsākt savus pirmos soļus jaunu zināšanu apgūšanā. Realitātē tas var nebūt tik vienkārši un orientēšanās normatīvajā regulējumā var būt gana liels izaicinājums: paralēli tam, ka pašam jāatgriežas darba ritmā, vienlaikus jāspēj saprast, iztulkot un piemērot tik daudz dažādas tiesību normas, ka nereti šķiet – ikvienam vecākam noderētu juridiskā izglītība. Īpaši gadījumos, ja vecāki izvēlas privāto bērnudārzu. Ar cik lielu līdzfinansējumu jārēķinās, kā tas tiks aprēķināts (šeit jāņem vērā arī atšķirības starp pašvaldībām, kas īpaši svarīgas, ja ģimene maina dzīvesvietu), vai finansējums “sekos” bērnam uz privāto pirmsskolu arī tad, ja būs (vai nākotnē atbrīvosies) vieta pašvaldības bērnudārzā un daudzi citi jautājumi. Piekritīsiet, te noderētu ne tikai juridiskā, bet arī finanšu izglītība, turklāt primāri vecākiem būtu jādomā par bērna labsajūtu un attīstību. 

Katrai pašvaldībai ir savi saistošie noteikumi un kārtība, kādā tiek piešķirts atbalsts privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un privātajiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem. Vēl pavisam nesen vētru vecāku vidū un arī sociālajos tīklos sacēla Mārupes novada pašvaldības saistošo noteikumu projekts par pirmsskolas izglītības nodrošināšanas kārtību. Iepazīstoties ar to, daudzi vecāki kļūdaini bija secinājuši, ka gadījumā, ja atbrīvojas vieta pašvaldības bērnudārzā, bet vecāki dod priekšroku privātajam, līdzfinansējumu nevarēs saņemt. Pašvaldības pārstāvji gan vēlāk publiski skaidroja, ka radies pārpratums un projektā minētais ticis nepareizi interpretēts. Šeit nāk prātā senā patiesība – ja viens cilvēks kaut ko ir pārpratis, tā visticamāk ir viņa kļūme, bet, ja pārpratuši ir vairāki, varbūt kļūdījies tas, kurš rakstījis? Ir skaidrs, ka arī pašvaldību rīcībā nav neierobežots budžets, taču skaidri un vienkārši uzrakstītas normas neprasa papildus ieguldījumus, tikai empātiju un iejušanos to cilvēku lomā, uz kuriem tās attiecas. Vecākiem jādomā ne tikai par izmaksām, bet arī par bērna interesēm un visbiežāk bērnudārza, kurā bērns ir pieradis pie vides, grupas biedriem un pedagogiem, maiņa nav bērna interesēs. 

Apjuku un sašutumu vecākiem rada ne vien sistēmas sarežģītība, bet arī rezultāts, proti, izmaksas, kas vecākiem jāsedz. Joprojām pastāv atšķirība starp to, kādas izmaksas ir pašvaldību un privāto pirmsskolas pakalpojumu nodrošināšanai, kas ietekmē arī vecākus. Mācību maksa privātajos bērnudārzos veidojas no vairāk faktoriem, kas iekļauj arī telpu nomu, apkures cenas, grāmatvedības izmaksas, juridiskos pakalpojumus, veselības apdrošināšanu u.c. Papildus, iekārtojot vidi katrā grupā, tiek ņemts vērā bērnu vecumposms un atlasītās atbalstošākās rotaļlietas, grāmatas un citi izglītojoši materiāli. Visas šīs lietas netiek iekļautas pašvaldību bērnudārzu budžeta metodikas aprēķinā, ko pašvaldība veic par iepriekšējo gadu, attiecīgi veidojas atšķirības vecāku maksājumā. 

Nevienlīdzīgā līdzfinansējuma metodika ir sena problēma, tomēr, pieaugot siltumenerģijas un elektrības cenām, tā iezīmējas vēl skaudrāk. Energoresursu izmaksas un kopējā dārdzība spiedīs daudzas privātās pirmsskolas domāt par mācību maksas pieaugumu, kas būs papildus slogs uz vecāku pleciem, kuriem jau šobrīd trūkst skaidrības par saviem ikdienas izdevumiem. Ir pozitīvi, ka katru gadu pašvaldību līdzfinansējums tiek pārskatīts, taču diemžēl kopējais izmaksu kāpums ir daudz straujāks, turklāt, ja sākotnējā metodika nav vienlīdzīga visām ģimenēm, arī ikgadēja pārskatīšana nesniegs cerēto rezultātu. Cik ilgi katru gadu līmēsim jaunas tapetes uz nelīdzenām sienām? Varbūt vispirms vērts nolīdzināt sienas? 

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu pirmsskolas izglītību, atslēgas vārds ir sadarbība – starp bērnudārziem un vecākiem, starp bērnudārzu vadību un pašvaldības pārstāvjiem, starp privātajām un pašvaldības pirmsskolām. Tieši sadarbība var sniegt arī ģimenēm nepieciešamo skaidrību un drošību. 2022. gada nogalē Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība veica aptauju, lai noskaidrotu brīvo vietu skaitu privātajos bērnudārzos. Saņemtie dati liecina, ka kopumā ir pieejamas vairāk nekā 1 000 brīvas vietas, tajā skaitā arī Ziepniekkalnā, kur ir plāns būvēt pašvaldību bērnudārzu. Brīvas vietas ir arī Ādažu pašvaldībā, lai gan arī tur izskanējusi ideja būvēt jaunu bērnudārzu. Taču, lai cik skaisti arī neizklausītos ideja par jauniem bērnudārziem, aprēķini liecina, ka pašvaldību maciņiem draudzīgāka būtu sadarbība ar privāto sektoru. Turklāt, tas nozīmētu, ka daudzām ģimenēm izpaliktu satraukums par līdzfinansējumu un bērnudārza maiņu. 

Pats svarīgākais visā stāstā ir un paliek bērns un viņa labbūtība. Lai par to rūpētos, vecākiem jābūt iespējai brīvi pieņemt lēmumu par bērnudārzu – vai vecāks izvēlas pēc savu vērtību prizmas, atrašanās vietas (tuvāk mājām/darbam), draugu un radu ieteikumiem vai citiem apsvērumiem. Vecākiem ir jābūt drošiem par to, ka viņiem vienmēr būs iespēja izvēlēties un saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Un arī pirmsskolām jābūt drošām un pārliecinātām par nākotni, lai šo pakalpojumu spētu nodrošināt. Šobrīd privātās pirmsskolas atrodas starp vairākiem dzirnakmeņiem – no vienas puses likuma normas un saistošie noteikumi, no otras puses vecāki, kuri nereti ir apjukuši spēkā esošajā regulējumā un pārmaiņās, bet no trešās – vēlme par spīti grūtībām un izaicinājumiem turpināt darbu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un pozitīvu pieredzi saviem audzēkņiem.

Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa

Foto: publicitātes