“DeepSeek” popularitāte un kiberdrošības izaicinājumi – ko varam mācīties?

Ķīnas jaunākais izgudrojums – mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” – pēdējās nedēļās ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē. Tas strauji kļuvis par visvairāk lejupielādētāko bezmaksas lietotni uzņēmuma “Apple” lietotņu veikalā ASV, apsteidzot pat tādu gigantu kā “OpenAI” izlaisto sarunbotu “ChatGPT”, un gūst popularitāti arī Latvijā. Šis sasniegums uzskatāmi parāda Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus. Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – pagājušajā nedēļā kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai. Lai gan uzņēmums pēc brīdinājuma drošības risku novērsa, šis incidents akcentē mūsdienu tehnoloģiju pasaules lielākos izaicinājumus – datu drošību un lietotāju uzticību.

Konkurence mākslīgā intelekta jomā pieaug

“DeepSeek” izaugsme nav vienīgais notikums, kas šobrīd ietekmē mākslīgā intelekta nozari. ASV prezidents Donalds Tramps nesen ieguldīja 500 miljardus dolāru amerikāņu mākslīgā intelekta uzņēmumos, lai veicinātu konkurētspēju un inovāciju attīstību. Šī milzīgā investīcija uzsver, ka mākslīgais intelekts ir kļuvis stratēģiski svarīgs valstu ekonomikas un tehnoloģiju kontekstā. Savukārt “DeepSeek” panākumi parāda, ka Ķīnas uzņēmumi spēj konkurēt ar Rietumu tehnoloģiju milžiem, piedāvājot lētākus un vienkāršāk lietojamus risinājumus. Piemēram, “DeepSeek” modeļu apmācība notikusi ar ievērojami zemākām izmaksām nekā “OpenAI” un “Google” platformām. Tas rada spiedienu Eiropas un ASV uzņēmumiem ne tikai paātrināt inovāciju ieviešanu, bet arī meklēt veidus, kā padarīt savus risinājumus pieejamākus un ilgtspējīgākus. Tomēr šī sacensība iezīmē arī potenciālus draudus – ja Rietumu valstis pārcentīsies ar normatīvo regulējumu datu drošības jomā, tās var zaudēt savu pozīciju globālajā mākslīgā intelekta tirgū. Tas īpaši attiecas uz Eiropas Savienību, kur stingri regulējumi var radīt papildu izmaksas uzņēmumiem un rezultātā atturēt tos no jaunu produktu izstrādes un ieviešanas.

Drošības riski, lietojot Ķīnas risinājumus

“DeepSeek” gadījums izceļ arī būtiskus drošības riskus, kas saistīti ar Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu. Lietotnes privātuma politika paredz, ka visi lietotāju dati tiek nosūtīti uz serveriem Ķīnā un var tikt uzglabāti nenoteiktu laiku. Tas ietver lietotāju personas datus, piemēram, e-pasta adreses, tālruņa numurus, dzimšanas datumus, tērzēšanas vēsturi, kā arī tehnisko informāciju, tostarp ierīces modeļus un IP adreses. Šāda datu apkopošana rada būtiskus kiberdrošības riskus, jo Ķīnas likumi ļauj valstij pieprasīt piekļuvi uzņēmumu datiem nacionālās drošības apsvērumu dēļ.

Līdzīgi riski jau iepriekš ir konstatēti citos Ķīnas tehnoloģiju risinājumos, piemēram, novērošanas kamerās. Lietuvas Aizsardzības ministrija pirms kāda laika informēja par tādām kompānijām kā “Hikvision” un “Dahua”, kas ir apsūdzētas par datu pārsūtīšanu uz Ķīnu, kā arī ievainojamībām, kas ļauj attālināti kontrolēt kameras vai piekļūt to ierakstiem. Šādi gadījumi uzsver nepieciešamību rūpīgi izvērtēt risinājumu izcelsmi un drošību, īpaši, ja tie tiek izmantoti valsts pārvaldē vai uzņēmumos, kas strādā ar sensitīvu informāciju.

Nepieciešamība izglītot uzņēmumu un valsts iestāžu darbiniekus

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

ES Mākslīgā intelekta akta ietekme

Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts ir būtisks instruments, lai nodrošinātu datu aizsardzību un mazinātu riskus, kas saistīti ar manipulācijām un privātuma pārkāpumiem. Tomēr pastāv risks, ka pārmērīgs normatīvais regulējums var apgrūtināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, salīdzinot ar ASV un Ķīnu. Latvijā šī diskusija ir īpaši aktuāla, jo nacionālais Mākslīgā intelekta attīstības likums drīzumā tiks skatīts Saeimā jau 2. lasījumā. Ir svarīgi, lai šis regulējums būtu sabalansēts, radot drošu vidi inovāciju attīstībai un vienlaikus nesamazinot ES uzņēmumu spēju konkurēt globālajā tirgū.

“DeepSeek” piemērs uzskatāmi parāda, ka mākslīgais intelekts ir stratēģiski svarīga joma, kas rada gan iespējas, gan riskus. Lai pilnvērtīgi izmantotu mākslīgā intelekta potenciālu, ir nepieciešama gan lietotāju izglītošana, gan sabalansēts normatīvais regulējums, kas sekmē drošību un veicina konkurētspēju. Latvijai un Eiropai ir svarīgi atrast šo līdzsvaru, lai saglabātu tehnoloģisko neatkarību un veidotu ilgtspējīgu digitālo nākotni.

“Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)