Dažādi augšējo elpceļu vīrusi – ko darīt veselības uzlabošanai

11. janvāris, 2023 Ģirts Spēlmanis

Šosezon turpina strauji izplatīties dažādi augšējo elpceļu vīrusi – gan tie, ko saucam par parastu saaukstēšanos, gan tie, kas pievērš vairāk uzmanības un rada nopietnākas problēmas, piemēram, gripa vai mazuļiem bīstamais respiratori sincitiālais vīruss. Kā, sajūtot pirmos simptomus, zināt, vai ir vērts satraukties, un kādai slimības gaitai gatavoties – stāsta ģimenes ārste un dežūrārste “Veselības centru apvienībā” Kristīne Astra un „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.

Ģimenes ārste un dežūrārste “Veselības centru apvienība” poliklīnikā „Pulss” Kristīne Astra stāsta: “Pašlaik slimo patiešām daudzi un lielākoties netiek diagnosticēts, kāds tieši vīruss ir katram pacientam. Tomēr ir pavedieni, kas norāda uz to vai citu iespējamo vīrusa veidu. Piemēram, straujš slimības sākums ar augstu temperatūru var norādīt uz gripu. Pārējie simptomi ir līdzīgi daudziem elpceļu vīrusiem un tos nosacīti var likt “vienā maisā” un ārstēt kā parastu sezonālo elpceļu vīrusa infekciju.”

Nopietnu uzmanību slimības gaitai vajadzētu pievērt, ja ir gripa vai respiratori sincitiālais vīruss. Lūk, kā šo slimību norisi skaidro ārste!

Gripa

Visinfekciozākais citiem cilvēkiem gripas pacients ir dienu pirms simptomu parādīšanās un pirmajās 3-4 slimības dienās. Mazi bērni un seniori, kā arī cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu var būt infekciozi ilgāku laiku.

Gripas riska grupas ir mazi bērni, grūtnieces, veci cilvēki, cilvēki ar hroniskām slimībām un tie, kuriem ir vielmaiņas traucējumi, liekais svars.

Kā saprast, vai ir tieši gripa?

Vairumā gadījumu tā netiek diagnosticēta ārsta kabinetā vai laboratorijā, jo slimības ārstēšana var noritēt mājās, mazinot gripas simptomus. Tiesa, ir iespēja veikt A un B gripas vīrusu eksprestestu, ko piedāvā, piemēram, “Centrāla laboratorija”. Ja ir apstiprināta gripas diagnoze, ārsts var rekomendēt recepšu medikamentu – pretvīrusa zāles, ko svarīgi uzsākt lietot pirmajās divās slimības dienās.

Gripai raksturīgie simptomi

Akūts sākums.
Drudzis, paaugstināta (virs 38°C) ķermeņa temperatūra.
Nespēks, galvassāpes, muskuļu sāpes.
Vismaz viens no respiratoriem simptomiem – aizlikts deguns, kakla sāpes, klepus, elpas trūkums.

Visas uzskaitītās pazīmes nav vienmēr un nav visiem gripas pacientiem.

Kā rīkoties?

“Paaugstināta ķermeņa temperatūra būtu jāsamazina, ja tā rada diskomfortu. Visbiežāk tas rodas, ja temperatūra pārsniedz 38°C.

Temperatūras pazemināšanai var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kas aptiekā ir pieejami bez receptes. Efektivitāti var novērtēt aptuveni 40 minūtes pēc to lietošanas. Jāņem vērā, ka nav nepieciešams pazemināt temperatūru līdz normālai, pietiek, ja tā krītas par vienu grādu,” saka ģimenes ārste.

“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza vērš uzmanību: “Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, acitilsalicilskābi, deksketaprofēnu, var lietot līdz trim dienām, taču bez ārsta konsultācijas par trim dienām ilgāk lietot nevajadzētu. Paracetamolu satur dažādas formas zāles – sīrupi, karstie dzērieni, svecītes, tādēļ ir jāuzmanās – nevajadzētu vienlaikus lietot vairākus paracetamolu saturošus līdzekļus.”

Svarīgi ir uzņemt pietiekamu kopējā šķidruma daudzumu.

Pieaugušajiem tie ir vismaz divi litri diennaktī, bērnam vecumā no gada līdz trim gadiem – 1-1,2 litri, 4-6 gadus vecam bērnam – 1,5 litri diennaktī un 7-10 gadus vecam bērnam – 1,5-1,75 litri diennaktī,” skaidro ārste un piebilst, ka tad, ja simptomiem pievienojas klepus, ir svarīgi telpās nodrošināt vēsu un mitru gaisu. Var lietot bezrecepšu klepus sīrupu. Farmaceite norāda: “Izvēloties pretklepus līdzekli elpceļu vīrusa infekcijas gadījumā, ir svarīgi zināt, kāda veida klepus ir konkrētajā slimības fāzē – sauss vai produktīvs. Sausa klepus gadījumā iesaka sīrupu kas satur islandes ķērpi, priežu pumpurus, alteju, anīsu, ļoti sausa, kairinoša klepus gadījumā – sīrupus, kas satur kodeīnu. Produktīva klepus gadījumā – sīrupus, kas satur ceļteku, efeju, karbocisteīnu, ambroksolu, bromheksīnu.”

Kad jāizsauc neatliekamā palīdzība?

Pieaugušam pacientam pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības jāvēršas tad, ja:

piecas dienas ir konstants drudzis, ķermeņa temperatūra ir virs 38°C un to neizdodas pazemināt ar bezrecepšu zālēm;
rodas apātija, miegainība;
skābekļa saturācija (mērot ar oksimetru) krītas zem 93.

Bērnam jāsauc neatliekamā palīdzība uzreiz, ja:

ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38°C grādiem, zīdainim, kurš jaunāks par 3 mēnešiem;
ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38°C grādiem un izteikta miegainība – grūti pamodināt;
ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38°C grādiem un vērojamas dehidratācijas pazīmes – sausas gļotādas, ievilkts avotiņš, bērns maz urinē;
krampji;
grūtības elpot – iesaistās elpošanas palīgmuskulatūra, ievelkas ribstarpas;
zilgana ādas nokrāsa.

Zīdaini noteikti vajadzētu censties biežāk likt pie krūts.

Gripas profilakse

“Labākā gripas profilakse, protams, ir vakcinācija. To parasti veic rudenī, tieši pirms gripas uzliesmojuma, taču var vakcinēties arī tagad. Imunitāte veidojas 10 dienu laikā pēc potes saņemšanas. Jāņem vērā, ka noteiktas iedzīvotāju grupas var saņemt pilna apjoma valsts apmaksātu gripas vakcīnu. Tādas, ir piemēram, grūtnieces (jebkurā grūtniecības nedēļā), bērni no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, seniori pēc 65 gadiem, kā arī hronisku slimību pacienti, veselības aprūpes darbinieki. Precizēt, vai šī priekšrocība attiecas arī uz jums, var, meklējot informāciju Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā vai jautājot savam ģimenes ārstam,” norāda Kristīne Astra un atgādina, ka joprojām ir aktuālas arī tādas profilakses metodes kā telpu vēdināšana, roku higiēna, palikšana mājās, ja parādās kādas saslimšanas pazīmes, un sejas maskas lietošana sabiedriskajā transportā un vietās, kur pulcējas cilvēki.

Farmaceite papildina, ka organisma spēja pretoties vīrusa infekcijām ir atkarīga arī no ikdienas uztura, ar ko tiek uzņemtas visu organisma sistēmu funkcionēšanai nepieciešamās vielas. “Ja uzturs nav pilnvērtīgs, papildus ieteicams uzņemt minerālvielas un vitamīnus. Profilaksei vajadzētu lietot kompleksos vitamīnus – vitamīnu, augu ekstraktu uztura bagātinātājus. Saslimšanas sākuma stadijā ieteicami vitamīni, minerālvielas un augu ekstrakti, kam ir ātrāka un efektīvāka imunitāti veicinoša darbība, piemēram, D3 vitamīns, A, B6, B9 vitamīni, cinks un selēns, melnais plūškoks, liepziedi, ehināceja.”

Respiratori sincitiālais vīruss jeb RSV

Respiratori sincitiālais vīruss šoziem ir aktīvs. Pieaugušam cilvēkam tas parasti neizpaužas citādi, kā jebkurš sezonālais elpceļu vīruss, taču īpaši uzmanīgiem jābūt zīdaiņu vecākiem – bērniem līdz 6 mēnešu vecumam RSV var radīt nepieciešamību ārstēties stacionārā.

RSV izpausmes

Slimība sākas kā parasta saaukstēšanās – ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, aizlikts deguns. Otrajā trešajā slimošanas dienā parādās klepus.

“Vīruss ir bīstams bronhiolīta – sīkāko bronhu iekaisuma – attīstības dēļ. Bronhiolas kļūst tūskainas, viegli nosprostojas, traucējot elpošanu. Augstāks risks smagai slimības gaitai ir bērniem līdz divu gadu vecumam. Par smagu RSV gaitu un vīrusa izraisītu bronhiolītu liecina:

paātrināta elpošana;
ribstarpu muskuļu ievilkšanās elpojot;
ieelpojot paplašinās nāsis;
elpošanas grūtības;
zilgana āda, jo organismā trūkst skābekļa;
stiprs klepus bez apstājas;
drudzi ir grūti mazināt ar medikamentiem – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi nepalīdz;
bērns ir letarģisks, apātisks, nereaģē uz modināšanu.

Šie ir “sarkanā karoga” simptomi. Ja tādi ir, tad kavēties nedrīkst – noteikti jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!” teic ārste.

Universāli ieteikumi elpceļu vīrusa infekciju gadījumā

Ja ir kāda vīrusa infekcijas pazīme, palieciet mājās.
Lietojiet pietiekamā daudzumā šķidrumu, jo tas šķīdina sekrētus.
Deguna tīrīšanai var veikt siltās tvaika inhalācijas un, ja nepieciešams, iepūst degunā kādu bezrecepšu preparātu – dekongestantu. Jāpatur prātā, ka šos medikamentus nevajadzētu lietot ilgāk par septiņām dienām.
Hipertoniskais sālsūdens noderēs biezam deguna sekrētam, kas ir jāšķīdina, lai veicinātu tā izvadīšanu. Taču, ja ir sauss, aizlikts deguns, sālsūdens tikai vēl vairāk to var sausināt.
Pie pirmajām kakla sāpēm to nevajadzētu skalot ar sālsūdeni – šī metode lai paliek strutaina iekaisuma, piemēram, angīnas gadījumam. Labāk lietot kādu aerosolu uz eļļas bāzes, kas satur smiltsērkšķu, asinszāles, tējas koka, kliņģerītes, meža malvas eļļas, eļļa pārklās, nomierinās, atjaunos un aizsargās kakla gļotādu.
Jāizvairās lietot karstus un aukstus ēdienus un dzērienus.
Bērnam pazemināt temperatūru var palīdzēt aukstas kompreses uz pierītes. Ieteicams izvairīties no autiņbiksīšu izmantošanas (tās var veicināt augstas ķermeņa temperatūras uzturēšanu).
Ārstējot bērnu mājas apstākļos, rūpīgi jāseko līdzi zāļu instrukcijām, kur parasti ir norādīta zāļu deva, atbilstoši bērna ķermeņa svaram. Nepietiekama deva nesniegs terapeitisko efektu, savukārt neatbilstoši liela – var kaitēt veselībai.
Mitriniet telpās gaisu, ja tas ir pārlieku sauss. Ar mazu bērnu kādu brīdi var uzturēties vannas istabā, kur, vannā ieliets karsts ūdens radīs pirts efektu, ieelpots siltais tvaiks būs kā inhalācija, kas var palīdzēt gan attīrīties deguntiņam, gan izklepoties.
Lielākiem bērniem un pieaugušajiem atkrēpošanas veicināšanai noder elpošanas vingrinājumi, piemēram, stabulītes, balona pūšana.
Ja sauss klepus ir pieaugušam cilvēkam, var veikt inhalācijas, lai sildītu bronhus un veicinātu atklepošanu.
Neproduktīva, sausa, lēkmjveida klepus gadījumā nevajadzētu lietot atkrēpojošus līdzekļus, jo tie var vēl vairāk saasināt klepus lēkmes. Labāk noderēs klepu mīkstinoši līdzekļi.
Jāņem vēra, ka pēc akūtas vīrusa infekcijas, neliels klepus var saglabāties vēl divas nedēļas.

Atgādinājumi

Vīrusu infekcijas neārstē ar antibiotikām! Tikai tad, ja kā komplikācija pievienojas bakteriāla infekcija, var būt nepieciešama antibiotiku terapija, taču to var nozīmēt vienīgi ārsts.
Plaušu rentgenu veic tikai īpašos gadījumos, un par to lemj ārsts.
Ja elpceļu vīrusa infekcija attīstās “kā parasti” un nav vērojama neviena no minētajām satraucošajām pazīmēm, neatliekamajai palīdzībai zvanīt nevajadzētu. Vispirms jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni vai jākonsultējas ar dežurējošo ārstu poliklīnikā.
VCA poliklīnikās ir pieejami dežūrārsti https://ej.uz/dežurārsts
Dežūrārsts bērnam ir pieejams VCA poliklīnikā Aura (Rīgā, Nīcgales ielā 5, Purvciemā) https://ej.uz/dezerarsts_bernam
Saslimstot ar elpceļu vīrusu, nav jādodas pie ģimenes ārsta – darba nespējas lapu uz trim dienām iespējams atvērt attālināti, pa tālruni konsultējoties ar savu ģimenes ārstu vai dežūrārstu poliklīnikā.
Konsultāciju par piemērotu terapiju simptomu mazināšanai var saņemt arī brīvdienās un svētku dienās visu diennakti, kā arī darbdienās no 17.00 līdz 8.00, zvanot uz ģimenes ārsta konsultatīvo tālruni 66016001.
Ja saslimis bērns, padomu, kā rīkoties, var saņemt, gan, sazinoties ar ģimenes ārstu viņa darba laikā, gan zvanot uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatra konsultatīvo tālruni 26112887, kas ir pieejams brīvdienās un svētku dienās no 10.00 līdz 17.00 un katru dienu (darba dienās, brīvdienās, svētku dienās) no 20.00 līdz 8.00.