Darba devēji plāno darbiniekus meklēt ārpus Latvijas

Par šādu tendenci liecina speciālistu darba portāla www.cvmarket.lv nesen veiktās aptaujas rezultāti. Sakarā ar sarežģījumiem vietējā darbaspēka piesaistē, daļa – 11% aptaujāto apsver iespēju tuvākā laikā personāla meklējumus uzsākt ārpus Latvijas robežām. Katrs sestais respondents šobrīd atturas šajā jautājumā sniegt konkrētu atbildi.

Aptaujā kopumā piedalījās 304 respondenti. Tā notika no 27.novembra līdz 4.decembrim.Aptaujas mērķis bija noskaidrot darba devēju plānus saistībā ar personālvadības politiku tuvāko sešu mēnešu laikā.

Sola jaunas darba vietas

Vairāk kā puse respondentu (61%) norāda, ka tuvāko sešu mēnešu laikā radīs jaunas darba vietas, tostarp 64 darba devēji domā radīt vienu darba vietu, 38 aptaujātie divas darba vietas, 50 uzņēmēji trīs līdz piecas jaunas vakances, 18 sešas līdz 10 darba vietas, 16 darba devēji darba vietu skaitu savā uzņēmumā plāno palielināt par vairāk kā 10 vietām. Savukārt 112 respondenti šādas aktivitātes tuvākā nākotnē nav paredzējuši īstenot.

Uz jautājumu, vai tuvākā pusgada laikā uzņēmumā plānots pieņemt darbā jaunus darbiniekus, 218 jeb 72% sniedza apstiprinošu atbildi. Visvairāk darba devēji (84) iecerējuši savu komandu palielināt par trīs līdz pieciem cilvēkiem. Organizējot personāla atlases procesus, līdz šim visbiežāk darba devēji publicējuši darba sludinājumus darba un karjeras portālos, jauni darbinieki tika meklēti ar esošo darbinieku, radu un paziņu starpniecību, kā arī ievietojot informāciju par brīvajām vakancēm uzņēmuma mājas lapā un sociālajos tīklos.

Darbinieku meklējumos raugās kaimiņvalstu virzienā

Aptaujas rezultāti liecina, ka tuvāko mēnešu laikā īpaši aktīvi tiks meklēti attiecīgās nozares speciālisti (šādu atbildi snieguši 37% respondenti). Daudzi darba devēji plāno savai komandai piesaistīt arī prasmīgus strādniekus, klientu servisa darbiniekus, asistentus. 10% aptaujas dalībnieku plāno darbā pieņemt arī darbiniekus bez pieredzes, nedaudz mazāk – 9,2% darba devēji grib atrast vadītājus. Turklāt katrs desmitais respondents atzīst, ka sev vajadzīgos darbiniekus meklēs ārpus Latvijas robežām. Kā skaidro darba devēji, šādam lēmumam ir vairāki iemesli, piemēram, vietējam darbaspēkam nav vajadzīgās kvalifikācijas, Latvijā nevar atrast darbiniekus nepieciešamajā daudzumā, piesaistīt personālu ārpus Latvijas robežām ir finansiāli izdevīgāk. Respondenti savu lēmumu pamato arī ar to, ka viņi pārsvarā pakalpojumus eksportē un tāpēc nepieciešami ārvalstu ārštata darbinieki. Šāds solis tiek skaidrots arī ar plāniem paplašināt uzņēmuma darbību citās valstīs, kā arī vajadzība pēc darbiniekiem, kam ir ļoti labas angļu, zviedru, norvēģu vai dāņu valodas zināšanas. Personāla piesaistē darba devēji raugās galvenokārt tuvāko kaimiņu – Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas valstu, Krievijas virzienā. Starp atbildēm tiek minēta arī Ukraina, Rumānija, Spānija, Lielbritānija, ASV, Indija.

Algu samazinājumu iecerējis retais

Aptaujā tika taujāts arī par darba devēju plāniem attiecībā uz darba samaksas politiku. 51% darba devēju norāda, ka vismaz tuvākā pusgada laikā algu lielums paliks nemainīgs. 58 respondenti jeb 19% algu plāno paaugstināt par aptuveni 10%, 26 darba devēju plānos ir darba samaksu celt robežās līdz 20%. Katram piektajam aptaujas dalībniekam nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Bet 1,3% darba devēji paredzējuši darba samaksu pazemināt. Salīdzinoši neliels skaits respondentu – 8% – drīzumā iecerējuši veikt štatu samazināšanu, 12% vēl nav izlēmuši, jo šāda rīcība būšot atkarīga no pārdošanas, ražošanas apjoma, no budžeta un ekonomiskajām prognozēm.

Bet uz jautājumu, kurā jomā plānots investēt līdzekļus, vispopulārākās atbildes (iespējams norādīt vairākas) bija personāla apmācībā un attīstīšanā (51%), jaunas tehnikas/iekārtu iegādē (43%) un zīmola atpazīstamības veicināšanā, mārketinga aktivitātēs (34%).

VIEDOKLIS par darba tirgus tendencēm 2014.gadā:

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone

Vietējiem uzņēmējiem ir jābūt gataviem konkurēt ar ārzemju lielajiem spēlētajiem, kas līdz ar eiro ieviešanu ienāks mūsu tirgū.

2014. gadā mēs varam prognozēt darba algu pieaugumu. Šobrīd nevar precīzi zināt pieauguma apjomus, taču noteikti var prognozēt vidējās algas pieaugumu no pašreizējiem 500Ls uz aptuveni 540Ls. Būtiskākā ietekme ir saistīta ar minimālās algas pieaugumu par 12,5%. Ņemot vērā to, ka pēc oficiāliem datiem vairāk nekā viena trešdaļa nodarbināto saņem minimālo algu, tad vidēja alga tikai šī iemesla dēļ pieaugs par 4 -5 % kas ir 20 -25Ls

Mums ir jāatceras, ka vairs neesam vieni paši, tagad mums jābūt konkurētspējīgiem Eiropas darba tirgū gan piedāvāto pakalpojumu un produktu ziņa, gan arī darba algas un darba apstākļu ziņā. 

Droši zinām, ka nākotnē joprojām saglabāsies neatbilstības starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, jo, no vienas puses redzot rūpniecības attīstības tendences, augsti kvalificētu speciālistu novecošanās tendences, no otras puses – augstskolās sagatavoto inženierzinātņu, IKT speciālistu skaitu, redzam, ka diemžēl darba tirgus pieprasījums tuvākajā laikā apmierināts netiks.

Tāpat arī visos Latvijas reģionos darba devēji saskaras ar grūtībām piesaistīt atbilstošus profesionālās vidējās kvalifikācijas speciālistus, piemēram, mašīnu operatorus, izstrādājumu montierus, būvniecības strādniekiem, autotransporta vadītājus, un pat mazkvalificētus strādniekus par tādām algām, kādas darba devēji šobrīd var maksāt pie esošās ekonomiskās situācijas.

Foto: mosties.org