CitāTs dzejas un mūzikas notikums “Tumsā”

Tuvības akts vientuvības tīklos, bez acu kontaktiem – divtuvība. Pieskares ģitāras un čella piesātinājumā, pār stīgām palaistas rokas. Izdegta telpa, tumši neredzams blakus, atrauts Tu, stundu bez vadiem no gaismas. Dzejas sarīkojums notiks 02.02.2019. plkst.17.00 tējnīcā “Materia Tējas un sarunas”, Mūkusalas ielā 17, Rīgā.

Dzejas akts: Agnese Blaua, Dainis Deigelis, Alise Mētra, Ginta Gerbaševska, Ivars Vācers, Anita Ozoliņa, Haralds Millers, Maija Reloaded
Ģitārai pieskares: Aigars Kručs
Čella piesātinājums: Robins Nelsons Danns
Tumši neredzams blakus: Trīspadsmitais kurss.

Vēlāk “Tumsu” izslēgs, turpat dīvānos un krūzēs turpināsies Materia, tējas un sarunas.

Sākumā bija ideja

Ideja par “Trīspadsmito kursu” radās 2015. gada rudenī, vēl Literārās akadēmijas meistardarbnīcu laikā. Rolanda Brieža audzēkņi, vienas grupas biedri, tai skaitā mūziķe, mūzikas pedagoģe un dažādu mūzikas projektu (Sus Dungo, Reinis ‘Young’ Jaunais u.c.) dalībniece Lauma Kazaka, dalījās savos novērojumos, ka Latvijā mūziķiem trūkst augstvērtīgu tekstu. Izvirzījās tēze un dzima plāns savest kopā jaunos mūzikas autorus ar dzejas vārsmu darinātājiem. Tas rezultējās kopprojektā, nākamajiem “Trīspadsmitā kursa” dalībniekiem, sadarbojoties “Nice Place” telpā organizētajiem “Brīvā Mikrofona” vakaru dalībniekiem. Notika dzejnieku un jauno mūziķu simbioze pirmajā dzejas un mūzikas notikumā “Vārdi uz kurpjušņoru stīgām”.
Savukārt, Ivars Vācers, pašlaik biedrības (oficiālais) priekšstāvis, kurš allaž bijis tālu no literārām aktivitātēm, izvirzīja problemātiku, ka tādiem kā viņš pats, skaistā dzejas pasaule ir mītisks, nesaprotams, neizprotams, pat nepieejams, īpatnēju stereotipu apņemts un šķietami paredzēts vien kādiem izredzētiem cilvēkiem, žanrs.
Lērums ļaudis nemaz nenojauš, ka literatūras stundās iekaltās (pat ar biedēšanu iedabūt mēģinātās) hrestomātijas, teorijas un standarti ir tikai viena no literatūras daudzajām šķautnēm. Tie nenojauš, ka pastāv laikmetīgas valodas pieraksts dzejā, ar saprotamām, arī dīvainām metafotrām. Nenojauš, ka tas varētu būt pat ļoti interesanti.
Tā radās ideja “izvest” dzejas tautās, kā toreiz definējām: “Uz dzejai neierastām vietām – bāriem, nakts lokāliem, kultūras – mākslas telpām”, apejot stereotipiskā izpratnē dzejai paredzētās vietas – bibliotēkas, muzejus, utt. Un tieši ārpus Rīgas. Jāpiezīmē, ka tobrīd šādi notikumi bija manāmi daudz retāk nekā šobrīd. Izveidojām dzejas un mūzikas notikumus Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, Valmierā – “Citādā Bārā” u.c.
Pamazām, pēc Ivara iniciatīvas, tā gada meistardarbnīcu grupas saplūda plašākā organismā, saplūšanu atzīmējot ar vērienīgu dzejas notikumu, simboliski nodēvētu par “1. aprīļa 1. septembri”, tādējādi arī izvirzot ambīciju “ievilkt jaunu elpu”. Šajā sastāvā tika izveidoti vairāki kupli apmeklēti dzejas lasījumi, dzejas un mūzikas notikumi dažādos Latvijas nostūros, arī Rīgā. Ar dažadām programmām šis “plašākais organisms” piedalījās zināmajos kultūras forumos, tādos kā “Baltā nakts”, “Muzeju nakts”, un radīja īpašu dzejas performanci bērniem “Ziemas taureņi”, ap dienvidu pašā ziemas spelgonī, šeit pat, “Materia Tējas un sarunas” tējnīcā.

Foto: Ivars Vācers

Video: Inga Nestere un Ģirts Spēlmanis

Mūzika: Arnolds Ščuckis