Cik viegli ar melīga satura video var satricināt sabiedrību?

Melīgi amatpersonu paziņojumi var līdz pat baltkvēlei “uzvilkt” kādu sabiedrības daļu un radīt neprognozējamas sekas, tādēļ jau šobrīd ir jādomā, kā neitralizēt tehnoloģiju izmantošanu melīga satura video, t.s. “deepfake” tapšanā un manipulēšanā ar sabiedrisko domu, atzīst konferences “False Thinking” lektore, Latvijas Televīzijas korespondente Briselē Ilze Nagla. 

“Teorētiski ir iespējams, piemēram, pēdējā vakarā pirms vēlēšanām palaist maldinoša satura (“deepfake”) video par kādu politiķi, sabiedrība reaģēs ar satraukumu un vēlēšanu rezultāti būs pilnīgi citi nekā iepriekš prognozēts. Patlaban ir zināmi vien atsevišķiem šādu video izmantošanas gadījumi, taču sekas ir bijušas pietiekami iespaidīgas, lai būtu iemesls raizēties,” atzīst Nagla.   

Par izaicinājumiem, ar kuriem mums nākotnē var nākties saskarties, reaģējot uz “deepfake” video, Nagla runās arī konferencē “False Thniking”, kas 8.martā notiks LU Dabas zinātņu centrā. Konferences tēma – maldinošā domāšana (false thinking) – izvēlēta, jo informācijas apritē notiek fundamentālas izmaiņas, kas var radīt neprognozējamas sekas.  

Par “deepfake” dēvē video, kuri tiek pārveidoti, izmantojot mākslīgā intelekta (mašīnmācīšanās) elementus, un kurus cilvēki var uztvert kā patiesus. Tādējādi ikviens var pateikt vai darīt jebko. Ilgu laiku mašīnmācīšanās elementu izmantošana video apstrādē bija vien zinātnieku rotaļlieta. Līdz 2017.gadā sociālajā tīklā “reddit” parādījās viltoti pornogrāfiskie video ar slavenību sejām. “reddit” gan noreaģēja visai strauji, taču džins bija izlaists no pudeles.  

Skaļš un pamācošs tracis pērn izdevās Flandrijas Sociālistiskajai partijai (sp.a), kas sociālajos tīklos publicēja video ar ASV prezidenta Donalda Trampa uzrunu. Īsā uzrunā Tramps aicināja Beļģiju sekot ASV piemēram un izstāties no Parīzes klimata vienošanās. Publikas sašutums bija milzīgs, taču ar realitāti tam nebija nekādas saistības. Partija bija izdomājusi, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību izveidotu video varētu palielināt sabiedrības spiedienu uz Beļģijas valdību klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Kaut arī bija acīmredzami, ka video ir mākslīgi apstrādāts, tomēr cilvēki noticēja tajā paustajai ziņai.  

Tādējādi apstiprinājās, ka “deepfake” video ļauj manipulēt ar sabiedrisko domu, lai panāktu konkrētu rezultātu kāda interesēs. Tie var pamatīgi satricināt gan politisko, gan biznesa vidi, gan arī izpostīt iesaistīto cilvēku privāto dzīvi.  

Ekspertus visvairāk uztrauc viltoto video iespējamā izmantošana politiskās interesēs. Jo apzināta cilvēku pārliecības ietekmēšana var saasināt attiecības starp ideoloģiski pretnostatītām kopienām un katastrofāli mazināt uzticību starp dažādām sabiedrības grupām.  

Lai demonstrētu iespējamās sekas, filmu direktors Džonatans Pīls un interneta medija “Buzzfeed” laida klajā “deepfake” video, kurā bijušais ASV prezidents Baraks Obama nodēvē Trampu par “pilnīgu un absolūtu idiotu”.  

Tiesa, “deepfake” video izveidošana joprojām ir pārāk laikietilpīga un ķēpīga, kaut arī šim nolūkam vairs nav vajadzīgs nekāds īpašais video aprīkojums. Pietiek ar datoru un lietotni, kuru jebkurš var lejupielādēt no interneta. Tīmeklī pat pieejami apmācības video, kā ar to rīkoties.   

“Mēs nekad nezinām, vai kāds garlaikots IT speciālists sava prieka vai, iespējams, naudas dēļ neradīs kādu sprādzienbīstamu viltojumu. Domāju, tas ir tikai laika jautājums. Pagaidām šķiet, ka cilvēku ietekmēšanai ir lētāk nofilmēt inscenētu video, taču tehnoloģijas attīstās un mums jābūt gataviem arī mēģinājumiem ar “deepfake” tehnoloģiju mainīt sabiedrības noskaņojumu,” atzīst Nagla.  

Konference “False thinking” ir daļa no Baltijas lielākā komunikācijas nozares konkursa “Mi:t&links. Baltic Communication Awards”. Šogad konferencē tiks pētīts, cik lielā mērā no aplamiem pieņēmumiem cieš bizness, kā arī tiks meklēti risinājumi, ko komunikācijas nozare var darīt, lai mazinātu maldinošās domāšanas sekas.  

Pasākumā ar priekšlasījumiem uzstāsies Dānijas Karaliskās akadēmijas Tehnoloģiju institūta Arhitektūras skolas asociētais profesors, arhitekts Emanuēls Naboni, sabiedrisko attiecību aģentūru tīkla “Golin” izpilddirektors Džo Hjūss (Jon Hughes), Igaunijas lielākās sabiedrisko attiecību aģentūras “Corpore” partnere Aleksandra Moorasta, Krenfīldas universitātes Menedžmenta skolas pētniece Sudabē Boleriana (Soudabeh Bolourian), kā arī RTU zinātņu prorektors, ūdens tehnoloģiju profesors Tālis Juhna, kinorežisors Dāvis Sīmanis, rakstnieks, bērnu psihoterapeits un pusaudžu garīgās veselības centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, Latvijas Televīzijas korespondente Briselē Ilze Nagla un personiskās attīstības trenere, alpīniste un uzņēmēja Olga Kotova.  

“Mi:t&links. Baltic Communication Awards” ir ikgadējs starptautisks komunikācijas nozares notikums, kura mērķis ir dot iespēju industrijas profesionāļiem dalīties ar labāko praksi, kā arī godalgot labākos projektus un kampaņas.  

 Foto: publicitātes