Bizness

“Liepājas Kafijas fabrikas” operatīvā pārvaldība nodota kompānijas Nīderlandes līdzīpašnieku rokās, tādejādi nodrošinot labvēlīgākus apstākļus turpmāku investīciju veikšanai uzņēmumā un ražotnes modernizācijā. 

Līdz ar sniegoto gada sākumu „Maxima Latvija” veikalos ievērojami pieauguši ziemas prieku baudīšanai nepieciešamo preču pārdošanas apjomi. Teju piecas reizes pieauguši slidu pārdošanas apjomi, ja salīdzina ar pērnā gada sākumu.

SIA “Mārupes siltumnīcas” ar bankas Citadele līdzfinansējumu ir izbūvējusi jaunas siltumnīcas gurķu audzēšanai arī ziemas sezonā. Turpmāk gada aukstajos mēnešos Latvijā audzēti gurķi konkurēs ar Spānijā, Polijā un citās valstīs audzētajiem dārzeņiem. Šonedēļ siltumnīca tiek apstādīta ar gurķu stādiņiem, lai jau pēc mēneša Latvijas iedzīvotāji varētu veikalos iegādāties Latvijā audzētos gurķus. 

Neraugoties uz to, ka mākoņpakalpojumu izmantošana uzņēmumam ļautu gadā ietaupīt ap 40-50% operacionālo tēriņu, Latvijā šos risinājumus ievieš visai kūtri.

Walt Mizo ir jauns un neliels, Latvijā veidots zīmols, kas izstrādā un ražo mugursomas.

2016. gada valsts budžetā no teju 7,7 miljardiem budžeta izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem lielākā daļa jeb 34,4% tiek novirzīti sociālās aizsardzības vajadzībām, piemēram, pensijām, bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalstiem, vecāku pabalstiem.

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas valdes sēdes tapis zināms, ka neskatoties uz Tieslietu ministrijas sniegto Civillikuma skaidrojumu, LZA plāno 1. janvārī veikt prettiesiskas darbības, atslēdzot elektroenerģijas padevi koncertzālei “Rīga”.

Gandrīz puse jeb 45% darba devēju, raksturojot situāciju un tendences darba tirgū, uzskata, ka salīdzinoši ar pagājušo gadu atbilstošu darbinieku atrašana kļūst  grūtāka, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” veiktajā aptaujā. Darba devēji arvien biežāk saskaras ar atbilstošu kandidātu trūkumu vai kandidātu lielāku pasivitāti nekā krīzes periodā, piemēram, darba ņēmēji uz iepriekš norunātu darba interviju pat neierodas.

Apdraudējumu pārskats par pēdējiem 12 mēnešiem liecina, ka 2015. gadā pret uzņēmumiem vērstie kiberuzbrukumu rīki atšķīrās no mājas lietotāju apdraudējumiem. Tie ietvēra plašāku leģitīmo programmu izmantošanu un ļaunprogrammatūras, kas ir parakstītas ar derīgiem ciparparakstiem, lai ilgāk noslēptu ļaundabīgo datņu klātbūtni.

Latvijas mazie un vidējie uzņēmēji attaisnojas, ka ir aizņemti ar peļņas gūšanu, tāpēc biznesa digitalizēšanai neatliek laika. Lai gan automatizēta rēķinu izsūtīšana, skaitītāju nolasīšana, atskaišu gatavošana un citi risinājumi var uzlabot biznesu pat par 30%. Tāpēc Latvijas vadošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumu kustība “Loģiskā atlase” iesaka uzdot sev četrus vienkāršus jautājumus, kas palīdzēs tehnoloģiju ieviešanu.