Bizness

Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Visās attīstītajās rietumu valstīs ir progresīvas nodokļu sistēmas, respektīvi, tie, kas pelna vairāk, maksā lielākus nodokļus, bet mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir mazāks. Eiropas Savienībā ir tikai atsevišķas valstis, kurās joprojām vērojama nodokļu regresivitāte, un pārsvarā tās ir Austrumeiropas valstis.

Kultūras ministrija (KM) atsakās norēķināties ar būvniekiem par paveikto darbu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā. Atteikšanos veikt pēdējos maksājumus KM pamato ar to, ka krīzes laikā būvniecības izmaksām piemērojami citi izmaksu indeksi, nevērtējot reālo cenu izmaiņu tirgū un konkrētajā projektā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) uzskata, ka steidzami jāveic grozījumi Maksātnespējas likumā, izslēdzot no tā normu par maksātnespējas procesa administratoru, tostarp zvērinātu advokātu, pielīdzināšanu valsts amatpersonām.

Lai gan būvniecības nozare Latvijā pašlaik ir atguvusies no ekonomiskās krīzes satricinājumiem un piedzīvojusi izaugsmi, ir jāuzlabo tās produktivitāte – uzskata būvniecības nozares eksperti. Kā liecina pētījuma centra SKDS un nomas pakalpojumu uzņēmuma CRAMO augustā veiktais pētījums, tikai 2% nozarē strādājošo būvniecības uzņēmumu vadītāju pašlaik nozares produktivitāti vērtē kā augstu. 

Priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi tiek virzīti uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem.

Baltijā un Somijā lielākā ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger”, turpinot paplašināt uzņēmuma darbību, ir atvērusi restorānu Ukrainā. Jaunā restorāna atvēršanā ieguldītas 300 tūkstošus eiro lielas investīcijas, un tas radījis vairāk nekā 20 jaunas darbavietas.

Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2015. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 3,7% un gada kopējā alga – par 5,5%.

Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

Sakārtojot ceļu un transporta sistēmu, veidojot komercdarbībai piemērotu vidi, infrastruktūru un nodokļu pieeju, kā arī veicinot tūrismu, Latgalē tiks rasts atspēriena punkts turpmākai izaugsmei, taču tās veicināšanā ir aktīvi jāiesaistās reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, kas nosaukts par solidaritātes sociālo nodokli, jo uzskata, ka tas ir pilnīgā pretrunā ar parakstītajām stratēģijām, kā arī iznīcina jebkādu vēlmi radīt Latvijā augstas pievienotās vērtības darba vietas ar vidēju un augstu atalgojumu.