Brīvdienās dzēsti 330 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 5.aprīļa plkst. 6:30 līdz 7.aprīļa plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 549 izsaukumus. Kopumā dzēsti 424 ugunsgrēki, tajā skaitā 330 kūlas ugunsgrēks, un 32 meža ugunsgrēki, veikti 30 glābšanas darbi, bija arī 63 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks un cieta divi cilvēki.

          Kūlas dedzināšanas šī gada rekords tika sasniegts sestdien, kad ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 216 kūlas ugunsgrēkus. Svētdien reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits bija 114. Lielākie no tiem reģistrēti:

• Ciblas novada Līdumnieku pagastā dega kūla 60ha platībā;
• Rēzeknes novada Vērēmu pagastā dega kūla un krūmi 50ha un niedres 2 hektāru platībā;
• Ilūkstes novada Dvietes pagastā kūla dega 25 hektāru platībā;
• Ciblas novada Līdumnieku pagastā, Balvu novada Kubuļu pagastā un Daugavpils novada  Demenes pagastā dega kūla 20ha platībā.

Sestdien, plkst. 12:54, VUGD saņēma informāciju, ka Dundagas novada Kolkas pagastā deg šķūnis ar malku. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg šķūnis 30m² un ap to kūla 100m² platībā. Notikuma vietā tika atrasts 83 gadus vecs vīrietis, kurš bija gājis bojā. Notikušā apstākļus skaidro Valsts policija.

          Savukārt, plkst. 14:22, VUGD saņēma informāciju, ka Olaines novada Olaines pagastā dega kūla un sazāģēti koka gabali. Kopējā degšanas platība bija viens hektārs. Ugunsgrēkā cieta 69 gadus veca sieviete un 75gadus vecs vīrietis.

          Kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas. Ciblas novada Pušmucovas pagastā dega pirts 30m², meža zemsedze un kūla 150 hektāru platībā. Daugavpils novada Medumu pagastā dega pirts 20 m² un kūla 90 hektāru platībā. Babītes novada Babītes pagastā dega neapsaimniekotas ēkas siena 10m², šķūnis 60m² un kūla un niedres 10 hektāru platībā. Valkas novada Zvārtavas pagastā dega šķūņi 42m² un kūla 20 hektāru platībā.

Aizvadītajās brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši arī 32 meža ugunsgrēkus. Rēzeknes novada Feimaņu pagastā dega meža jaunaudze 5 hektāru platībā. Ludzas novada Isnaudas pagastā dega kūla piecu hektāru un meža zemsedze viena hektāra platībā. Alūksnes novada Alsviķu pagastā dega meža jaunaudze un kūla 14 hektāru platībā. Ropažu novadā mežs dega piecu hektāru platībā. Rēzeknes novada Vērēmu pagastā dega mežs viena un kūla četru hektāru platībā. Savukārt, Daugavpils novada Maļinovas pagastā mežs dega 1,5 hektāru un kūla 7 hektāru platībā. Kārsavas novada Goliševas pagastā mežs dega 7 hektāru un kūla 15 hektāru platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.