Brīdina par krāpniecības pastiprināšanos pirms Eiropas čempionāta

Vēstuļu saturs neizcēlās ar jauninājumiem: parasti tām bija pievienots pielikums ar informāciju, ka lietotāja e-pasta adrese, kas pēc nejaušības principa ir izvēlēta no miljoniem citu, ir uzvarējusi loterijā, un lūgumu nosūtīt personas datus, lai saņemtu laimestu. Iesaistoties sarakstē ar krāpniekiem, lietotājs riskē ne vien nesaņemt apsolīto naudu, bet arī zaudēt savus līdzekļus, jo pēc tam, visticamāk, viņu palūgs iemaksāt norādītajā kontā noteiktu summu, piemēram, it kā pārveduma komisijas maksu, nodokli vai maksu par konta atvēršanu bankā. Šie izdevumi var šķist nenozīmīgi salīdzinājumā ar laimesta summu, taču, saņēmuši naudu, krāpnieki šādos gadījumos pārstāj sazināties.

Lai vēstules izskatītos pārliecinošāk, to noformēšanā autori bieži ir izmantojuši čempionāta oficiālo emblēmu un tā sponsoru logotipus. Turklāt uzbrucēji maina vēstules pamattekstu un atgriezeniskās saites e-pasta adreses.

«Lieli sporta pasākumi parasti piesaista surogātpasta izplatītāju uzmanību — viņi tos izmanto ne vien reklāmai, bet arī ļaunprogrammatūru izplatīšanai un personīgās informācijas zagšanai. Piemēram, pirms Pasaules kausa izcīņas Brazīlijā, kas notika 2014. gadā, tika konstatēts daudz lielapjoma sūtījumu, kas piedāvāja bezmaksas biļetes uz turnīru. Patīkamā pārsteiguma vietā gaidīja ļaunprogrammatūra, kas tika izmantota, lai bez lietotāja ziņas lejupielādētu un palaistu citas ļaundatnes. Esiet uzmanīgi un atcerieties, ka vēstules no nepazīstamiem sūtītājiem visdrīzāk ir surogātpasts,» atgādina Kaspersky Lab vecākā surogātpasta analītiķe Tatjana Ščerbakova.

Attēls: publicitātes