Bāru nozares izaicinājumi: bārmeņu emocionālā veselība, komūnas veidošana un ilgtspējīga attīstība

Vispasaules bārmeņu apvienība “The Tahona Society” aizvadīja informatīvo pasākumu, kura mērķis bija iepazīstināt bārmeņus, nozares pārstāvjus un interesentus ar sociāli atbildīgām biznesa praksēm Latvijā un ārzemēs, kā arī pastāstīt par vienu no lielākajiem globāla mēroga sociālajiem projektiem HoReCa nozarē “The Tahona Society The Collective spirit 2018”. Bāru un viesmīlības nozares eksperti, Dāvis Kaņepe, Arvis Zēmanis un “zero waste” eksperts Remzijs Rimkeits aicināja bāra pārstāvjus radīt pievienoto vērtību it visam, sākot ar vietu, kur bārs atrodas, piedāvāto produktu klāstu un kā tas tiek pasniegts, vērtīgu izklaides programmu un arī apkalpošanas kvalitāti.

Vairāku Rīgas bāru un restorānu īpašnieks Arvis Zēmanis, kurš šajā industrijā strādā jau vairāk kā 15 gadus, dalījās pieredzē par situācijām, kad bārmeņa amats cilvēkam var sagādāt emocionālus pārdzīvojumus. Bārmeņa darbs ir emocionāli izaicinošs, jo galvenokārt tas ir nepārtraukts kontakts ar cilvēkiem, tāpēc A. Zēmanis iesaka bārmeņiem sevi morāli sagatavot darbam un trenēt savu psiholoģisko noturību. Pat tad, ja personīgajā dzīvē kaut kas nav kārtībā, bārmenim vienmēr ir jāspēj norobežoties no personīgajām problēmām un jāsaglabā pozitīvais tēls. Pēc Arvja Zēmaņa domām katrs apkalpojošās sfēras darbinieks var izvēlēties – būt tikai trauku iznēsātājs vai tomēr komunikācijas meistars. “Svarīgākais ir psiholoģiskais aspekts un tas, kā mēs sevi noskaņojam darbam un ar kādu attieksmi to veicam,” atzīst A. Zēmanis.

Kaņepes kultūras centra dibinātājs Dāvis Kaņepe savos stāstos dalījās par to, kā tika izveidots rīdziniekiem tik ļoti iecienītais Kaņepes Kultūras centrs. Dāvja Kaņepes pieredze liecina, ka Latvijā ir iespēja izveidot ne tikai bāru, bet arī kopienu un pulcēt līdzīgi domājošus cilvēkus. Kā vienu no sociālās atbildības piemēriem viņš minēja trauku bibliotēku. Tās ideja bija parādīt, ka arī lietoti trauki var turpināt savu dzīvi – apmeklētāji tika aicināti neizmantot vienreizējos traukus, bet tā vietā izvēlēties traukus no trauku bibliotēkas. Pēc maltītes ieturēšanas apmeklētāji savu šķīvi varēja nomazgāt un novietot atpakaļ, lai citi varētu to atkal izmantot.

Latviešu izcelsmes amerikānis, videi draudzīga dzīvesveida piekritējs, zero waste eksperts un viens no pasākuma DeJa organizatoriem Remzijs Rimkeits (Ramsey Rimkeit) aktualizē problēmu, kas visā pasaulē ir diezgan izplatīta – kā samazināt atkritumu daudzumu pēc mūzikas festivāla beigām. Viņš uzsvēra, ka mūzikas festivālu organizatori cenšas domāt par ilgtspējīgu attīstību un vides saglabāšanu, tomēr sabiedrībai kopumā trūkst izpratnes par šo tēmu, tāpēc šāda veida festivāli ir vitāli svarīgi sabiedrības izglītošanā un vides saglabāšanā.

Bārmeņi no Latvijas tiek izaicināti piedāvāt jaunu ilgtspējīgu iniciatīvu

“Tahona Society Collective Spirit” konkurss tiek organizēts, lai ņemtu vērā patērētāju aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc tīrākas, videi draudzīgākas bāra saimniekošanas. Konkursa mērķis ir uzlabot bāru darbinieku labklājību, veicināt HoReCa nozares sociālo iesaisti un atbildīgu pieeju vides ilgtspējai visā pasaulē. The Tahona Society Collective Spirit Project konkursu organizē Olmeca Altos, un tā finālā Meksikā tiksies dalībnieki no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Fināla uzvarētājs iegūs 50 000 dolāru (43 630 EUR) balvu no “Altos Tequila” un turpmāku “Tahona Society” apmācību, lai spētu dzīvē realizēt savu ideju. Bārmeņiem no Latvijas un vēl 21 valsts būs iespēja iesniegt projektu vienā no piecām “Collective Spirit” kategorijām:

• Bāru nozares darbinieku labklājība – darba apstākļu un veselības kvalitātes uzlabošana HoReCa darbiniekiem;
• Sociālā atbildība – apkārtējās komūnas dzīves uzlabošana caur radošu kopprojektu, atbalsts grūtībās nonākušajiem;
• Atkritumu š̌ķirošana un otrreizējā izmantošana;
• Atbildīga resursu izmantošana, atkritumu apjoma mazināšana, efektīvāka enerģijas izmantošana;
• Vide – ilgtspējīga pieeja izejvielu sagādē, respektējot floru un faunu.

Foto: publicitātes