Atkarība no medijiem. Vai tāda pastāv?

Šāds bija sarunas nosaukums vienai no peldošajām teltīm uz RTU Inovāciju tilts skatuves sarunu festivālā ”Lampa” 21.jūnijā. RTU Rēzeknes akadēmijas vadošā pētniece, pēcdoktorante, Dr.sc.comm. Sandra Sprudzāne, balstoties uz pētījumā “Mediju lietošanas ietekme uz robežas iedzīvotāju drošības sajūtu: riska uztveres analīze” (RTU-PG-2024/1-0025) iegūtajiem datiem sarunā ar peldošās telts apmeklētājiem centās noskaidrot, vai un kā mediji ietekmē sabiedrības drošības sajūtu, un vai tādējādi tā kļūst atkarīga no medijiem.

Sākotnēji sarunas dalībniekiem tika sniegts ieskats mediju atkarības teorijā, saskaņā ar kuru individuālā atkarība no masu medijiem ir atkarīga no mijiedarbības starp indivīdiem un medijiem. Tas nozīmē, ka mediji tiek izmantoti personīgo mērķu sasniegšanai kā resursi, balstoties uz mediju uztverto svarīguma un lietderības pakāpi. Būtisku pārmaiņu laikā, sociālās spriedzes, piemēram, sabiedrības drošības, kara, konfliktu u.tml. apstākļos attiecīgi šī atkarība palielinās.

Tādējādi sarunā tika prezentēti pētījumā “Mediju lietošanas ietekme uz robežas iedzīvotāju drošības sajūtu: riska uztveres analīze” veikto fokusgrupu diskusiju (diskusijas norisinājās 2025. gada pavasarī Latgales pilsētās un mazpilsētās) dati, kas demonstrē, ka mediju saturs ietekmē emocionālo stāvokli, nereti veicina trauksmi un bailes, mudinot sagatavoties iespējamām krīzēm. Reaģējot uz mediju radīto spriedzi, cilvēki pievēršas praktiskās darbībām jeb sagatavojas, pat ja tieša apdraudējuma sajūtas nav. Daudzi respondenti uzsver, ka ir noguruši no politikas, izjūt bezspēcību un izvēlas neiedziļināties, jo tāpat neko nevar mainīt. Tas izraisa zināmu apātiju pret politisko informāciju, īpaši tādu, kas var emocionāli noslogot. Tomēr kopumā trūkst uzticēšanās medijiem, tādēļ atkarība no tiem ir ierobežota. Tas atbilst teorijas pieņēmumam – ja mediji netiek uzskatīti par uzticamiem, cilvēks meklē citus informācijas avotus vai arī vispār atmet šo vajadzību.

Foto: publicitātes (Andra Marta Babre)