Ar sirsnīgu koncertu atvērta Guntara Rača jaunās dzejoļu grāmatas “365” 3. daļa

29. augustā Rīgā skatītāju pārpildītā “Hanzas perona” vasaras koncertzālē aizvadīts grupas “bet bet” 30 gadu jubilejas koncertu koncerts, kura laikā notika arī grupas bundzinieka un dziesmu vārdu autora Guntara Rača jaunās dzejoļu grāmatas “365” 3. daļas svinīgā atvēršana. 

Pasākuma laikā grupa izpildīja dažādas, tostarp arī iepriekš mazāk dzirdētas dziesmas no saviem desmit studijas albumiem. Noslēgumā, protams, izskanēja grupas pazīstamākie hiti – “Kāpēc man nav sarkans Mersedess”, “Diena”, “Man vienalga viss”, “Mazs cinītis” un skatītājiem stāvot kājās, arī leģendārā Maestro “Mēmā dziesma”. 

Pēc koncerta grupas dalībnieki sniedza autogrāfus jaunajā, grupas 60 dziesmu grāmatā, kurā atrodamas ne tikai dziesmu notis, vārdi un harmonijas, bet arī grupas biogrāfija un foto attēli. Īpaši nopūlēties nācās Guntaram Račam, kurš katram, kurš sniedzot autogrāfus savā jaunajā dzejoļu grāmatā, katram ierakstīja arī vārdu vai kādu novēlējumu.

Jaunā grāmata ir turpinājums, par īstiem bestselletriem kļuvušajām, pirmajām divām grāmatas “365” daļām. Tajās apkopoti dzejoļi, kurus 2017. gadā autors katru dienu radīja un publicēja īpašajā GR365 Facebook kontā, un kuras kļuva par pieprasītākajām grāmatām 2017. un 2018. gadā. Jaunajā grāmatā Guntars publicējis dzejoļus, kas tapuši šogad no 1. janvāra līdz 2. jūlijam. Sekojoši, grāmatas ceturtā daļa turpina tapt katru dienu šogad un nāks klajā nākamā gada februāra sākumā.

Guntars Račs: “Pēc tam, kad biju izdevis grāmatas “365” 1. un 2. daļu, mana dzīve sagriezās kājām gaisā un es teju vai katru otro dienu viesojos kādā bibliotēkā vai kultūras namā, kurā cilvēki vēlējās dzirdēt manu dzeju. Pēc 2017. gada izaicinājuma, biju nolēmis, ka nekad vairs neiesaistīšos tādā “afērā”, jo katru dienu uzrakstīt jaunu dzejoli, zem kura varētu parakstīties arī pēc daudziem gadiem, bija ļoti nopietns izaicinājums. Taču nāca pandēmija un atbrīvojās laiks, jo tika atcelti vai visi plānotie koncerti. Un es nolēmu šo laiku aizpildīt lietderīgi, atkal atsākot rakstīt vienu dzejoli dienā. Zinu, ka dažiem maniem amata brāļiem, tas šķiet komiski un uzjautrinoši, bet es pats sev to esmu definējis kā pastāvīgu būšanu formā. Es nemitīgi trenējos, daudz vairāk arī lasu un manis paša uzliktā dzejoļa kvalitātes latiņa ceļas arvien augstāk. Citi to var arī nepamanīt, bet man šoreiz pietiek, ka es pats to apzinos. Paldies visiem, kuri lasa manus darbus un ar tiem dalās. Es to visu daru jūsu dēļ, bet atgriezenisko saiti saņemu katru dienu, vēstuļu, zvanu un mutisku pateicību veidā.”

Foto: Ritvars Stankevičs/MicRec