Aptauja: Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju

48 % aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka asinsspiedienu mēra tikai tad, kad jau palicis slikti vai apmeklējot savu ģimenes ārstu, un tikai 34 % atzīst, ka seko asinsspiediena izmaiņām regulāri, liecina „Mēness aptieka” un pētījumu aģentūras „Norstat” veiktā aptauja.

Savus asinsspiediena mērījumus visbiežāk nezina gados jauni cilvēki 18-29 gadu vecumā, tādējādi pakļaujot sevi lielākam sirds un asinsvadu slimību riskam. Šajā vecuma grupā asinsspiedienu regulāri pārbauda vien 2 % iedzīvotāju, bet neregulāri 16 %.

Tāpat šajā grupā ir visaugstākais skaits iedzīvotāju 32 %, kuri uzskata, ka viņiem nav nepieciešamība mērīt asinsspiedienu.

Visaktīvāk asinsspiediena rādījumiem seko līdzi iedzīvotāji vecuma grupā no 50-74 gadiem, kas norāda, ka iedzīvotāji joprojām uzskata – paaugstināts asinsspiediens rodas tikai gados vecākiem cilvēkiem.

“Mūsu uzdevums būtu asinsspiediena mērījumus padarīt par pašsaprotamiem jau no skolas vecuma vai pat agrāk. Paaugstināts asinsspiediens arvien biežāk skar jaunus cilvēkus, taču sabiedrībā joprojām valda mīts, ka tas ietekmē tikai vecāka gadagājuma cilvēkus. Asinsspiedienam normas robežās ir jābūt jebkurā vecuma grupā, turklāt tas ir svarīgs rādītājs ne vien sirds un asinsvadu sistēmas, bet gan visa organisma darbībai. Ikdienai raksturīgas biežas stresa situācijas, satraukums, trauksme arī jaunam cilvēkam var veicināt hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena rašanos. Veselībai nelabvēlīgie paradumi – mazkustīgs dzīvesveids, neatbilstošs uzturs, smēķēšana un alkohola lietošana būtiski ietekmē asinsspiedienu, un līdz ar to paaugstinās sirds un asinsvadu saslimstību risks. Zinot savus rādījumus, asinsspiedienu var kontrolēt. Šobrīd jāņem vērā, ka ar Covid-19 pandēmijas sākšanos iedzīvotāju dzīves ritms un paradumi izmainījās, un tas varētu būt nozīmīgi ietekmējis arī gados jaunu cilvēku veselību,” norāda „Veselības centru apvienības” internās medicīnas ārste, elektrokardioloģijas metodes speciāliste  Inga Orleāne.

„Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza atgādina – ja paaugstināts asinsspiediens nav hronisks, to nereti var stabilizēt ar sabalansētu uzturu un izmaiņām dzīvesveidā. Viens no lielākajiem paaugstināta asinsspiediena vaininiekiem ir stress, kā arī neatbilstošs uzturs un nepietiekamas fiziskās aktivitātes. „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza: “Lai asinsspiedienu noturētu kontrolētās robežās, jāievēro dažas būtiskas lietas, kā, piemēram, uzturā lietot produktus, kas satur daudz omega-3 taukskābes. Šādi produkti ir zivis, linsēklas, valrieksti, avokado un rapšu eļļa. Uzņemot šos produktus uzturā ar papildu šķiedrvielām, asinsspiedienu noteikti izdosies kontrolēt. Nozīmīgi, lai stresam ikdienā būtu mazāka loma, kā arī svarīgi samazināt kofeīna patēriņu un nesmēķēt. Arī sāls patēriņa samazināšana uzturā spēj samazināt asinsspiedienu, tādēļ jāizvēlas produkti ar mazu nātrija daudzumu. Nozīmīgs noteikums ir būt fiziski aktīviem. Mums kā sabiedrībai ir svarīgi, lai būtu mazāk hronisko gadījumu, kad nepieciešami asinsspiedienu samazinoši medikamenti, taču, ja tāda nepieciešamība ir, medikamenti ir jālieto atbilstoši ārsta norādījumam un farmaceits vienmēr varēs sniegt sīkākus padomus par zāļu iedarbību. Ja paaugstināts asinsspiediens jau ir diagnoze, svarīgi to mērīt katru dienu, rūpīgi fiksējot rezultātus. Ārstam šie pieraksti noderēs, nosakot piemērotāko zāļu devu.”

Aptauja veikta sirds veselībai veltītās „Mēness aptiekas” akcijas „Lai tava sirds skan veselīgi!” ietvaros (aptaujāti 1011 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem). Kopā ar ārstiem „Mēness aptieka” informē sabiedrību par riskiem sirds veselībai, profilakses un ārstēšanas iespējām. „Mēness aptiekās” ir plašs un daudzpusīgs kardioloģisko preparātu, kā arī citu aptiekas produktu klāsts sirds veselībai.

Foto: canva.com