Aptauja: 71% Latvijas iedzīvotāju vēlētos uzturā biežāk iekļaut bioloģisko pārtiku

Tikai puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka spēj atpazīt bioloģisko pārtiku veikala plauktā, tajā pašā laikā lielākā daļa to uzturā vēlētos lietot biežāk, liecina Danonki BIO veiktā aptauja*. Eksperti atzīst, ka jāveicina diskusijas par bioloģiskās pārtikas būtību, nozīmi un atpazīšanu, citādi ražotāju etiķetes nereti maldina pircējus.

Puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (49%) uzskata, ka atpazīst bioloģisko produktu apzīmējumus, taču reālais ekomarķējuma tests rāda mazāk optimistisku ainu. Piemēram, Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības logo (zaļo lapiņu) Latvijā atpazīst tikai 28%, salīdzinājumam – Igaunijā to zina 47%, savukārt Lietuvā – 51% iedzīvotāju. Pozitīvi, ka Latvijā atpazīstamāka ir vietējā eko preču zīme “Latvijas ekoprodukts” – to zina vairāk nekā puse respondentu.

“Patērētāji ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs slikti orientējas ekomarķējuma zīmēs. Lai cilvēki sāktu labāk atpazīt uzticamas zīmes, nepieciešamas regulāras izglītojošas kampaņas. Svarīga būtu arī asāka valsts iestāžu vēršanās pret maldinošiem paziņojumiem un reklāmām,” uzskata biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanoviča, papildinot: “Cilvēkus mēdz samulsināt uz iepakojuma vai reklāmā atrodama informācija, kas satur vārdu “dabisks” vai zaļā krāsā attēlotus dabas zīmējumus, kas nebūt neapliecina, ka produkts ir bioloģisks.”

Maldīgi priekšstati aizēno zināšanas

Interesanti, ka 34% mūsu valsts iedzīvotāju maldīgi par bioloģiskās pārtikas apliecinājumu uzskata kvalitātes zīmi “Zaļā karotīte”. Savukārt katrs piektais Latvijā domā, ka ekomarķējums ir “Latvijas Zaļā punkta” logo ar zaļajām bultām.

Nozīmīgāko maldu vidū ir pārliecība, ka visa zemnieku saimniecībās audzētā produkcija ir bioloģiska – tā uzskata trešdaļa Baltijas valstu iedzīvotāju. Tāpat liela daļa cilvēku domā, ka bioloģiskā pārtika nesatur e-vielas jeb pārtikas piedevas – Latvijā 65%, Lietuvā 69%, Igaunijā 75%. Savukārt vairums latviešu zina, ka bioloģiskā pārtika nesatur ģenētiski modificētus organismus.

Uztura speciāliste Lizete Puga uzsver, ka ļoti būtiski ir pareizi izprast informāciju uz pārtikas produkta marķējuma. “Nereti arī augstas kvalitātes produktos mēdz parādīties kādas pārtikas piedevas, taču ne vienmēr tā ir ‘sarkanā gaisma’ šim produktam. Vērtīgi ir izskatīt dilstošā secībā uz pārtikas produkta marķējuma atrodamās sastāvdaļas un novērtēt, vai tās visas ir skaidras. Ja tostarp atrodama kāda pārtikas piedeva – vērst uzmanību, kādēļ tā tiek izmantota.”

Vēlētos bioloģisko pārtiku iekļaut uzturā biežāk

40% Latvijas iedzīvotāju jau patlaban regulāri uzturā lieto bioloģisko pārtiku, savukārt vairums (71%) – vēlētos to darīt biežāk. Interesanti, ka Baltijā lielākie bioloģiskās pārtikas cienītāji ir lietuvieši, kuri vairāk nekā puse lieto bio pārtiku regulāri, un 85% gribētu lietot vēl biežāk.

Divu meitu mamm Raūta Dvinska min, ka labprāt ikdienā izvēlas kā eko, tā bio produktus. “Atzīstu, ka manas zināšanas šajā ziņā nav pilnīgas un pavisam noteikti es kādu reizi esmu kļūdījusies savā izvēlē. Šķiet visklasiskākais mīts ir par to, ka viss, kas nācis no zemnieku saimniecības, automātiski ir bioloģiski audzēts. Es uz šo varu viegli uzķerties, tādēļ priecājos par zināšanām, kas palīdz orientēties marķējumos.”

“Pēdējos gados ir vērojams bioloģiskās pārtikas uzplaukums, ko veicina cilvēku pieaugoša vēlme dzīvot veselīgāk un arī atbalstīt ilgtspējīgu ražošanu, kas būtiska nākamajām paaudzēm,” saka Danonki BIO zīmola vadītāja Anete Kalniņa, atzīmējot, ka “tieši tāpēc paralēli zīmola bio produkcijas laišanai tirgū veicām pētījumu un sapratām, ka cilvēkiem ir pieaugoša vēlme lietot tīru un ekoloģisku uzturu, bet pretstatā gana daudz neskaidru jautājumu, par kuriem būtiski runāt.”

Pētījums par sabiedrības informētību tika prezentēts pasākumā, kurā piedalījās eksperti, sabiedrībā zināmas mammas un mediju pārstāvji. Pasākumā tika runāts arī par to, kā veicināt ekomarķējuma atpazīšanu un izpratni par bioloģiskās pārtikas vērtību un nozīmi.

* Danonki BIO aptauja realizēta sadarbībā ar Norstat, aptaujājot 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18-74 gadiem.

Foto: publicitātes