Aptauja: 48% iedzīvotāju nav veikuši D vitamīna analīzes

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā nav veikuši D vitamīna analīzes, bet gandrīz tikpat jeb 47% atzīst, ka pēdējā gada laikā D vitamīna analīzes ir veikuši. Turklāt biežāk D vitamīna analīzes ir veikušas sievietes. Šādi secināts VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktajā aptaujā.

Kā atklāj pētījums – no tiem aptaujātajiem, kas veikuši D vitamīna analīzes, gandrīz puse jeb 47% šādas analīzes veic reizi gadā, vēl 26% aptaujāto D vitamīna analīzes veic retāk nekā reizi gadā, savukārt 18% – reizi pusgadā un 6% vēl biežāk nekā reizi pusgadā.

Kā skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane, D vitamīna noteikšana nav rutīnas analīze. Taču tā būtu jāveic, ja pacientam ir riska faktori D vitamīna deficītam, piemēram, maz laika tiek pavadīts saules gaismā, tumša ādas krāsa, nieru saslimšanas, uzsūkšanās traucējumi kuņģa un zarnu traktā, Krona slimība, celiakija, striktas diētas un vegānisma gadījumā, kā arī – ja ir sūdzības par ilgstošu nogurumu, muskuļu sāpēm, biežām augšējo elpceļu saslimšanām, kaulu lūzumiem. Tāpat D vitamīna līmeni iesaka noteikt pirms šī vitamīna lietošanas uzsākšanas, kā arī trīs mēnešus pēc ārstniecisko devu saņemšanas, lai noteiktu, vai var turpināt balstdevas vai jākoriģē D vitamīna ārstnieciskās devas.

Lai noteiktu D vitamīna līmeni, nav nepieciešama īpaša sagatavošanās analīzēm. To var darīt jebkurā diennakts laikā, kā arī neatkarīgi no maltīšu ieturēšanas, uzsver ārste.

Biežāk analīzes veic sievietes

Pētījums atklāj, ka sievietes ievērojami biežāk norādījušas, ka ir veikušas D vitamīna analīzes pēdējā gada laikā. 56% aptaujāto sieviešu norāda, ka ir veikušas D vitamīna analīzes, kamēr no vīriešiem tie ir vien 39%. Savukārt atbildi, ka D vitamīna analīzes nav veiktas, ir sniegušas 40% aptaujāto sieviešu un 56% aptaujāto vīriešu.

Ģimenes ārste Z. Zitmane atzīst, ka arī praksē ir novērots, ka biežāk D vitamīna līmeni asinīs nosaka sievietes. To varētu skaidrot ar to, ka sievietes bieži vien ir vērīgākas pret savu veselību, salīdzinot ar vīriešiem, un biežāk lasa informatīvos materiālus par veselību, šajā gadījumā – par D vitamīna nozīmīgumu organismā. Tādēļ bieži vien šādas analīzes ir pašu pacienšu iniciatīva.

Visretāk D vitamīna līmeni pārbauda jaunieši

Biežāk D vitamīna analīzes ir veikuši respondenti 35-44 gadu vecumā, no kuriem 50% gada laikā ir veikuši D vitamīna līmeņa analīzes, bet visretāk 18-24 gadus veci respondenti, no kuriem 37% gada laikā ir veikuši šādas analīzes. Pēdējā gada laikā D vitamīna analīzes vecuma grupās no 55 līdz 74 gadiem ir veikuši 49% respondentu, bet vecuma grupās 25-34 un 45-54 gadi – 48% respondentu.

Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka D vitamīna noteikšanas ieteicamais biežums nav atkarīgs no vecuma grupas. Ir jāvērtē pacienta sūdzības, kā arī riska faktori D vitamīna deficītam, kas var būt aktuāli jebkurā vecumā.

Speciāliste atgādina – D vitamīnam ir būtiska loma organisma darbības uzturēšanā. Tas piedalās kaulu attīstībā un mineralizācijā, veicinot kalcija un fosfora absorbciju un tādējādi regulējot kalcija un fosfora līmeni serumā. D vitamīnam ir liela nozīme arī imūnsistēmas darbībā, tas kavē autoimūnu saslimšanu attīstīšanos, tam piemīt pretvēža darbība, turklāt tas samazina sirds un asinsvadu saslimšanu risku un 1. un 2. tipa cukura diabēta attīstīšanās risku, kā arī samazina insulīna rezistenci diabēta pacientam. Šis vitamīns ietekmē neirokognitīvās funkcijas (atmiņu, uzmanību, domāšanas procesus) un samazina muskuļu vājumu. Vairāku pētījumu dati liecina, ka atbilstoša D vitamīna deva labvēlīgi ietekmē visas orgānu sistēmas. 

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.

Foto: publicitātes