Aptauja: 25% uzņēmumu vadītāju nav iedomājušies, ka IKT risinājumi ietekmē biznesa konkurētspēju

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” veiktās aptaujas* dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā puse uzņēmumu Latvijā ir ieviesuši apjomīgākus IKT risinājumus. Taču, lai arī lielākā daļa aptaujas respondentu uzskata, ka IKT ir svarīgas uzņēmuma konkurētspējas kāpināšanā, katrs ceturtais jeb 25% uzņēmumu vadītāju vispār nav iedomājušies, ka IKT risinājumi ietekmē biznesa konkurētspēju. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz pandēmijas veicināto digitalizāciju, kā arī kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem biznesam, aizvien ir daudzi uzņēmumi, kuri nesteidzas ieviest integrētus tehnoloģiskos risinājumus.

Aptaujā, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklājies, ka 20% uzņēmumu straujās digitalizācijas dēļ ir ieviesti vairāk IKT risinājumu. Tikmēr 31% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka pandēmijas laikā ir ieviesuši atsevišķus IKT risinājumus.

“Savā pieredzē novērojam, ka aizvadītajos gados audzis pieprasījums pēc dažādiem “Bite One IT” portfeļa produktiem un servisiem, bet īpaši – pēc programmatūru licencēm, mākoņpakalpojumiem, interneta un drošības risinājumiem. Piemēram, virtuālo privāto serveru nomas pieprasījums pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājusies par 64%, tikmēr pieprasījums pēc interneta audzis par 34%. To ir veicinājuši vairāki faktori – piemēram, domājot par biznesa nepārtrauktību, daudzi tirgus spēlētāji izveidoja savus interneta veikalus, kas tiek “glabāti” virtuālajos serveros. Citi digitalizēja kopējos uzņēmējdarbības procesus, lai darbu varētu veikt attālināti, iegādājoties “Microsoft 365” programmatūras licences, ienākošo zvanu apstrādei pieslēdzot “Viedo zvanu pārvaldnieku” u.tml.,” saka “Bite” mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

IKT lomai pieaugot, uzņēmumi aptaujā norādījuši, ka lielākie izaicinājumi aizvadītajos gados ir bijuši biznesa nepārtrauktības nodrošināšana (33%), darbinieku spēja strauji pāriet uz attālinātu darbu, negaidīt tam veltot daudz laika (23%), kā arī spēja nodrošināt darbiniekiem nepieciešamās mobilās ierīces (portatīvos datorus, telefonu u.tml.).

Karš Ukrainā nes jaunus izaicinājumus, bet 25% uzņēmumu vadītāju nav iedomājušies, ka IKT ir būtiska loma biznesa konkurētspējā

Tomēr līdzās tam, ka daudzi uzņēmumi savu IKT nodrošinājumu ir paplašinājuši, 22% atbildējuši, ka vispār nav iedomājušies par IKT risinājumiem kā izšķirošiem biznesa konkurētspējas veicināšanā – un ceturtā daļa jeb 25%, kas atzīmējuši šo atbildi, ir uzņēmumu vadītāji.

“Gadu no gada palielinās to biznesa un valsts sektora klientu skaits, kuri proaktīvi domā par IKT infrastruktūras ieviešanu un pilnveidošanu. Arī klientu zināšanas par IKT iespējām aug. Tas varētu šķist pārsteidzoši, taču ne tikai aptaujas datos, bet arī praksē redzam, ka aizvien ir daudz uzņēmumu, kuri to nav atrisinājuši, lai gan tas ir liels biznesa risks, samazinot savu konkurētspēju. Ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības vide turpinās strādāt hibrīdrežīmā, strādājot gan attālināti, gan klātienē. Papildus riskus digitālajā vidē ir radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, veicinot kibernoziedznieku aktivitāti. Kara dēļ radušies arī jauni izaicinājumi biznesam, kādēļ daudziem uzņēmumiem tagad nākas pārorientēties, atrodot jaunus eksporta tirgus, izejvielu iegādes iespējas u.tml. Uz šo iemeslu fona ilgtspējīgai biznesa konkurētspējai ir vēl lielāka nozīme nekā jebkad agrāk. Un tas nozīmē, ka ieguvēji ir tie tirgus spēlētāji, kuri savas IKT pozīcijas stiprinās savlaicīgi,” secina D.Šmite.

Viņa papildina, ka nereti ir uzņēmēji, kuri maldīgi uzskata IKT risinājumus par finansiāli dārgiem, tomēr tas ir novecojis stereotips un tie ir kļuvuši daudz pieejamāki ikviena līmeņa uzņēmumam. Savukārt IKT uzturēšana ir sarežģīts darbs, kur bieži vien nepieciešami vairāki, dažādu tehnoloģisko risinājumu speciālisti, kam regulāri jāpilnveido zināšanas, un tas, protams, nav visu uzņēmumu budžeta iespēju robežās. Tādēļ arvien vairāk uzņēmumu izvēlas nodot IKT risinājumu apkalpošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, tā gada laikā ietaupot līdz pat 30% operatīvo izmaksu.

*Aptauja veikta 2022. gada februārī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” un aptaujājot vairāk nekā 300 uzņēmumus visā Latvijā.

Foto: ilustratīvs