Anglikāņu baznīcai atdod oriģinālo altāri

20. septembrī Torņakalna baznīcā notiks īpašs dievkalpojums, kurā notiks atvadīšanās no ozolkoka altāra, kas pēc pusgadsimta kalpošanas Rīgas Lutera draudzē atgriezīsies savās mājās – Anglikāņu baznīcā. Altāris Torņakalnā nonāca pirms 53 gadiem, kad ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā oriģinālais baznīcas altāris gāja bojā. Tolaik, apzinot slēgto baznīcu iespējas, rasts risinājums pārvietot Anglikāņu altāri. Nu pienācis laiks altārim doties mājup – altāra atgriešanās mājās dievkalpojumi Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā notiks šā gada 4.oktobrī 11.00 (angļu valodā) un 17.oktobrī 17.00 (latviešu valodā).

“Anglikāņu baznīcas altāra stāsts ir unikāls – gan no kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas viedokļa, gan no altāra “ekumēniskā ceļojuma” daudzu gadu desmitu garumā. Piedzimis un savas dzīves pirmos astoņdesmit gadus tas bijis anglikānis. Tad divdesmit gadus bijis luterānis, kalpojot sv. Pētera draudzei, kura II Pasaules kara laikā rada mājvietu Anglikāņu baznīcā. Tad uz brīdi aizvests uz Reformātu baznīcu. Pēc tam uz pusgadsimtu nonācis atkal pie luterāņiem – Rīgas Lutera draudzē. Bet nu ir laiks altārim atgriezties mājās,” stāsta Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

Savukārt Svētā Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Elīza Zikmane pauž gandarījumu, ka pagājušā gadsimta vidū padomju režīma ietekmē altāris nav iznīcināts un ar Torņakalna gādību saglabāts: “Pēdējā gadsimtā Anglikāņu draudze, tās baznīca un altāris ir piedzīvojuši dramatiskus likteņa pavērsienus. Nu atkal Dievs mūs sapulcē kopā: draudze ir atgriezusies baznīcā, mājup atgriezusies pults un kancele. Un tagad, kā atkal satikšanās vainagojums, atgriezīsies arī altāris. Atkal satiekoties, mēs katrs līdzi nesam savu stāstu, viens otru bagātinot. Arī altāris atgriezīsies ar savu pieredzi – ar lūgšanām un svētībām, rūpēm un gādību, ko tas piedzīvojis Lutera draudzē. Esam par to pateicīgi. Ceru, ka šis altāris arī turpmāk būs par redzamu zīmi ne tikai dažu draudžu, bet visu kristiešu sadarbībai un vienotībai”.

Ugunsgrēks Torņakalnā

1965.gada 19.aprīlī, Otro Lieldienu rītā, Lutera baznīcā ielauzās ļaundari un aizdedzināja altāri. Lai arī ugunsgrēks tika pamanīts laikus un nekavējoties izsaukti ugunsdzēsēji, kuri apdzēsa liesmas pēdējā brīdī, pirms lielajā karstumā būtu uzliesmojušas dievnama griestu konstrukcijas, altāris praktiski bija sadedzis. Līdz ar altāri sadega tā pārklāji, Bībele, krusts, kora notis un citas lietas. Dūmiem nokvēpušas baznīcas sienas, griesti un grīda, noskaņojušās ērģeles, sabojātas to stabules. Draudzes padomes sēžu pieraksti liecina, ka dievnama atjaunošanai rīkota talka. 

Jauna altāra meklējumi

Turpmākā gada laikā tika meklēti dažādi risinājumi jauna altāra izveidei. Pagaidu versijā baznīcā novietoja mazu Draudzes nama altāri. Draudzes padome bija gatava būvēt jaunu altāri arī pašu spēkiem, pēc iespējas līdzīgāku nodegušajam. Atrada pat meistaru, kurš varētu to uzņemties. Pavīdēja iespēja iegūt slēgtās Doma baznīcas altāri. Tomēr beigu beigās lēmums tika pieņemts par labu tobrīd Reformātu baznīcā glabāšanā novietotajam padomju režīma slēgtās Anglikāņu baznīcas altārim. Tas nonāca Lutera baznīcā.

“53 gadu laikā mēs šo altāri esam iemīļojuši. Daudziem, ļoti daudziem tas ir “mūsu” altāris. Tas ir tik daudz redzējis un piedzīvojis mūsu baznīcā. Tūkstošiem un tūkstošiem kristīto, iesvētīto, laulāto, mūžībā izvadīto. Simtiem tūkstošu dievgaldnieku. Tas bijis tik daudzu cilvēku lielāko dzīves notikumu centrā. Sadegot mūsējam, varēja ar jaunu garu un iedvesmu iedegties šis – tobrīd draudzei tik svešādais un baznīcas neogotiskajā telpā neiederīgais ienācējs. Mēs kalpojām, to izglābjot, tas kalpoja, izglābjot mūs – no tukšuma altāra vietā,” atzīst L.Rozentāls.

Kas vietā – replika vai mūsdienu oriģināls?

27. septembrī dievkalpojums Torņakalna baznīcā tiks svinēts pie vecā draudzes nama nelielā altāra, kas tur godīgi kalpoja līdz pat jaunā Draudzes centra uzcelšanai, un pēc tam daudzus gadus atradies baznīcas pagrabzālē, kalpojot lūgšanu grupai, korim, rīta svētbrīžiem un citiem. Draudzes nama altāris ir tikai pirmais solis baznīcas jaunā altāra tapšanā.

Gatavojoties altāra atdošanai anglikāņiem, 2017.gadā Rīgas Lutera draudze izsludināja dizaina un tehnisko risinājumu metu konkursu jauna baznīcas altāra projektam, bet pieteikumu bija pārāk maz, lai konkurss varētu notikt. Darbs pie jauna altāra vīzijas un izveides turpinājās – savu redzējumu iezīmēja arhitekts Andris Kronbergs, piedāvājot altāri, kurš balstītos vēsturiskā 19.gadsimta projektā iecerētajā altārī galda formā, bet tiktu veidots, izmantojot 21.gadsimta materiālus un iespējas – stiklu un gaismu. Proti, altārtelpā novietojot īpašu galdu, aiz kura dievkalpojuma laikā mācītāju skats būtu pavērsts pret draudzi, uzsverot kopību un ticību tam, ka Dievs ir mūsu vidū, Viņš mūsos un mēs Viņā, ne tikai mēs Viņa priekšā.

Gala lēmums par jaunā altāra projekta uzsākšanu nav pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ.

Foto: publicitātes