Akcijā plaušu veselību pārbauda 249 cilvēki; trešdaļai jādodas uz padziļinātām pārbaudēm

Interese par vienkāršām un viegli pieejamām bezmaksas plaušu veselības pārbaudēm ir liela – šādas akcijas laikā trešdien, 21. novembrī trīs stundu laikā elpceļu testus veica 249 cilvēki, no kuriem trešdaļai plaušu tilpuma mērījums bija zem vidējās normas, tādējādi saņemot ieteikumu doties pie mediķiem uz padziļinātām elpceļu pārbaudēm.

Plaušu veselības testi tika veikti Pasaules HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) dienas pasākumā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. “Lai pievērstu uzmanību elpceļu veselībai un īpaši HOPS diagnozei, vēlējāmies cilvēkiem piedāvāt vienkāršus un ātrus  bezmaksas testus plaušu tilpuma noteikšanai. Interese par testiem, ko veica Latvijas Medicīnas studentu asociācijas pārstāvji, bija milzīga – rinda veidojās jau stundu pirms pasākuma,” stāsta Mārīte Sadauska, HOPS pacientu atbalsta grupas vadītāja.

Kopumā akcijas laikā pārbaudes veica 249 cilvēki, no tiem 30% plaušu tilpuma mērījums bija zem vidējās normas – 80%, kas ir zemākais slieksnis normālam plaušu tilpumam. Šie cilvēki saņēma ieteikumu doties uz padziļinātām plaušu veselības pārbaudēm pie sava ģimenes ārsta vai ārsta speciālista – pneimonologa. Nedaudz sliktāki plaušu veselības rādītāji bija vīriešiem – 33% vīriešu tie bija zem vidējās normas, sievietēm – 29%.

“Es ļoti ceru, ka cilvēki tiešām dosies pārbaudīties un ārstēsies,” teic M. Sadauska. “Latvijā diemžēl HOPS ir ļoti izplatīta, bet maz zināma slimība, cilvēki to neatpazīst un neārstē. Domā – tas man smēķētāju klepus, tā man aizdusa no vecuma. Bet, zinot diagnozi un lietojot zāles, savu dzīvi var būtiski uzlabot! Protams, no ātrajiem testiem nav iespējams noteikt precīzu diagnozi, iemesls zemiem rādītājiem var būt gan HOPS, gan astma, gan citas slimības, bet par veselību ir jārūpējas jebkurā gadījumā. Ne velti pasaules HOPS dienas sauklis ir – nekad nav par agru, nekad nav par vēlu – vienmēr ir īstais laiks atpazīt un ārstēt elpceļu slimības.”

HOPS ir hroniska plaušu slimība, kuras gaitā sašaurinās elpceļi un tiek apgrūtināta elpošana. Neārstēts HOPS laika gaitā noved pie letāla iznākuma – cilvēks nosmok. HOPS arī rada ļoti lielu sirds un asinsvadu slimību risku. Savukārt, ja slimība tiek laikus atklāta un pareizi ārstēta, cilvēks var nodzīvot līdz pat sirmam vecumam. Latvijā HOPS oficiāli ir diagnosticēts aptuveni 25 tūkstošiem pacientu, taču ārsti–pneimonologi vērtē, ka patiesais pacientu skaits varētu būt daudzkārt lielāks – līdz pat 120-150 tūkstoši cilvēku. HOPS ir trešais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē, un kopumā ar to sirgst 384 miljoni pacientu.

Foto: publicitātes