Pētījums: Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, saņemot atgādinājumu par parādu, to ignorētu

Jaunākais pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret parādiem liecina, ka 78% respondentu, saņemot informāciju par parādsaistībām, tās nekavējoties segtu vai sazinātos ar kreditoru vai parādu atgūšanas uzņēmumu, savukārt 21% respondentu atzīst, ka nedarīto neko vai parādu uzreiz apstrīdētu. Tajā pašā laikā tikai 22% justos droši sazināties ar parādu piedziņas uzņēmumu risinājuma meklēšanai. Kā galvenie iemesli, kas atturētu no saziņas, tiek minētas bailes un neziņa.

Pētījums, ko veicis pētniecības birojs Norstat, rāda, ka 70% respondentu piekrīt, ka personai, kura nav laikus nomaksājusi rēķinu, ir jāuzņemas atbildība par saviem parādiem. Šis rādītājs liecina, ka sabiedrībā nostiprinās izpratne par personisko atbildību un finanšu disciplīnu, kas var kļūt par pamatu atbildīgākai parādu kultūrai Latvijā. Visstingrāk šai idejai piekrīt respondenti 25–34 gadu vecuma grupā, un latviešu valodā runājošie respondenti kopumā izrāda konsekventāku atbalstu personiskajai atbildībai nekā krievvalodīgie.

“Sabiedrībā joprojām ir dzīvi stereotipi par parādu piedziņu kā bargu un bezpersonisku procesu, taču realitātē mūsdienu parādu administrēšana Latvijā ir caurspīdīga, stingri regulēta un godīga,” komentē B2 Impact valdes priekšsēdētāja Inga Veide. “Nozares darbību kontrolē licencēšanas sistēma, uzraudzība un noteikumi par saziņu ar klientu, kas aizsargā gan parādniekus, gan kreditorus. Tie darbojas nevis, lai sodītu, bet lai kopā ar cilvēku rastu risinājumu – bieži tas ir maksājumu grafiks, atlikti termiņi vai citas elastīgas vienošanās. Mūsu pieredze rāda – jo agrāk cilvēks sazinās ar parādu administrēšanas uzņēmumu, jo vairāk iespēju vienoties par elastīgiem maksājumu grafikiem vai citiem individuāliem risinājumiem, kas palīdz saglabāt gan finansiālo stabilitāti, gan mieru ikdienā.”

Pētījuma dati rāda, ka 38% Latvijas iedzīvotāju parādu piedziņas nozares reputāciju vērtē drīzāk negatīvi, bet 7% – drīzāk pozitīvi. Tomēr, lai arī kopējais vērtējums joprojām ir skeptisks, sabiedrībā pamazām veidojas lielāka izpratne par nozares lomu. To apliecina fakts, ka jau 28% iedzīvotāju piekrīt – efektīva parādu administrēšana ir būtiska tautsaimniecības funkcionēšanai. Lai gan daļai cilvēku vēl trūkst pārliecības vai zināšanu, šī tendence liecina par pakāpenisku attieksmes maiņu un nozares nozīmes apzināšanos ekonomikā.

“Parādi ir pastāvējuši vienmēr, un tie ir neatņemama ekonomikas sastāvdaļa – gan Latvijā, gan citur pasaulē. Svarīgi saprast, ka parādu piedziņa nav tikai par saistību atgūšanu, tā aizsargā arī tos cilvēkus un uzņēmumus, kuri savas saistības pilda godprātīgi. Ja parādi netiek atgūti, zaudē ne tikai kreditors – ilgtermiņā tas ietekmē cenas, pakalpojumu pieejamību un uzņēmumu spēju turpināt darbību. Efektīva un godīga piedziņa palīdz uzturēt līdzsvaru, kurā visi tirgus dalībnieki spēlē pēc vienādiem noteikumiem,” uzsver B2 Impact valdes priekšsēdētāja Inga Veide.

Vaicāti par to, cik lielu summu pašreiz varētu veltīt parādu atmaksai, ja būtu izveidojušās parādsaistības par, piemēram, nenomaksātu soda kvīti vai rēķinu, 16% Latvijas iedzīvotāju atbild, ka viņiem ir pietiekami iekrājumi, lai parādu apmaksātu uzreiz. 12% varētu atvēlēt līdz 50 eiro, savukārt katrs desmitais atzīst, ka nespētu segt pat nelielu parādu. Tas liecina – ievērojamai sabiedrības daļai joprojām trūkst finansiālā drošības spilvena, kas ļautu elastīgi reaģēt uz neparedzētām situācijām. Vienlaikus mūsdienīga parādu administrēšana arvien biežāk nozīmē risinājumus, kas vērsti uz atbalstu un sadarbību – tā palīdz atrast piemērotus atmaksas ceļus cilvēkiem ar jebkādu finansiālo stāvokli, mazinot riskus un veicinot ekonomisko līdzsvaru.

Attēls: ilustratīvs