Praktiski ieteikumi drošu patvēruma vietu ierīkošanai

Trešdien, 2. oktobrī, aizritējis piektais Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” praktiskais seminārs, kas veltīts tēmai par patvertnēm un vietām kur iespējams meklēt patvērumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Seminārā ’’Patvertnes vai vietas, kur patverties’’ eksperti vērsuši uzmanību iedzīvotāju  informēšanai par patvertņu un drošu patvēruma vietu situāciju Rīgā, būvnormatīviem patvertņu izbūvē, kā arī sniedza praktiskus ieteikumus, kā pielāgot privātos pagrabus vietai, kur iespējams patverties. Tāpat eksperti informēja par ieteicamo rīcību apdraudējuma gadījumā.

“Viena no semināra vērtīgākajām atziņām – lai pasargātu sevi ārkārtas gadījumā, ne vienmēr labākais variants ir doties uz bumbu patvertni. Bieži labāko aizsardzību nodrošina piemērotas telpas tiešā cilvēka atrašanās vietas tuvumā. Tuvākajos mēnešos rīdzinieki arvien biežāk manīs zaļās droša patvēruma vietas zīmes pilsētā. Pirmajā posmā plānojam sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Pēc VUGD aprēķiniem pašvaldības īpašumā esošās telpas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Tam klāt nāk valsts un privātie īpašumi. Vienlaikus mēs vēl šogad plānojam apstiprināt NĪN atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes autostāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās,” uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos  vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u.c.). Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.

Minimālās tehniskās prasības patvertņu un drošu patvēruma vietu ierīkošanai

• Patvēruma ietilpība jāparedz vismaz 0,75 m2 apmērā vienai personai. Telpas primāri jāparedz īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, iespēju robežās paredzot arī ilgstošāku uzturēšanos līdz 72 stundām;
• Patvertni nedrīkst izveidot siltummezglā vai citās tehniskajās telpās. Jāizvairās no cilvēku izmitināšanas telpās, kurās atrodas elektrotīkls, ūdensvada, apkures, kanalizācijas un citas maģistrālās inženierkomunikācijas (izņemot ēkas iekšējos inženiertīklus);
• Ieejām jābūt hermētiski noslēgtām, lai novērstu gāzu, putekļu un citu piesārņotāju iekļūšanu. Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no nedegošiem materiāliem un jāveras virzienā uz āru (patvertnei jāparedz vismaz divas izejas);
• Jāparedz iespēja iekļūt patvertnes telpās ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu;
• Patvertnes telpas augstumam, ieskaitot durvju vērtnes, jābūt vismaz 1,8 m, vēlams – 2,5 m;
• Patvertnes telpu apdarē izmanto nedegošus materiālus. Sienu un griestu apdarē nav ieteicams lietot apmetumu, keramikas flīzes un citus materiālus, kas ēkas satricinājuma ietekmē var radīt lauskas un elpošanai nepiemērotu vidi;
• Patvertnei ir jābūt aprīkotai ar elektrību un apgaismojumu, kā arī ar avārijas apgaismojumu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā. Ieteicamais risinājums ir autonomas elektroenerģijas ražošanas iespēja (elektroģenerators, akumulatori);
• Elektroģeneratora telpai patvertnē  jābūt atdalītai no pārējām telpām un jāveido atsevišķa izplūdes sekcija ar pietiekamu gaisa apmaiņu;
• Patvertni vēlams aprīkot ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Ja tas nav iespējams, ir jāierīko atsevišķa telpa vai norobežota vieta, kurā var uzstādīt ”sauso/bioloģisko” tualeti;
• Patvērumā jānodrošina atbilstošs skābekļa saturs gaisā;
• Patvertni vēlams aprīkot ar krēsliem, soliem, lai nodrošinātu sēdvietas visiem patvertnē esošajiem cilvēkiem, gulēšanai piemērotām vietām, kā arī izveidot pārtikas rezervju glabātavas un vietas, kur nodrošināt izklaides iespējas bērniem, mazinot bērnu stresa līmeni;
• Patvertnes telpas jānodrošina ar dūmu detektoru un ieteicams telpā izvietot ugunsdzēsības aparātu;
• Nepieciešams nodrošināt vismaz vienu pirmās palīdzības aptieciņas komplektu;
• Apdraudējuma gadījumā jānodrošina dzeramā ūdens krājumi, alternatīvā apgaismojuma avoti, radiouztvērējs, baterijas;
• Patvertnes telpās ieteicams uzglabāt instrumentus (lāpstas, liekšķeres, laužņi, cirvji, zāģi, metāla zāģi, iekārtas armatūras pārgriešanai u. c.), kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu atbrīvot izeju no gruvešiem un izkļūt ārā;
• Pēc ziņojuma par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamību doties uz patvertni saņemšanas iedzīvotājiem ieteicams ņemt līdzi ārkārtas gadījumu somu (72 stundu somu).

Detalizētāk ar tehniskajām prasībām droša patvēruma pielāgošanā un rīcību apdraudējuma gadījumā iespējams iepazīties Rīgas civilās aizsardzības plānā.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies 23. oktobrī un būs veltīts tēmai par radiāciju un ķīmisko kaitējumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Foto: Rīgas dome