Pētījums: 75% Latvijas iedzīvotāju iepērkoties nav svarīgi, lai produkti būtu augu izcelsmes; 4% tas ir ļoti būtiski

Ikgadējam dabai draudzīgās ēšanas izaicinājumam “Neapēd zemeslodi” janvārī pievienojās vairāk nekā 13 000 Latvijas iedzīvotāju, apņemoties savā ikdienas ēdienkartē biežāk iekļaut veģetāras vai vegānas maltītes. Neraugoties uz kuplo dalībnieku skaitu, 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka, iegādājoties produktus, nepievērš uzmanību tam, vai tie ir vegāni vai augu izcelsmes, liecina komunikācijas aģentūras “Miltton Latvia” veiktais pētījums par patērētāju paradumiem.

61% respondentu Latvijā secinājuši, ka patēriņa lēmumā šim faktoram nav nekādas nozīmes, 14% atzinuši, ka tam ir pavisam maza nozīme, bet tikai 4% uzsver, ka tam ir ļoti liela nozīme.

Salīdzinot rezultātus kaimiņvalstīs, redzams, ka iegūtie dati ir ļoti līdzīgi – Igaunijā 78% aptaujāto norādījuši, ka tas, vai produkts ir vegāns vai augu izcelsmes, neietekmē pirkuma izvēli (61% tam vispār nepievērš uzmanību, bet 17% tas nav būtiski), savukārt Lietuvā šādu atbildi sniedz 70% pētījuma dalībnieku (55% tas ir ļoti nebūtiski, bet 15% – nav svarīgi).

“Analizējot pētījuma datus, varam secināt, ka tas, vai produkti ir vegāni vai augu izcelsmes, visvairāk ietekmē gados jauno patērētāju iepirkšanās izvēles. Visās trīs Baltijas valstīs tieši respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem visbiežāk norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai produkts būtu augu izcelsmes – Latvijā šajā vecuma grupā tie ir 15%, Lietuvā – 19%, bet Igaunijā – 12% pētījuma dalībnieku. Rādītājs ir pietiekami augsts, lai zīmolus, kuru mērķauditorija ir jaunieši, rosinātu domāt par alternatīvu produktu ieviešanu savā klāstā, tādējādi bagātinot patērētāju izvēles iespējas,” norāda “Miltton Latvia” vadītāja Marta Mackeviča.

Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka vegāns vai augu izcelsmes produktu sastāvs būs svarīgāks galvaspilsētas iedzīvotājiem, pētījums atspoguļo citu ainu – šim faktoram lielāku nozīmi piešķir tieši respondenti no Kurzemes (15%), kuriem vispirms seko aptaujātie no Zemgales (12%) un tikai tad Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotāji (10%). Tāpat lielāku vērību augu valsts vai vegānas izcelsmes produktiem pievērš pašnodarbinātie (12%), mājsaimnieces (15%) un cilvēki, kuri atrodas darba meklējumos (19%), kā arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecību ienākumi pirms nodokļu nomaksas gadā sasniedz vidēji 40-50 tūkstošus eiro (28%).

Analizējot atšķirības starp vīriešu un sieviešu iepirkšanās paradumiem, redzams, ka Latvijā abu dzimumu patērētāji domā līdzīgi – vegāns vai augu izcelsmes produktu sastāvs ir svarīgs 10% vīriešu un 11% sieviešu. Savukārt starp dienvidu kaimiņiem Lietuvā atšķirības ir nedaudz izteiktākas – tas ir svarīgi 11% vīriešu un 14% sieviešu, bet Igaunijā – tikai 6% vīriešu un 11% sieviešu.

Pētījumā, kas tika īstenots 2023. gada rudenī, no visām trīs Baltijas valstīm piedalījās 3 000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot patērētāju paradumus un gaidas no uzņēmumiem ilgtspējas jomā. Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, ko patērētāji sagaida no uzņēmumiem ilgtspējas un vides aizsardzības jomā, kādi faktori patērētāju izpratnē liecina par uzņēmumu atbildīgumu, kādi kritēji ietekmē patērēju izvēles, kuri produkti vai pakalpojumi patērētāju izpratnē rada lielākos ilgtspējas riskus u.c.

Attēls: publicitātes