Bērnu lasītprasmes pasliktināšanās apburtais loks – kurš var to pārraut: skola vai vecāki?

Tehnoloģiju uzplaukums ir mainījis veidu, kādā iegūstam informāciju, it īpaši tas attiecināms uz bērniem. Bērni arvien vairāk laika pavada ar digitālajām ierīcēm, aizraujoties ar spēlēm vai skatoties video. Starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījuma “PIRLS 2021” rezultāti raisa bažas, jo skolēnu lasītprasmes vidējie rezultāti ir pazeminājušies, turklāt ir būtiski pasliktinājusies attieksme pret lasīšanu. Galvenais izaicinājums ir izpratnes trūkums par lasīto. Lai uzlabotu situāciju, svarīga ir ne tikai pirmsskolas un skolas loma, bet arī vecāku iesaiste. Būtiskākais – radīt izpratni, ka lasīšana ir ne tikai izglītības, bet arī izklaides avots.

Ievērojami pasliktinājusies izpratne par lasīto

Lasītprasmes novērtēšanas pētījums apliecina, ka ir ievērojami pasliktinājusies izpratne par lasīto – bērni lasa zilbes tāpat, kā agrāk, bet trūkst dziļākas izpratnes par tekstu. Daļa bērnu nesaprot pat ļoti vienkāršus vārdus. Veidojas apburtais loks – ja nesaprot lasīto, nav intereses lasīt. Ja nelasa, tad vārdu krājums nepaplašinās, bet, ja nav pazīstamu vārdu, tad nav arī vēlmes lasīt. Mūsdienu bērniem patīk uztvert informāciju ar attēliem – lielas bildes un maz teksta. Šāds dalījums ir raksturīgs arī daudzām jaunajām bērnu grāmatām, kurās attēlu ir vairāk, nekā teksta. Diemžēl mūsdienu straujā dzīves ritma dēļ, bērnu sarunas ar vecākiem nereti ir tikai par praktisku jautājumu risināšanu, kas arī rada ietekmi uz vārdu krājumu.

Ieradumus veido vide

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē bērna attīstītu kopumā, t.sk. lasītprasmi, ir vide, kurā bērns atrodas. Lasot grāmatas kopā ar vecākiem, bērns iegūst svarīgu pieredzi, kas veicina interesi par lasīšanu, un attiecīgi – šādas kopīgas pieredzes trūkums var negatīvi ietekmēt lasītprasmes attīstību. Lai veicinātu bērna vēlmi lasīt svarīgs ir gan vecāku piemērs, gan piemērotākās metodes un motivācijas izvēle. Nereti izšķirošas ir tieši pirmās grāmatas, kas nonāk pie bērna – ja tās parāda, ka lasīšana ir ne tikai izglītības, bet arī izklaides avots, bērns ir atvērtāks pret lasīšanu arī nākotnē. Maldīgi uzskatīt, ka tās grāmatas, kas aizrāva mūs, kad bijām bērnu vecumā, noteikti būs saistošas arī mūsu bērniem. Laiki mainās un arī bērniem mūsdienās var būt citas aizraušanās un intereses. Lai palīdzētu atrast piemērotākās grāmatas, vispirms der pārrunāt, kādas ir bērna intereses, aizraušanās u.tml. Visiem bērniem nav jālasa “Pepija Garzeķe”, ja vairāk saista grāmata par sportošanu, mūzikas instrumentiem vai meža dzīvniekiem.

Kopīgi ieradumi un ģimenes loma

Domājot par pozitīvu lasīšanas ieradumu veidošanu, jāņem vērā, ka ģimenei un jau minētajam vecāku piemēram ir ārkārtīgi liela loma. Kopīgi lasīšanas brīži un atbalsts no vecāku puses veicina gan valodas attīstību, gan emocionālo drošību. Iespējams, tieši lasīšanas stunda būs tas brīdis, kad bērns jutīsies drošs uzdot vecākiem kādu jautājumu, ko iepriekš nav varējis uzdot. Sākotnējā posmā, kamēr bērns sper pirmos soļus grāmatu pasaulē, vecāku klātbūtne un līdzdalība ir ļoti svarīga. Ja sākums ir veiksmīgs (grāmatas, kas rada interesi, vecāku līdzdalība), pavisam ātri bērns sāks lasīt arī patstāvīgi. Mēs kā vecāki esam gatavi savu bērnu labā paveikt daudz, kāpēc lai tās nebūtu 15 vai 20 minūtes lasīšanas katru vakaru? Tas ir maldīgs priekšstats, ka sākumskolas vecuma bērniem nav jālasa priekšā, jo šādi bērns saņem ne tikai informāciju no grāmatas, bet arī vecāku laiku un uzmanību.

Pedagogu un vecāku kopdarbs

Lielu darbu lasītprasmes veicināšanā un apgūšana paveic pirmsskolas skolotāji. Mācību programma paredz, ka brīdī, kad bērns absolvē pirmsskolu, viņš jau spēj lasīt vārdus un saprast izlasīto. Lai gan, raugoties no pieauguša cilvēka skatu punkta, tas šķiet ļoti vienkārši, pirmsskolas vecuma bērnam tas ir liels panākums. Tie, kuri redz, kādas emocijas pārņem bērnu, kad viņam izdodas atpazīt burtiņu vai savienot divus blakus esošus burtus vienā skaņā, saprot, ko tas nozīmē. Šajā sākuma posmā liela nozīme ir pirmsskolas pedagogu un vecāku iesaistei un sadarbībai, kā arī atbalstošai videi, piemēram, pirmsskolā “CreaKids” tiek rīkotas individuālas lasīšanas nodarbības, lai pedagogs spētu saskatīt katra bērna vajadzības, novērtēt viņa izaugsmi. Ir bērni, kuriem lasīšanas apguves process nerada grūtības, taču ir bērni, kuriem tas prasa lielāku piepūli. Ja pirmie soļi lasīšanā saistīsies ar negatīvām emocijām, piemēram, nosodījumu par neizdošanos, tas būtiski samazinās vēlmi lasīt. Arī vēlāk, kad bērna lasītprasme uzlabojas, nevajadzētu izmantot lasīšanu kā sodu, piemēram, nevajadzētu teikt bērnam – tā kā neizpildīji to, par ko mēs vienojāmies, tev tagad jāizlasa 20 lappuses. Tas tikai veidos negatīvas asociācijas ar lasīšanu.

Runājot par lasītprasmes pilnveidi, jāatceras, ka katram bērnam ir savs attīstības temps un šīs prasmes attīstība ir ilgstošs process, kas prasa gan pedagogu, gan vecāku iesaisti. Ir svarīgi izmantot dažādas metodes, motivēt bērnus un radīt pozitīvu lasīšanas pieredzi. Lasītprasmes attīstība ir ieguldījums bērna nākotnē, kas sekmēs ne tikai akadēmiskos sasniegumus, bet arī personības attīstību un pasaules izpratni.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja Dace Jansone

Foto: publicitātes