Apdrošinātājs nosauc ugunsbīstamākos darbarīkus un materiālus

Pavasaris un vasara ir rosīgs laiks, kad daudzi labprāt nododas ne tikai pelnītai ikgadējai atpūtai, bet arī dārza, celtniecības un remontdarbiem. Bet, kur darbarīki un dažādi instrumenti, tur arī traumas – apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) pēdējo divarpus gadu laikā atlīdzībās par šādos negadījumos gūtām traumām izmaksājusi teju 160 000 eiro. Īpaši bīstams ir darbs ar materiāliem un instrumentiem, kam pastāv liels pašaizdegšanās vai ugunsbīstamības risks, jo, iegriežot rokā, tas ir sāpīgi un nepatīkami, bet ugunsnelaime var nopostīt visu māju. Lai remontdarbi noritētu droši, apdrošinātājs dalās padomos, ko ņemt vērā remontdarbu laikā, kā arī iepazīstina ar ugunsbīstamiem darbarīkiem un materiāliem, kam pievērst īpašu uzmanību.

Apkopojot apdrošinātāja statistiku par iesniegtajiem atlīdzību pieteikumiem pēdējo trīs gadu griezumā, redzams, ka vidēji mēnesī notiek vairāki desmiti negadījumu, strādājot dārzā vai kaut ko remontējot. Īpaši straujš pieaugums vērojams martā, kad vairums iedzīvotāju ķeras pie pirmajiem dārza darbiem – rakšanas, zaru apgriešanas, siltumnīcu sagatavošanas, lapeņu un terašu remontēšanas, kā arī vasaras mēnešos – aktīvajā dārzu un remontu sezonā.

“Lielākoties traumas saistītas ar jumtu labošanu, malkas skaldīšanu, kraušanu, zaru zāģēšanu, siltumnīcu remontu, zāles pļaušanu, iekšējiem remontdarbiem. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka darbam ar malku vairs nav sezonāls raksturs, gadījumus klienti piesaka visu gadu. Retāk, taču ar daudz lielāku bīstamību veidojas arī ugunsriski, strādājot ar materiāliem vai instrumentiem, kam pastāv liels pašaizdegšanās vai ugunsbīstamības risks. Traumas šādos darbos mēdz būt ļoti dažādas: strādājot ar fleksi vai metinot, parasti tiek traumētas acis – bieži sastopam atlīdzību pieteikumus par radzenes eroziju, perforējošu ievainojumu vai acu apdegumu; cilvēki nereti traumējas, skaldot malku vai zāģējot, un smagos gadījumos tas var novest pie pirkstu amputācijas; kritiens no jumta parasti beidzas ar smagām politraumām vai pat nāvi; remontdarbi, kuros izmanto karsēšanas ierīces vai ugunsnedrošus materiālus, var kļūt par iemeslu smagiem ķermeņa apdegumiem. Neesot gana piesardzīgiem remontdarbu laikā, tas var izraisīt ne vien fiziskas traumas, bet arī plašu ugunsgrēku un milzīgus finansiālus zaudējumus,” stāsta BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Īpaši bīstama kategorija ir tie remontdarbi, kuros tiek izmantota atklāta liesma vai rodas dzirksteles, taču papildu piesardzība jāievēro arī darbā ar materiāliem, kam pastāv liels pašaizdegšanās risks. Materiāli atkarībā no to īpašībām tiek iedalīti degtspējīgos un degtnespējīgos materiālos. Ja ugunsbīstamu darbu laikā materiāls uzkarst līdz aizdegšanās temperatūrai, izceļas ugunsgrēks. Koksne aizdegas 450–500 grādu temperatūrā, bet putuplasts un benzīns – sasniedzot 250 grādu pēc Celsija.

Ugunsbīstamo darbarīku TOP 3 jeb biežākie ugunsnelaimju izraisītāji

• Leņķa slīpmašīna jeb “fleksis” ir viens no biežāk lietotajiem instrumentiem metāla, plastmasas, koka un citu materiālu griešanai vai slīpēšanai. Dzirksteles temperatūra pārsniedz 900 grādu, ar ko ir vairāk nekā pietiekami, lai koksnes skaidās vai putekļos iekļuvusi dzirkstele izraisītu aizdegšanos.
• Gāzes deglis un celtniecības fēns – izmanto vecās krāsas notīrīšanai un priekšmetu uzsildīšanai, cauruļu vai citu virsmu atkausēšanai, krāsas noņemšanai no virsmām. Gāzes degļa liesmas temperatūra pārsniedz 1900 grādu. Ja nav zināms cauruļu, trauku, tvertņu vai iekārtu konstrukciju saturs, labāk tos nekarsēt, jo tie var saturēt ugunsnedrošus materiālus vai šķidrumu, piemēram, degvielu vai eļļu. Tāpat nav ieteicams karsēt metāla daudzslāņu konstrukcijas, kas pildītas ar degtspējīgu siltumizolāciju. Lai atkausētu sasalušu cauruļvadu, labāk sasildīt telpu ap to, neizmantojot celtniecības fēnu vai degli ar atklātu liesmu. Lietojot celtniecības fēnu, jāpatur prātā, ka tas uzkarst arī pats un var aizdegties. Ja fēns aizdedzies, pirms dzēšanas tas noteikti jāatvieno no strāvas avota, vadu izraujot no kontaktdakšas nevis ar rokām, bet ar kādu priekšmetu, kas nevada elektrību, piemēram, ar koka krēsla kāju.

Ugunsbīstami materiāli ar lielu pašaizdegšanās risku

Īpaši piesardzīgiem jābūt, strādājot ar materiāliem, kas var aizdegties paši. Pašaizdegšanās ir pašas vielas vai materiāla uzkaršana bez ārēja siltuma avota, piemēram, liesmas, dzirksteles vai karstuma.

• Lineļļu parasti izmanto koksnes virsmu apstrādei, lai tās kalpotu ilgāk, saglabājot kokam raksturīgo krāsu un struktūru. Pašaizdegšanās draudi pastāv, ja eļļa ir iesūkusies porainā materiālā – dažādos slaukāmajos materiālos, lupatās u. tml. Ar lineļļu piesūcināti materiāli var pašaizdegties pat pēc 16 stundām.
• Augsts pašaizdegšanās risks pastāv arī citiem koksnes aizsarglīdzekļiem – krāsām, beicēm, pernicai. Tādēļ pēc darbu pabeigšanas darba vieta rūpīgi jāsakopj, krāsu otas, rullīši un slaukāmie materiāli jāieliek traukā un pilnībā jāaplej ar ūdeni.
• Celtniecības putas, ko izmanto konstrukciju spraugu aizdarei, logu un durvju montāžai, satur dažādus šķīdinātājus un uzliesmojošas gāzes, tādēļ, veicot ugunsbīstamus darbus, to tuvumā jāievēro īpaši drošības pasākumi. Karsējot virsmas to tuvumā, putu materiāls jāsamitrina vai jāaizsedz ar speciālu nedegošu audumu – tādus var iegādāties būvniecības materiālu veikalos. Mitrināšana ik pa brīdim jāatkārto, lai virsma nenožūtu.

Vispārīgi drošības padomi remontdarbu laikā

• Ugunsbīstamo darbu veikšanai paredzētās iekārtas un ierīces uzturi darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām. Pirms uzsāc darbu, izlasi instrukciju.
• Sagatavo ugunsbīstamo darbu vietu: darbu vietu atbrīvo no degtspējīgiem materiāliem. Par drošu attālumu uzskata 5 metrus ap darba zonu; ja vietu nav iespējams atbrīvot no ugunsnedrošiem materiāliem, aizsedz tos ar nedegoša materiāla audumu vai samitrini virsmas.
• Ja nezini cauruļu un dažādu trauku, tvertņu vai iekārtu saturu, nekarsē tos, jo tie var saturēt ugunsnedrošus materiālus, un, tos karsējot, pastāv eksplozijas risks. Demontējot caurules vai zāģējot tvertnes, boilerus utt., esi uzmanīgs, jo tie satur gumiju, plastmasu un citus degtspējīgus materiālus.
• Nekarsē konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem nav nožuvusi krāsa, eļļa vai līdzīgi pārklājumi.
• Nekarsē metāla daudzslāņu konstrukcijas, kas pildītas ar degtspējīgu siltumizolāciju.
• Nelieto apģērbu un cimdus ar eļļas, taukvielu vai citu ugunsbīstamu šķidrumu traipiem.
• Sagatavo ugunsdzēsības līdzekļus. Ugunsdzēsības aparātam jābūt pa rokai!

• Pēc ugunsbīstamiem darbiem: ja iespējams, samitrini vai citādi atdzesē ugunsbīstamo darbu vietu. Obligāti novēro to vismaz 4 stundas, jo vēl ilgi pēc darbu pabeigšanas pastāv gruzdēšanas vai aizdegšanās risks.

• Īpašu uzmanību pievērs dobajām konstrukcijām, piemēram, rīģipša sienām. Aiz rīģipša konstrukciju gaisa spraugās sakrājas daudz putekļu. Ja šajā telpā iekļūst dzirkstele, uguns izplatīsies strauji, un šāda slēptā degšana aiz konstrukcijām ir ļoti bīstama, jo bez konstrukciju atsegšanas nav uzreiz pamanāma un nodzēšama. Tāpat nekarsē metāla konstrukcijas vai caurules, ja tās šķērso degtspējīgas konstrukcijas vai telpā aiz sienas glabājas degoši materiāli – metāls ļoti labi vada siltumu.

• Būvmateriālus, slaukāmos materiālus un citus celtniecības atkritumus nepamet telpas stūrī, iznes tos ārā un ievieto degtnespējīga materiāla traukā, piemēram, metāla spainī. Tā izvairīsies no nekontrolējamas aizdegšanās vai gruzdēšanas.

• Izvairies no darbiem, kuru drošumu nespēj kontrolēt. Tādus labāk uztici profesionāļiem!

Attēls: publicitātes