Strāvas noplūdes automātslēdži — papildu drošības garants

Lai arī elektrodrošības situācija Latvijā pakāpeniski uzlabojas, statistika vēl aizvien ir skaudra — ik gadu vairāki desmiti iedzīvotāju gūst elektrotraumas un ugunsgrēkos, ko izraisa bojāta elektroinstalācija vai elektroierīces, tiek nopostīti īpašumi. Arī jaunākās AS “Sadales tīkls” aptaujas “Elektrodrošības indekss”* dati liecina, ka vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju vismaz vienreiz sadzīvē ir guvuši elektriskās strāvas triecienu. Lai uzlabotu elektrodrošību mājoklī, iespējami mazinot elektrotraumu un iekštīklu bojājumu izraisītu ugunsnelaimju risku, “Sadales tīkls” aicina iedzīvotājus izvērtēt strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanu savos īpašumos.

“Tie ir maldi, ka elektroierīces vai elektroinstalācijas bojājuma gadījumā parastie automātslēdži (drošinātāji jeb “korķi”) spēj pasargāt mūs no elektrotraumām vai mūsu īpašumu no ugunsnelaimes. To apliecina cietušo iedzīvotāju un nodegušo īpašumu statistika. Vienlaikus zinātne un tehnoloģijas attīstās, tostarp arī drošības jomā. Vairs ne jaunums, taču daudziem vēl aizvien nezināms produkts (elektroierīce), ir strāvas noplūdes automātslēdži, ko var uzstādīt papildu drošībai. Tie pašreiz uzstādīti vien nelielā skaitā mājokļu, kaut gan to izmaksas kopumā vērtējamas kā nebūtiskas attiecībā pret cilvēka veselību, dzīvību un arī īpašuma drošību,” norāda “Sadales tīkla” Mācību centra elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats.

Kas ir strāvas noplūdes automātslēdži

Visiem zināmie klasiskie automātslēdži (sarunvalodā bieži saukti par “korķiem”) nostrādā, kad tiek konstatēta iekšējā elektrotīkla pārslodze vai radies īssavienojums. Savukārt strāvas noplūdes automātslēdzis reaģē jau brīdī, kad fiksē nelielu elektriskās strāvas noplūdi, automātiski atslēdzot elektrības padevi visam īpašumam vai konkrētām telpu grupām. Respektīvi – tie mēra elektriskajā ķēdē ieplūstošo un izplūstošo elektrisko strāvu. Konstatējot noplūdi, strāvas noplūdes automātslēdzis nostrādā, atslēdzot sprieguma padevi.

Kādam nolūkam paredzēti strāvas noplūdes automātslēdži

Galvenā strāvas noplūdes automātslēdžu priekšrocība ir cilvēku un mājdzīvnieku pasargāšana no smagām un letālām elektrotraumām. Vienlaikus tie pasargā arī īpašumus — dzīvojamās mājas vai saimniecības ēkas — no ugunsnelaimes. Piemēram, strāvas noplūdes automātslēdži atslēdz sprieguma padevi brīdī, kad mazs bērns kontaktligzdā ievieto svešķermeni vai pieaugušais lieto elektroierīci ar bojātu izolāciju, tādējādi ļaujot izvairīties no dažādām elektrotraumām, tostarp ar letālām sekām.

Nereti strāvas noplūde var būt nemanāma un acīm neredzama. Piemēram, noplūdes avots var būt iekšējo elektroinstalāciju bojājumi – nama sienās (zem apmetuma vai ģipškartona). Arī bojājumi elektroierīcēs ne vienmēr ir laikus pamanāmi. Faktiski strāvas noplūdes automātslēdža nostrāde, īpaši, ja tas notiek atkārtoti, var kalpot arī kā brīdinājuma signāls par bojājumu elektroinstalācijā vai elektroierīcēs.

Kā noskaidrot, vai īpašumā jau ir uzstādīti strāvas noplūdes automātslēdži

Strāvas noplūdes automātslēdžus no klasiskajiem automātslēdžiem vizuāli atšķir viena būtiska lieta — līdztekus pašam slēdzim tiem vienmēr ir arī papildus “testa” poga, kas nereti apzīmēta ar burtu “T”. Šādas pogas mērķis ir nepieciešamības gadījumā veikt pašpārbaudi, lai pārliecinātos, ka slēdzis pilda savu funkciju. Testus var veikt paši iedzīvotāji. Testa jeb pašpārbaudes pogas nospiešana izsauks mākslīgu elektriskās strāvas noplūdi, kas momentāni atslēgs strāvas noplūdes automātslēdzi, tādējādi tiks pārbaudīta korekta šī slēdža darbība. Eksperti aicina to darīt ne retāk kā reizi gadā.

Kā uzstādīt strāvas noplūdes automātslēdžus

Ideālā gadījumā strāvas noplūdes automātslēdžus būtu vēlams uzstādīt visam īpašumam. Taču, ja to nav iespējams paveikt uzreiz, vēlams sākt ar paaugstinātas bīstamības telpām, kas pakļautas augstākam mitruma līmenim vai ūdens tuvumam un tātad — arī lielākam riskam. Mitruma un ūdens dēļ divas elektronedrošākās telpas tipiskos mājokļos ir vannas istaba un virtuve. Savukārt privātmājās papildus šīm telpām strāvas noplūdes automātslēdžus noteikti būtu ieteicams ierīkot arī ārējai elektroapgādei, jo tā pakļauta laikapstākļu ietekmei.

Lai veiktu strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanu, jāvēršas pie sertificēta elektriķa, kas ne tikai spēs veikt drošu un kvalitatīvu slēdžu uzstādīšanu vai nomaiņu, bet arī izvērtēs mājokļa elektroinstalācijas stāvokli un sniegs rekomendācijas.

“Sadales tīkla” elektrodrošības eksperts A. Šmats skaidro, ka visvienkāršāk strāvas noplūdes automātslēdžus būs iespējams uzstādīt īpašumos, kur elektroinstalācija atbilst jaunākajiem standartiem. Ja nekustāmā īpašuma elektroinstalācijas nomaiņa īpašumā ir veikta pēdējo 20 gadu laikā, elektroinstalācijai vajadzētu būt atbilstošai.

Tāpat, izbūvējot īpašumā jaunu elektroinstalāciju, šo slēdžu uzstādīšanas izmaksas būs nebūtiskas. To cenas salīdzinājumā ar klasiskajiem automātslēdžiem palielinās kopējās izmaksas par dažiem eiro (gabalā). Turpretī mājokļos ar neatbilstošu un novecojušu elektroinstalāciju izmaksas būtiski pieaugs. Lai tehniski būtu iespējams uzstādīt strāvas noplūdes automātslēdžus, var nākties nomainīt visu elektroinstalāciju.

Alternatīvs pagaidu risinājums līdz strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanai

Veikalos pašlaik pieejami arī strāvas noplūdes automātslēdži, kas paredzēti izmantošanai kontaktligzdās. Vizuāli tie atgādina sadalītājus jeb tautā tā dēvētos “zaglīšus”, taču pilda drošības funkciju, kontaktam pievienojot elektroierīci. Šī var būt laba alternatīva, kamēr nav veikta strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšana, piemēram, uzsākot pavasara dārza darbus. Svarīgi gan atzīmēt, ka šāda ierīce pasargās, ja īpašumam būs jaunākajiem standartiem atbilstoša elektroinstalācija.

“Nav noslēpums, ka dārzā elektrotehnikas izmantošana nereti saistītās ar paaugstinātu risku — ir bijuši gadījumi, kad, neapdomīgi lietojot augstspiediena sūkni, ūdens tiek iešļākts arī rozetēs. Tāpat ik gadu ir vairāki gadījumi, kad tiek sapļauts elektriskās pļaujmašīnas vads. Šādos gadījumos kontaktos ievietojamie strāvas noplūdes automātslēdži var pasargāt no elektrotraumām. Tā var būt praktiska un pārdomāta dāvana tuviniekiem,” rekomendē A. Šmats.

Elektriskā strāva atkarībā no tās stipruma uz cilvēka ķermeni iedarbojas dažādi, tomēr tās rezultātā iespējams gūt ļoti smagas un pat nāvējošas traumas. Saskaroties ar strāvas triecienu, var notikt vieglāka vai stiprāka muskuļu saraušanās, samaņas zaudēšana, traucējumi sirdsdarbībā vai elpošanā, kā arī paralīzes vai nāves iestāšanās. Savukārt, neuzmanīgi rīkojoties ar elektroierīcēm, iespējams gūt arī apdegumus, neatgriezeniskus ādas bojājumus, acu traumas, kā arī kaulu lūzumus un sasitumus.

*Par aptauju: AS “Sadales tīkls” aptauja “Elektrodrošības indekss” ir ikgadēja aptauja, kas ataino sabiedrības elektropratību. Tā veikta tiešsaistē 2022. gada nogalē sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat”. Aptaujā piedalījušies 1006 respondenti — Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

“Sadales tīkls” ik gadu rīko elektrodrošības kampaņas, lai skaidrotu sabiedrībai elektrodrošības prasību ievērošanas nozīmi, un dati liecina, ka elektrotraumu skaits pakāpeniski samazinās. Pērn elektrotraumas guvušas 30 personas, no kurām viens gadījums bijis ar letālām sekām, kamēr 2021. gadā — 56 un letālas sekas tika konstatētas sešos gadījumos. Mērķis ir turpināt informēšanas darbu, lai gan elektrotraumu, gan ar bojātu elektroinstalāciju saistītu ugunsgrēku skaits Latvijā turpinātu samazināties.

Attēls: publicitātes