BALTA Jēkabpils plūdos cietušajiem atlīdzībās izmaksās vairāk nekā 200 000 eiro

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga  dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam. Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Lai mazinātu potenciālo zaudējumu apmērus, līdz ar netipisku plūdu sākšanos apdrošinātāji īstenoja proaktīvas darbības, lai pasargātu savus klientus Jēkabpilī.

“Šajā situācijā izsūtījām cilvēkiem informatīvu ziņu par to, kā rīkoties, lai sagatavotos plūdiem, un ko darīt, ja plūdi jau sākušies. Atlīdzību pieteikumi tika saņemti plašā teritorijā – no Salas pagasta līdz Ābeļu pagastam. BALTA sazinājās arī ar tiem, kas bija apdrošinājuši savus īpašumus plūdu skartajās teritorijās, bet vēl nebija pieteikuši atlīdzību, jo, iespējams, kāds neapzinājās, ka arī plūdu risks ir apdrošināts. Savukārt ar klientiem, kas ir pieteikuši atlīdzību gadījumu, notiek regulāra komunikācija, lai savlaicīgi palīdzētu atjaunot cietušos īpašumus, kā arī samazinātu potenciālo zaudējumu apmērus, nodrošinot ūdens atsūknēšanai, telpu žāvēšanai nepieciešamo inventāru un nepieciešamības gadījumā apmaksājot arī izdevumus par pagaidu mājvietas īri,” par to, kā apdrošināšana līdzējusi, lai mazinātu plūdu rezultātā radušos zaudējumus klientiem, stāsta Arnolds Linītis.

BALTA saņemti pieteikumi arī par plūdos Jēkabpilī bojātiem komercīpašumiem, speciālo tehniku un automašīnām, kur zaudējumu apmēri šobrīd vēl tiek precizēti.

Eksperts arī norāda, ka pēc Jēkabpils plūdiem ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese apdrošināt savu īpašumu. “Protams, pozitīvi, ka cilvēki interesējas par veidiem, kā pasargāt savu īpašumu un iedzīvi, redzot reālu situāciju, kurā apdrošināšana sniedz finansiālu atbalstu, palīdzot mazināt zaudējumus, lai ātrāk atgrieztos ierastajā ikdienā. Vienlaikus jāuzsver, ka par īpašuma apdrošināšanu vērts domāt ne tikai tiem, kuri dzīvo potenciāli applūstošās teritorijās. Daudz biežāks un postošāks drauds par plūdiem Latvijā ir vētras, kas pēdējos gados ar lielu spēku plosoties visā Latvijas teritorijā, nodara lielus zaudējumus gan iedzīvotāju nekustamajam īpašumam, gan automašīnām,” uzsver Arnolds Linītis.

Kā liecina pēdējo gadu tendences, plūdi vairs nav raksturīgi tikai pavasarim: arvien biežāk plūdu risks mēdz iestāties arī ziemas mēnešos, piemēram, decembrī un janvārī. Lai šī dabas stihija nesagādātu liekas raizes un finansiālus zaudējumus, cilvēkiem, kuri izvēlas vietu mājas celšanai vai iegādājas jau gatavu īpašumu, būtu noderīgi pārliecināties, ka noskatītais īpašums nav pakļauts plūdu riska ietekmei. “Ir laikus jādomā, kā pasargāt savu īpašumu, lai zaudējumi, iestājoties plūdu riskam, būtu pēc iespējas mazāki. Ja tomēr īpašums atrodas applūstošā vietā, būtu ieteicams neglabāt pagrabā neko vērtīgu un apkures iekārtas censties ierīkot virszemes stāvos. Tāpēc tiem ēku īpašniekiem, kuri mīt upju ielokos vai citu ūdenstilpju tuvumā, ir vērts jau laikus sagatavot savus īpašumus, lai maksimāli mazinātu plūdu postījumus,” iesaka Arnolds Linītis.

Lai mazinātu plūdu postījumu apmēru:

•  ja īpašums atrodas applūstošā vietā, būtu ieteicams neglabāt pagrabā un saimniecības ēkās neko vērtīgu;
•  ja iespējams, ūdenssūkņi un apkures iekārtas jānovieto vismaz 10–20 centimetrus virs zemes; 
•  pagraba ieeja vai, ja iespējams, plašāka teritorija jāaprīko ar augstāku aizsargvalni, lai ūdens nevarētu iekļūt pagrabā vai appludināt ēkas pirmo stāvu;
• ja māja tiek celta vietā, kur ir iespējami plūdi, tā jābūvē visaugstākajā punktā uz paaugstinātiem pamatiem;
• plūdu riska zonā māju ieteicams celt bez pagraba, jo pagrabs ir pirmā vieta, kur iekļūst ūdens – ne tikai pa durvīm un logiem, bet arī pa mikroplaisām sienās;
• ja pastāv plūdu risks, savlaicīgi uz drošāku vietu jāpārvieto mantas, kas glabājas pagrabā, piemājas teritorijā vai applūstošajās ēkās, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas.  

Papildu ieteikumus aicinām skatīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā.

Attēls: publicitātes