Video: eksperimentā Rīgas ielās stundas laikā fiksē teju 50 ceļu satiksmes pārkāpumu

Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu – velosipēdistus, kājāmgājējus, transportlīdzekļu vadītājus un vienkārši pasažierus, kurus kaut kur ved. Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir viens no augstākajiem visā Eiropas Savienībā. Lai noskaidrotu, ko darām nepareizi, AAS BALTA (PZU grupa) konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” desmitgades gaidās devās ielās kopā ar satiksmes drošības ekspertu Oskaru Irbīti un īstenoja eksperimentu “Ceļu satiksmes drošības termometrs”, stundas laikā fiksējot gandrīz 50 ļoti bīstamu situāciju – ikdienas realitāti Rīgā: no distances un luksofora signālu neievērošanas līdz būtiskai ātruma pārsniegšanai.

Infrastruktūra – nepietiekama un nepārdomāta

Katram, kurš kaut reizi mēģinājis iekļauties Rīgas satiksmes plūsmā, ir nācies piedzīvot trauksmainas situācijas, sevišķi satiksmes pīķa stundās un noteiktos krustojumos vai citos ceļa posmos, kur regulāri izveidojas riskantas situācijas. Infrastruktūra nenoliedzami ietekmē satiksmes plūsmu, un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis ir pārliecināts – bojāgājušo skaitu varētu samazināt vismaz par trešdaļu, pārveidojot Rīgas apvedceļu par maģistrāli. Ja pēc statistikas datiem uz Maskavas šosejas ir 7 bojāgājušie uz 1000 km, tad uz Rīgas apvedceļa tie ir 24 bojāgājušie. Tāpat joprojām bēdīga situācija ir velobraucējiem un elektroskūteru lietotājiem, kuriem Rīgas centrā un vēl dažviet citur gan ir pieejama puslīdz sakārtota infrastruktūra, bet izbraukt no Rīgas pa lielajiem ceļiem tikpat kā nav iespējams, neapdraudot savu dzīvību. 

“Ja ceļš ir labs, autovadītājs var mierīgi braukt un lieki nesatraukties. Jā, viņš varbūt pieļauj neuzmanības kļūdas, bet nepieļauj agresīvās. Rīgā netrūkst vietu, kur infrastruktūras drošība būtu krietni jāpārdomā, nemaz nerunājot par neskaitāmajiem asfalta ielāpiem: piemēram, 60% kritienu ar motocikliem notiek remonta zonās vai vietās, kur nesen salāpītas bedrītes,” stāsta Oskars Irbītis. 

Kā vienu no būtiskiem trūkumiem viņš uzsver arī ceļazīmju neievērošanu. Autovadītājs tās spēj uztvert vidēji ik pēc sekundes. Braucot lielā ātrumā un sastopot ceļazīmes ik pēc 10 metriem, ir iespējams uztvert katru trešo. Tas ir stāsts gan par autovadītāja uzmanību, gan pārdomātu infrastruktūru vienlaikus – eksperts iesaka vai nu izcelt vienu svarīgāko ceļazīmi, vai apvienot vairākas ceļazīmes vienā.

Galvenais satiksmē ir tās dalībnieks

Vienlaikus eksperts uzsver – infrastruktūra ir tikai daļa problēmas, galvenā atbildība tomēr jāuzņemas satiksmes dalībniekiem. Un te nu grēko visi – gan gājēji un tie, kuri ceļu satiksmē piedalās ar dažādiem mikromobilitātes risinājumiem, gan autovadītāji.

“Satiksme ir sabiedrības kopējā noskaņojuma un manieru spogulis. Jo trauksmaināki laiki un lielāka neziņa par nākotni, jo nervozāka satiksme. Jo sabiedrība kopumā laipnāka un pieklājīgāka, jo labākas savstarpējās attiecības valda arī uz ceļa. Diemžēl mēs esam spiesti cīnīties par savu vietu satiksmē. Izbrauc ielās, un ātri vien piefiksēsi gan veselu birumu dažādu kļūdu, kas veicina avārijas situāciju veidošanos, gan autovadītājus, kas traucē raitai satiksmei. Arī gājēji ir bīstami satiksmes dalībnieki: kurš slikti redz, kurš nav aprīkots ar atstarotājiem vai pēkšņi izlec uz ielas neatļautā vietā, kurš cieš no nepacietīgā gājēja sindroma un ar katru brīdi, kad netiek pāri ielai, kļūst arvien pārgalvīgāks un gatavāks riskēt,” skaidro Oskars Irbītis. Viņš uzsver, ka liela loma ceļu satiksmes kultūras uzlabošanā varētu būt autoskolu instruktoriem, jau no pirmās dienas mācot topošajiem autovadītājiem – noteikumi ir tam, lai tos ievērotu, nevis viltīgi apietu.

Automātiskās drošības sistēmas glābj dzīvības

Mūsdienās autoražotāji iegulda daudz pūļu, lai negadījumi nenotiktu – to palīdz nodrošināt automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems), kas sniedz autovadītājam svarīgu informāciju par notiekošo automašīnas priekšā, aizmugurē un sānos, informē par apkārtējo kustību, potenciālajiem riskiem utt. Tomēr katrs piektais autovadītājs Latvijā ir pārliecināts, ka automātiskās drošības sistēmas drīzāk ir komforta, nevis reālas drošības jautājums, un 13% paļaujas tikai uz savām prasmēm un refleksiem, liecina BALTA veiktā aptauja.* 

“Skaidrs, ka Latvijas autoparka vidējais vecums – 14 gadu – ir pārāk liels, lai varētu runāt par pilnvērtīgu ADAS atbalstu visiem autovadītājiem, jo vecāka gadagājuma automašīnās visu šo gudro asistentu nemaz nav. Mūsdienu blīvās satiksmes apstākļos dažas ADAS patiešām ir dzīvības glābējas. Piemēram, joslu atpazīšanas sistēma, kas viedtālrunī iegrimušam, pārgurušam un izklaidīgam autovadītājam palīdz droši nonākt galamērķī, bīstamā situācijā liekot automašīnai pašai atgriezties savā joslā. Es gan gribētu uzsvērt, ka, vadot auto, tālruni lietot nedrīkst!” saka Oskars Irbītis.

Uz autovadītāju braukšanas kultūras problēmām norāda arī BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs un konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks: “Latvija diemžēl starp visām Eiropas Savienības valstīm izceļas ar patiešām bēdīgu ceļu satiksmē bojāgājušo statistiku – saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju 2019. gadā ieņēmām 5. vietu, 2020. uzstādījām antirekordu, ierindojoties 2. vietā, savukārt 2021. gadā – 3. vietu, un lielākoties pie tā nav vainīga ne ceļu infrastruktūra, ne salīdzinoši vecais autoparks – galvenais traģisko negadījumu iemesls ir braukšanas kultūra. Diemžēl uz ceļa mēs domājam tikai katrs par sevi. Smagas avārijas lielākoties notiek steigas un pārgalvības dēļ, un tad neglābs nekādas sistēmas. Par to liecina kaut vai pēdējā laika skaļākie gadījumi – smagā avārija uz Liepājas šosejas ar vairākiem bojāgājušajiem vai trolejbusa ietriekšanās ēkas sienā, lielo transportlīdzekli taranējot autovadītājam alkohola reibumā. Esmu pārliecināts, ka visai sabiedrībai nāktu tikai par labu un būtu ļoti pamācoši, ja gadījumos, kad agresīvas braukšanas rezultātā bojā gājuši cilvēki, vainīgie saņemtu krietni lielāku naudassodu nekā pašlaik vai pat reālu cietumsodu. No otras puses, situāciju nevar uzlabot tikai ar sodiem. Ir jāizglīto sabiedrība. Var salikt automašīnā visas iespējamās drošības sistēmas, taču vēl svarīgāk ir mācēt braukt ar prātu. Drošības sistēmas palīdz izvairīties no nepatīkamiem brīžiem, tomēr automašīnu vada cilvēks. Vismaz pagaidām.”

Savukārt autoparku pārvaldības risinājumu izstrādātāja AS “Mapon” produkta attīstības vadītājs Kalvis Šēnbergs, analizējot eksperimenta datus ar telemetrijas iekārtu starpniecību, uzsver, ka ADAS ļauj ne vien glābt cilvēku dzīvības, bet arī analizēt un izvērtēt kā privātpersonu, tā uzņēmumu autovadītāju uzvedību un braukšanas ieradumus: “Bieži vien mēs nosodām citus autovadītājus par ieradumiem, kādus mēdzam piekopt paši – lietot telefonu pie stūres, braukt noguruši vai agresīvi, aktīvi nepievērsties uz ceļa notiekošajam, tādējādi veicinot avārijas situācijas. Automašīnu aprīkošana ar risinājumiem, kas seko līdzi braukšanas paradumiem un fiksē bīstamas darbības satiksmē, ir iespēja gan izvairīties no bīstamām situācijām, gan autovadītājam analizēt pašam savus braukšanas ieradumus, gan uzņēmumam savu darbinieku braukšanas stilu un īstenot noderīgus pasākumus, lai uzlabotu kopējo drošību ceļu satiksmē vai pilnībā novērstu sliktos paradumus. Jāsaka gan, ka profesionālajos autoparkos jau pamatā ir labāka drošības situācija nekā Latvijas privātpersonu autoparkā – arvien vairāk uzņēmumu regulāri rūpējas par izcilu, ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparka pārvaldību, ne tikai iegādājoties jaunus auto, bet pielietojot arī mūsdienīgas sistēmas autovadītāju braukšanas paradumu izvērtēšanai.”

Cilvēciskā faktora un automātisko drošības sistēmu lomai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā būs veltīta arī BALTA un Satiksmes ministrijas organizētās gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” 10 gadu jubilejas diskusija, ko varēs vērot BALTA Facebook lapā 8. novembrī plkst. 13.00.

* Norstat aptauja veikta 2022. gada oktobrī, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

Foto: publicitātes