Graudu nozīme mūsu ikdienā

Graudu novākšanas sezonai noslēdzoties, prieku sagādā ziņa par to, ka šogad Latvijā bijis labs ražas gads. Balstoties uz Latvijas oficiālās statistikas portāla datiem, 2022. gadā tiek prognozēti 3,09 miljoni tonnu graudaugu kopražas, tādēļ aicinām jūs uzzināt vairāk par graudiem un to nozīmi mūsu ikdienā.

Graudkopība cilvēkiem dod iespēju strādāt un pelnīt. Graudu lauki aizņem lielu Latvijas teritoriju, ar kuru apstrādi nevar tikt galā vien daži simti cilvēku. Pēc Latvijas oficiālās statistikas portāla datiem, 2020. gadā graudaugi Latvijā aizņēma 753 tūkstošus hektāru, salīdzinājumam – visa Latgale ir tikai divas reizes lielāka un sastāda 1,45 miljonu hektāru, kā arī lauksaimniecībās patstāvīgi nodarbināti bija 64 tūkstoši cilvēku. Neskaitot darbu un peļņu, ko dod graudkopība, tā sniedz mums arī iespēju baudīt graudaugu produktus.

Graudaugi satur lielu vitamīnu klāstu, tāpēc tos lietot uzturā ir ļoti veselīgi. Tajos ir ļoti augsts šķiedrvielu saturs, kas palīdz mazināt holesterīna līmeni asinīs un sirdsslimību risku. Šķiedrvielas attīra organismu no nevajadzīgajiem piesārņojumiem. Graudaugi satur lielu minerālvielu (magnijs, selēns, fosfors u.c.) daudzumu un B grupas vitamīnu klāstu. Jāpiebilst, ka B grupas vitamīni ir veselīgas nervu sistēmas pamatā, bet graudaugos esošās minerālvielas ir pamats mūsu stiprajai imūnsistēmai, kā arī tās atbild par kaulu augšanu un muskuļu enerģijas daudzumu. Ņemot vērā mūsdienu pieprasījumu pēc ātrajām uzkodām, kuras neatstāj labu iespaidu uz mūsu organismu, graudaugus varētu uzskatīt par tādu kā glābšanas riņķi, kas palīdz tam atbrīvoties no dažādiem piesārņojumiem.

Diemžēl graudaugi spēj atstāt arī negatīvas sekas. Graudu sastāvā ir glutēns, kas ir ūdenī nešķīstoša olbaltumviela. Lielākai daļai cilvēku organisms normāli tiek galā ar glutēna pārstrādi, bet tas var izraisīt autoimūnas reakcijas cilvēkiem, kas slimo ar celiakiju vai tiem ir diagnosticēta glutēna nepanesamība. Pasaulē, pēc Celiac Disease Foundation sniegtajiem datiem, ar celiakiju slimo aptuveni 1% iedzīvotāju, bet tikai 30% celiakijas slimnieku tiek pareizi diagnosticēti.

Nestlé pārstāvis stāsta: “Veikalu plauktos ir sastopami dažādi graudaugu produkti. Vienos ir vairāk cukura, citos cukura nav vispār, ir ar vitamīniem bagātāki un nabadzīgāki produkti, bet ir arī tādi, kuru ražošanā ir padomāts arī par tiem cilvēkiem, kuriem ir celiakija vai glutēna nepanesamība. Ražošanas procesā glutēns tiek izslēgts no gala produkta, ļaujot cilvēkiem ar celiakiju, droši lietot to uzturā, nebaidoties par savu veselību, kā piemēru minot, Nestlé brokastu pārslas.”

Bezglutēna produkti ir atrodami veikalos gan plauktos ar glutēnu saturošiem produktiem, gan specializētajās nodaļās. Uz produktu iepakojumiem, kuri nesatur glutēnu, ir speciāls marķējums – pārsvītrota graudu vārpa vai arī uzraksts gluten free. Taču ir arī citi produkti, kas nesatur glutēnu, un viss, kas nepieciešams, lai tos atrastu, ir izlasīt produkta sastāvu.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)