Gandrīz katram trešajam cilvēkam ir slikta dūša ceļojot. Kā rīkoties?

Vasarā daudz biežāk dodamies atpūtas braucienos gan Latvijā, gan ārpus tās ar dažādiem transportlīdzekļiem – automašīnām, lidmašīnām, ūdens transportu. Taču reizēm mēdz būt situācijas, kad pārvietošanās transportlīdzeklī pārsteidz nesagatavotus – parādās slikta dūša, galvas reiboņi un citi kinetozei jeb kustības slimībai raksturīgie simptomi. Kas ir kinetoze, kas to izraisa un kā labāk sagatavoties pirms došanās ceļā, skaidro “Veselības centra 4” otorinolaringoloģe Ilze Dobele un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

“Tā ir normāla un fizioloģiska parādība, ka cilvēkiem, ceļojot ar kādu no transportlīdzekļiem, mēdz parādīties tādi simptomi kā, piemēram, slikta dūša. Daudzi cilvēki vienkārši pieņem, ka viņiem ir slikta dūša un nevestibulāri reiboņi ceļojumu laikā, taču medicīnā patiesībā to sauc par kinetozi, ko mēdz dēvēt arī par kustību slimību. Tautā to parasti sauc arī par ceļotāju slimību vai jūras slimību. Svarīgi arī minēt, ka tas, ka slimība tiek dēvēta par jūras slimību, nenozīmē, ka to izraisa pārvietošanās tikai pa ūdeni. Tas ir saistīts arī ar braukšanu automašīnā un lidošanu lidmašīnā,” skaidro “Veselības centra 4” otorinolaringoloģe Ilze Dobele.

Kinetoze jeb kustību slimība rodas, jo cilvēka iekšējās auss līdzsvara, redzes un dziļās muskulatūras receptori dažādi uztver ārējās vides kairinātājus. Tā rezultātā veidojas impulsu uztveres konflikts, kas izraisa attiecīgos simptomus. Piemēram, cilvēks lasa grāmatu automašīnā, kas brauc pa līkumainu ceļu. Iekšējā auss jūt, ka cilvēks kustās, taču muskuļi dod signālu, ka viņš sēž. To pašu apliecina arī acis, jo tās skatās vienā punktā – grāmatā. Kad šī neatbilstība tiek fiksēta, organisms to uztver kā nepareizu, tiek dots signāls smadzenēm un organisms atbilstoši reaģē. Biežākie ar ceļošanu saistītie veselības traucējumi ir:

• galvas reiboņi,
• vājums,
• saraustīta elpošana, 
• paātrināta sirdsdarbība,
• vemšana,
• ģībonis.

Simptomi parasti mazinās tad, kad tiek pārtraukta transportlīdzekļa kustība, savukārt cilvēkiem, kuriem ir vājāks vestibulārais aparāts, kas nozīmē to, ka tas saasinātāk reaģē uz apkārtējo vidi un kustībām, simptomi var ilgt pat vairākas stundas.  

Risks pastāv ikvienam

Statistikas dati uzrāda, ka gandrīz katram trešajam cilvēkam mēdz būt kāda no simptomu izpausmēm, ceļojot ar kādu no transportlīdzekļiem. Biežāk tas ir novērojams bērniem vecumā no 3 līdz 12 gadiem, jo vestibulārais aparāts sāk nostabilizēties pie pirmajām aktīvajām kustībām, kā arī sievietēm, kas ir saistīts ar hormonālajām izmaiņām. Tāpat arī grūtniecēm un pacientiem, kuriem ir migrēna, ir lielāka iespēja izjust kādu no kustības slimības simptomiem ceļojot. Simptomi var parādīties arī cilvēkiem, kuri nekad tos nav izjutuši, jo arī dzīves laikā vestibulārā aparāta funkcionalitāte var mainīties, piemēram, saasinās organisma un orgānu jutība pret straujām un ikdienā neierastām kustībām.

Kā sagatavoties pirms došanās ceļā?

• Nav ieteicams uzturā neilgi pirms ceļojuma uzņemt treknus un asus ēdienus, kā arī lietot alkoholu un kofeīnu saturošus dzērienus, jo tie ir papildu kairinātāji, kas var veicināt sliktu dūšu un vemšanu. Tāpat šo produktu lietošana pirms došanās ceļā var dehidrēt organismu.
• Jāizvēlas piemērots apģērbs un apavi, lai organisms ceļojuma laikā nepārkarst vai nepārsalst, jo arī izteiktas temperatūras izmaiņas organismā var veicināt sliktas dūšas parādīšanos. 
• Nevajadzētu lietot pārāk spēcīgas smaržas, jo tas var radīt papildu kairinājumu.
• Cilvēkiem, kuri zina, ka viņiem ir slikta dūša ceļojot ar kādu no transportlīdzekļiem, ieteicams, piemēram, ostā vai lidostā ierasties laicīgi, lai adaptētos ar apkārtējo vidi un nerastos lieks satraukums. Pastiprināts satraukums var izsaukt sliktu dūšu.

Ko liekam ceļojuma aptieciņā, lai mazinātu simptomus?

“Vairumam cilvēku, kuri jau zina, kāda ir viņu organisma reakcija ceļojot, parādās satraukums un reizēm pat bailes. Jo īpaši aktuāli tas ir maziem bērniem, kuriem pēc tam vairs nekad negribas doties ceļā. Svarīgi ir pārāk neuztraukt ne sevi, ne apkārtējos, jo lieks stress var tikai pasliktināt simptomus. Ar pašiem mazākajiem ceļotājiem situāciju var pārrunāt un pastāstīt, ka no tā nav jābaidās un ka pieaugušie vienmēr būs blakus,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Ja tomēr pirms ceļa ir jūtams stress, farmaceite iesaka lietot nomierinošos līdzekļus, kuru sastāvā ir baldriāni, melisa, mātere vai vīgrieze. Tie ir pieejami gan tablešu, gan sīrupa formā, kā arī dažādās tējās. Sīrupi ir piemērotāki bērniem, jo tie ir saldi un vieglāk uzņemami. 

Tāpat ceļojuma aptieciņā ieteicams ņemt līdzi līdzekļus, kuru sastāvā ir ingvers, kas mazina nelabuma simptomus. Parasti tie ir pieejami tablešu formā un tos ieteicams lietot jau 12 līdz 24 stundas pirms došanās ceļā, jo tad tie iedarbosies labāk. Tāpat tie jāturpina lietot ceļojuma laikā ik pēc 3 līdz 4 stundām. Aptiekās pieejamas ēteriskās eļļas un tējas, kuru sastāvā ir piparmētra, mentols un citrons, kā arī sūkājamās tabletes ar eikaliptu un citronu, kas arī mazina sliktas dūšas simptomus. Par atbilstošāko līdzekļu izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. Arī glāze citronūdens var palīdzēt mazināt nelabuma sajūtu. 

Kā rīkoties brauciena laikā?

• Ja transportlīdzeklis ir uzsācis kustību un parādās pirmās kustības slimības pazīmes, to vajadzētu apstādināt vai izkāpt, ja tas ir iespējams. Pēc iespējas ātrāka nokļūšana atpakaļ statiskā stāvoklī samazina iespēju, ka parādīsies kāds no nelabuma simptomiem.
• Kad parādās pirmie sliktās dūšas simptomi, vajag apgulties horizontāli un aizvērt acis. Nelabumam tad vajadzētu pāriet ātrāk. 
• Autobusā vai automašīnā ieteicams sēdēt priekšā, blakus logam un braukšanas virzienā. Līkumainos ceļos un straujos pagriezienos ar ķermeni ieteicams sekot līdzi transportlīdzekļa kustībām, lai organisms nereaģētu pārāk asi uz ķermeņa stāvokļa izmaiņām.
• Tāpat arī lidmašīnā ieteicams sēdēt priekšā, pēc iespējas tuvāk logam. 

• Ceļojot ar ūdens transportu, ieteicams vairāk atrasties tā vidū, nevis priekšgalā vai aizmugurē, jo tajās daļās parasti notiek izteiktāka šūpošanās. Tāpat nevajadzētu doties uz kuģa vai laivas augstākajiem vai zemākajiem stāviem – labāk atrasties stāvā, kas ir vienā līmenī ar ūdeni.
• Ja iespējams, izvairīties no atrašanās šaurās un slēgtās telpās, jo tas organismā izraisa vēl lielāku stresu un paniku. 
• Ceļojuma laikā jāskatās brauciena virzienā, kā arī skatiens jākoncentrē vienā punktā. Nevajadzētu skatīties uz augšu, leju un sāniem, jo tas var veicināt nelabuma rašanos. 
• Lai kakla muskuļi nebūtu sasprindzināti un galvas stāvoklis būtu stabils, ieteicams lietot ceļojuma spilvenu.

Foto: publicitātes