Sarunu ciklā „Simtgade un vēl” – Ivars Seleckis

NKC un LNB ciklā Simtgade un vēl katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu vēl topošu Simtgades filmu (plānoto pirmizrāžu secībā) un iepazīšanās ar filmas režisoru vai radošo grupu. Savukārt sarunas noslēgumā tiek izrādīta šī paša režisora vai studijas filma, kas tapusi nesenā pagātnē un sniedz ieskatu autora radošajā rokrakstā.

Trešdien, 25. oktobrī – saruna par topošo dokumentālo filmu Turpinājums (pirmizrāde 2018. gada 9. janvārī), kas veidota, sekojot sešiem bērniem, kuri uzsāk skolas gaitas dažādās Latvijas vietās. Kāds, kuram ir stipras ģimenes saknes Latvijas laukos un vecāki vēlas, lai bērns izaug par īstu zemnieku; kāds, kurš dzīvo pie vecmāmiņas, kamēr mamma strādā Anglijā, vēl kāds cits, kura vecvecāki nonāca Latvijā pēc Otrā pasaules kara, bet mazdēls vēlas kļūt par biznesmeni… Dokumentālā filma Turpinājums iezīmē, kā veidojas bērnu dzīves ar tik dažādiem starta punktiem, un fiksē, kā tās turpmāk mijiedarbojas ar valstiskiem un sabiedriskiem procesiem.

Iepazīstinot auditoriju ar topošo filmu, Ivars Seleckis ir teicis: ”Es piedzimu neatkarīgajā Latvijā, skolā gāju totalitārā režīma laikā, savā mūžā esmu piedzīvojis vairāk nekā trīs dažādus politiskos režīmus. Šo filmu veidoju ar cerību, ka septiņus gadus vecie bērni, kuri piedzimuši atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā,  vienā valstī un politiskā iekārtā nodzīvos visu savu mūžu.”

Filmas scenāriju režisors Ivars Seleckis veidojis kopā ar sociālantropoloģi Daci Dzenovsku un dramaturģi Kristu Burāni, filmas operators ir Valdis Celmiņš, komponists – Kārlis Auzāns, producenti – Antra Gaile un Gints Grūbe. 

Vakara turpinājumā skatāmies dokumentālo filmu Zem ozola kuplajiem zariem(2007), tas ir stāsts par lauku cilvēkiem 2004. gadā – laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Filmā redzam vācu zemnieku, kurš iegādājies īpašumu Latvijā; liela pagasta vadītāju; jaunu bijušo pilsētnieku ģimeni; ekoloģiskā dzīvesveida piekritēju pāri – sojas audzētājus, arī kādu bioloģisko zemnieku saimniecību, kuras īpašnieks pirmo reizi ņem kredītu bankā. 2007. gada Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps filma Zem ozola kuplajiem zariem tika nominēta kā viena no labākajām pilnmetrāžas dokumentālajām filmām, bet Ivars Seleckis saņēma balvu kāa labākais dokumentālā kino operators.

Filma Zem ozola kuplajiem zariem noslēdz Ivara Selecka dokumentālo triloģiju par Latvijas laukiem un cilvēkiem; šo triloģiju 1973. gadā aizsāka filma Apcirkņi, bet 1994. gadā turpināja filma Nāc lejā, bālais mēnes!

Ivars Seleckis (1934) ir viens no Latvijas dokumentālā kino klasiķiem, leģendārās Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pamatlicējiem. Ieguvis pārtikas tehnologa izglītību, taču jau 1958. gadā sācis strādāt Rīgas kinostudijā par operatora asistentu un 1966. gadā ieguvis kinooperatora izglītību Maskavas kinoinstitūtā, bet 1968. gadā debitējis kā dokumentālā kino režisors. Liela daļa no Ivara Selecka veidotajām filmām pieskaitāma Latvijas kinovēstures zelta fondam, viņa filma Šķērsiela (1988) saņēmusi trīs prestižākās dokumentālā kino balvas pasaulē, bet Seleckis turpina filmēt arī pēc 80 gadu vecuma, lai gan tieši jubilejas gadā (2014) jau saņēma Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā. 

Foto: publicitātes