Veselīgi un garšīgi: ko meklēt sezonas ogās?

Viena no vasaras uztura raksturīgākajām iezīmēm ir gardās sezonas ogas. Ko vērtīgu tās sniedz mūsu organismam, cik daudz dienā ieteicams apēst, kā tās saglabāt ziemai un kāds ir to pielietojums farmācijā un skaistumkopšanā? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Vasarā mums ir pieejamas pašmāju ogas – ēdiet tās no dobes vai krūma un sajūtiet bērnības garšu, saka uztura speciāliste L. Sondore. Ja tas nav iespējams, iegādājieties ogas tirgū vai veikalā. Iespējams, ka  piedāvājumā būs vietējās un ievestās ogas – šādas ogas vienmēr pirms ēšanas nomazgājiet un ēšanai izvēlieties tikai nebojātas ogas.

Vērtīgās sezonas ogas

Mūsu klimatiskajos apstākļos augiem ir jāpieliek lielas pūles, lai nogatavotos, un tāpēc par dabas velšu lietošanu ikdienā būtu jāatceras regulāri, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Šķiet, ēdot ogas, mēs nedomājam, ka tās mums palīdz justies labāk – palīdz mūsu imūnsistēmai, vielmaiņas procesiem, palīdz sirds un asinsvadu sistēmai, kā arī citu neinfekciju slimību profilaksei. Dienā apēsta vismaz glāze ogu palīdzēs labāk justies mūsu gremošanas traktam un veicinās labāku vēdera izeju. Vasaras ogas satur antioksidantus, vitamīnus, organiskās skābes (salicilskābi, skābeņskābi, dzintarskābi, ābolskābi, pienskābi un citas), pektīnvielas, fruktozi, glikozi, šķiedrvielas. Jāuzsver, ka gardajās sezonas ogās ir arī dzelzs, kālijs, magnijs, mangāns, cinks, fosfors, nātrijs un citas vērtīgas vielas. 

Arī klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka sezonai aktuālās ogas (zemenes, avenes, mellenes, ķirši) ir neatņemama veselīga uztura sastāvdaļa. Ogas satur cukurus, pektīnvielas, organiskās skābes, miecvielas, flavonoīdus, karotīnus, vitamīnus (C, P, E un B grupas vitamīnus) un minerālvielas. Turklāt katras ogas īpašības un pielietojums farmācijā un skaistumkopšanā ir atšķirīgs.

Mellenes. Tās palīdz stiprināt imunitāti, kā arī  asinsvadu sieniņas un ir nozīmīgas redzei – uzlabo redzi krēslā. Tās noder sirds un asinsvadu saslimšanu profilaksei un labākai atmiņai. 

Drogām izmanto žāvētas melleņu ogas un melleņu lapas, stāsta farmaceite. Ogu drogu izmanto gremošanas uzlabošanai, kā arī lieto pret caureju. Melleņu lapu droga pazemina glikozes līmeni asinīs, tāpēc tās izmanto diabēta tēju sastāvā. Tām piemīt arī pretiekaisuma darbība. Novārījumu no melleņu ogām un lapām tautas medicīnā izmanto arī ārīgi – mutes un kakla skalošanai kakla un smaganu iekaisuma gadījumā un kompresēm ādas slimību gadījumā. Melleņu ekstraktu izmanto gan uztura bagātinātājos acu veselībai (tie palīdz uzturēt normālu redzi un ir ieteicami tiem, kas strādā ar datoru, vada auto, daudz skatās TV un lasa), gan mitrinošos acu pilienos.

Meža zemenes. No meža zemenēm drogām visbiežāk izmanto lapas un augļus, ko lieto saaukstēšanās un elpošanas sistēmas saslimšanu gadījumā, vielmaiņas uzlabošanai un tūskas mazināšanai. Tām piemīt pretiekaisuma, antibakteriāla, sviedrējoša un urīndzenoša darbība. Auga lapas noder arī kā tonizējošs, bet ogas – kā imunitāti stiprinošs līdzeklis. Ārīgi izmanto pie izsitumiem un  pinnēm.

Avenes. Drogām izmanto gan meža aveņu augļus, gan lapas, kam piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, pretiekaisuma un sāpes mazinoša iedarbība. Tās plaši izmanto saaukstēšanās un elpošanas sistēmas saslimšanu gadījumā. Lapu drogu izmanto arī ārīgi mutes un kakla skalošanai, kā arī izsitumu un piņņu gadījumā. Aveņu ekstraktu izmanto līdzekļos saaukstēšanās gadījumā, stāsta farmaceite I. Priedniece.

Ogas, to ekstraktus un sulas koncentrātus izmanto ne tikai uztura bagātinātāju sastāvā, bet arī to garšas, smaržas un krāsas uzlabošanai. Ogas plaši izmanto arī kosmētisko līdzekļu, piemēram, ziepju, dušas želeju, vannas bumbu, ķermeņa un roku krēmu, losjonu, skrubju sastāvā. Arī svaigas ogas var izmantot pašgatavotām sejas maskām un skrubjiem, saka farmaceite. Taču atcerieties, ka ogas var izsaukt alerģiskas reakcijas! No ogām tieši mellenes ir vienas ar mazāko alerģiju risku. 

Ogas iekļaušana ēdienkartē

Kā vislabāk papildināt savu ikdienas uzturu ar sezonas ogām? Pievienojiet tās savai brokastu putrai, smūtijam vai salātiem! Ogas labi saderēs ar biezpienu, būs gardas pie pankūkām un kā papildinājums citiem ēdieniem, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. 

Ēdiet ogas vienkārši tāpat – vismaz 200-300 gramus dienā! Dodiet priekšroku vietējām zemenēm – dārza un meža, mellenēm, sausserža ogām, jāņogām, ērkšķogām, upenēm, ķiršiem un citām ogām.

Pirms  plānojat ogas saglabāt ziemai saldējot vai gatavojot ievārījumus, saēdieties tās kārtīgi svaigas! Ziemai vērtīgi ogas ir uzglabāt saldētā veidā, izmantojot speciāli saldēšanai paredzētos trauciņus. Ogas var saldēt veselas vai blendētas ar niecīgu pievienotā cukura daudzumu. Taču
nepievienojiet tām daudz cukura un saldā krējuma! 

Recepte, ko izmēģināt

Uztura speciāliste L. Sondore iesaka izmēģināt jau ierastās, kā arī mazāk populāras ogas interesantās un veselīgās receptēs, atklājot jaunas garšas un dažādojot savu ēdienkarti. 

Lapu salāti ar zemenēm un sausserža ogām. Nepieciešams: svaiga rukola, lapu salāti, baziliks, sauja zemeņu un sauja sausserža ogu, mazs sarkanais sīpols, divas cieti vārītas olas, pēc izvēles – mīkstais kazas siers, Extra virgin olīveļļa, balzamiko krēms, sāls, drupināti melnie pipari.

Pagatavošanas gaita: salātus kārto traukā, pievieno šķēlītēs sagrieztas olas, sausserža ogas, uz pusēm sagrieztas zemenes. Ja ogas ir lielas, tās sagriež četrās daļās. Pievieno olīveļļu, garšvielas, pēc izvēles uzliek kazas siera gabaliņus un pārslaka ar balzamiko krēmu. Dekorē ar sīpola gredzeniem un drupinātiem melnajiem pipariem.

Baudiet veselīgās vasaras garšas!

Foto: publicitātes