Mācību gada beigas: kā izvērtēt šo mācību gadu, nepārdzīvot par neizdošanos un nosvinēt panākumus

Šis mācību gads vairumam skolēnu, viņu vecāku un skolotāju ir pagājis paaugstinātas spriedzes apstākļos, atzīst Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine. Nav brīnums, ka gan bērni, gan pieaugušie ir pārguruši. Kas to ir izraisījis, un kā tomēr mācību gadu pabeigt uz pozitīvas nots?

Tam, ka ilgi gaidītā skolēnu atgriešanās klātienes mācībās ir sagādājusi arī grūtības, ir vairāki iemesli, un viens no tiem ir tīri bioķīmisks, atzīst eksperte. “Iepriekš piedzīvotais attālinātais režīms ar ekrāniem ir veicinājis to, ka bērniem ir bijis grūtāk koncentrēties, atcerēties, iemācīties. Tas nozīmē, ka, atgriežoties klātienē, bērniem ir nācies patērēt vairāk resursu, lai zināšanas iegūtu un spētu praktiski pielietot. Mēs izsīkstam, un izsīkums jau ir hroniska noguruma sekas,” teic Laura Valaine. Tāpat viņa norāda uz otru faktoru, kas to ir veicinājis – izglītības sistēmas augstās prasības, kas netieši no bērna prasa būt labam visos mācību priekšmetos. Īpaši grūti ir, ja šīs prasības bijušas arī ārējas – no skolotāja, vecākiem vai vecvecākiem. Līdz ar to abu šo faktoru kombinācija var veicināt lielu nogurumu mācību gada noslēgumā.

Eksperte novērojusi, ka dažas sūdzības ir vienlīdz izteiktas gan bērniem, gan vecākiem.

• Satraukums par atzīmēm. Tas liek uzdot jautājumu – kurš ir perfekcionists? Ja vecāki pamana savā bērnā šādu satraukumu, ir vērts paanalizēt, cik objektīvs tas ir. Kas ir sliktākais, kas var notikt? Ja ir reālas grūtības ar sekmīgām atzīmēm, labāk to fiksēt jau mācību gada laikā un savlaicīgi risināt, nevis visu stresu novadīt uz bērnu un bērna atbildību.
• Motivācijas trūkums. Daudzi bērni vienkārši nevar saņemties mācīties. Eksistē divu veidu motivācijas – iekšējā, kas nāk “no paša”, un ārējā, kas radīta no ārpuses. Ārējā motivācija ir nenoturīgāka nekā iekšējā, lai arī abas ir efektīvas, bet jāzina, kuru kurā brīdī izmantot. 
• Koncentrēšanās grūtības. Skaidrs, ka tad, kad vasara jau klauvē pie durvīm, koncentrēties mācībām ir daudz grūtāk, tāpēc jāvērtē, vai šī problēma ir vērojama tikai gada beigās vai visa gada garumā. Vecākiem jāņem vērā, ka grūtības koncentrēties ir viena no distresa pazīmēm. Ja rodas aizdomas par to, ir vērts padomāt, vai bērnam nav trauksmes aizmetņu. 
• Nesaskaņas ar skolotājiem. Ja bērnam vai vecākiem ir radušās nesaskaņas ar skolotājiem, būtu jāizvērtē, vai tās ir iezīmējušās tikai mācību gada izskaņā vai tomēr agrāk. Visas domstarpības labāk risināt laikus, pusēm savstarpēji izrunājoties. 

Ja atzīmes nav tik labas, kā gribētos 

Protams, bērnam gribas atzinību, un atzīmes ir veids, kā bērns šo atzinību saņem. Tāpat skolās ir tradīcijas pasniegt labākajiem skolēniem atzinības rakstus vai kā citādi viņus īpaši izcelt. Ir saprotams, ka bērns var skumt, ja viņam nav izdevies tik labi pabeigt mācību gadu, tāpēc svarīgi, lai vecāki palīdzētu bērnam to izskumt, izdusmoties par to. Bērnam būtu svarīgi saņemt mierinājumu no vecākiem par to, ka neatkarīgi no atzīmēm bērns vecākiem tāpat ir mīļš un svarīgs. “Ja pēc sarunas redzams, ka atzīmes bērnam tomēr ir svarīgas, var aprunāties un izdomāt, kā nākamajā mācību gadā tās varētu uzlabot,” rosina Laura Valaine, taču piebilst, ka pa vasaru bērniem noteikti ir jāļauj atpūsties un ar mācību vielas apgūšanu nevajadzētu aizrauties. 

Izvērtē!

Ja tomēr mācību gads ir pagājis “kā pa celmiem” un ar ļoti lielām grūtībām, jādomā, vai bērnam nav kādi mācīšanās traucējumi, uzmanības deficīta vai hiperaktivitātes sindroms. Ja rodas tādas aizdomas, vajadzētu saņemt konsultāciju pie psihiatra vai neirologa.

Vai svinēt, pat ja liecība nav tik laba?

Mācību gada beigas ir būtiski atzīmēt un svinēt, jo tas dod bērnam sava veida apbalvojumu un apziņu, ka atzīmes nav vienīgais ieguvums. Var izplānot, kā to atzīmēt ģimenes lokā – ar svētku vakariņām, pārgājienu, pikniku. Svarīgi bērnam ir nodot ziņu, ka nesvinam noteiktas atzīmes, bet gan to, ka mēs kā ģimene to esam paveikuši. Ir pabeigts mācību gads, kas nav bijis viegls. “Mēs esam audzināti vērtējošā sistēmā, taču es aicinātu vecākus un vecvecākus nevērtēt liecības salīdzinošā skalā. Bērns ir pabeidzis mācību gadu, un tas ir pats svarīgākais. Aicinātu arī nepārspīlēt atzīmju nozīmi. Protams, noteiktās reizēs atzīmēm ir savs svars, taču aicinu to nepārvērtēt. Ja bērns netiks uzņemts iecerētajā skolā vai augstskolā, bērns tiks citā skolā! Iecerētais ceļš nav vienīgais veids, kā gūt panākumus. Esmu novērojusi, ka, noņemot spriedzi no bērniem, viņiem pārbaudes darbos un eksāmenos veicas labāk. Dzīve nebeidzas ar sliktu atzīmi!” uzsver eksperte.

Foto:canva.com