Akreditācija, studiju formas, prakses iespējas – ko ņemt vērā, izvēloties studijas?

Straujiem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums un tiem, kuri šogad absolvēs vidusskolu, būs jāizdara svarīga izvēle par to, kur turpināt iegūt izglītību? Daudzi jaunieši šobrīd saskaras t.s. izvēles paradoksu – iespēju gan Latvijā, gan ārvalstīs ir tik daudz, ka izvēle kļūst aizvien grūtāka. Ir dažādas augstskolas un universitātes, dažādas studiju programmas – akadēmiskās un profesionālās, ir pilna un nepilna laika studiju iespējas. Kā izvēlēties sev piemērotāko un neapjukt plašajā piedāvājumā? Ir vairāki svarīgi aspekti, ko vērts ņemt vērā, pētot studiju piedāvājumus. 

Bakalaura studiju ilgums un akreditācija 

Runājot par bakalaura studijām, jāuzsver, ka studiju programmas, lielākoties, ilgst trīs vai četrus gadus, atkarībā no tā, vai tā ir akadēmiskā vai profesionālā studiju programma. Ko tas nozīmē? Akadēmiskās izglītības mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu apguvi, tas nozīmē, ka studiju procesā būs vairāk teoriju un zinātniskas pētniecības, savukārt mazāk praktiskas apmācības profesijā. Studijas beidzas ar gala pārbaudījumiem, kuru daļa ir bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana. Pēc sekmīgas akadēmisko studiju programmas apguves students iegūst akadēmisko bakalaura grādu. Profesionālā izglītība, kā jau vēsta nosaukums, nodrošina iespējas sagatavoties profesionālai darbībai. Profesionālās studijas noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem un students iegūst ne tikai profesionālā bakalaura grādu, bet arī attiecīgo profesionālo kvalifikāciju. Profesionālajās studijās daļu no programmas veido arī prakse attiecīgās nozares uzņēmumos vai iestādēs. Profesionālo studiju mērķis ir nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un praktiskā darba iemaņu apguvi, sagatavojoties patstāvīgai darbībai izvēlētajā praktiskās darbības nozarē, profesijas standartam atbilstošā profesijā.

Koledžu piedāvājums 

Profesionālā bakalaura studijas ir otrā līmeņa profesionālā izglītība, taču dažādas koledžas Latvijā piedāvā iegūt arī pirmā līmeņa profesionālo izglītību. Studijas koledžā visbiežāk ilgst divus līdz trīs gadus, atkarībā no studiju formas un programmas. Absolvējot kādu no koledžas programmām, tiek iegūta attiecīga profesionālā kvalifikācija. Šādas studijas nereti izvēlas cilvēki, kas pēc iespējas ātrāk vēlas iesaistīties darba tirgū. Ja pēc bakalaura studijām iespējams mācīties tālāk maģistra programmās, tad pēc koledžas ir iespējams turpināt studijas bakalaura līmenī. Izvēloties radniecību programmu, virkne augstskolu piedāvā turpināt bakalaura studijas uzreiz 2. vai 3. studiju kursā. 

Pievērst uzmanību akreditācijai 

Lasot studiju programmu aprakstus, jāpievērš uzmanību tam, vai programma ir akreditēta un kāds ir akreditācijas termiņš? Augstskolas atzītu diplomu var saņemt tad, ja augstskola ir akreditēta, bet studiju programma tikai licencēta. Licencēšana ir pirmais solis ceļā uz akreditāciju un, iespējams, Jūsu studiju laikā programma tiks akreditēta. Licence ir valsts izsniegta atļauja uzņemt un apmācīt studentus, savukārt akreditācija ir valsts garantija studiju kvalitātei ar izrietošām tiesībām izsniegt valsts atzītus diplomus. Ja ne augstskola, ne studiju programma nav akreditēta, tad diploms ir nelikumīgs.

Pilna vai nepilna laika studijas

Daudzos studiju programmu aprakstos tiek minēts, ka attiecīgā programma ir pilna vai nepilna laika, kas var būt diezgan mulsinoši. Šeit svarīgi saprast, ka studiju programmas var iedalīt pēc to veida – pilna vai nepilna laika. Pilna laika studijas nozīmē, ka nodarbības notiek dienā, atkarībā no grafika tās var būt arī visas piecas darba dienas, piemēram, no 9.00 līdz 16.00. Nepilna laika studijas nozīmē mazāku apjomu viena gada ietvaros, bet ilgāku kopējo studiju posmu. Piemēram, tai pašai programmai, ko pilna laika studijās var apgūt 3 gadu laikā, nepilna laika studijās būs jāvelta 3,5 gadi. 

Dienas, vakara un neklātienes studiju formas 

Vēl bieži lietoti jēdzieni ir dienas, vakara vai neklātienes studijas. Tās ir studiju formas. Pilna laika studijas parasti tiek piedāvātas klātienes (dienas vai vakara) formā, bet nepilna laika studijas parasti tiek piedāvātas neklātienes vai klātienes (vakara) formā. Pētot studiju programmas, ieteicams pievērst uzmanību formu daudzveidībai. Pat, ja sākotnēji ir interese tikai par studijām dienām, iespējams, nākamajos studiju kursos būs vēlme uzsākt darba gaitas, tāpēc var lieti noderēt iespēja turpināt studijas vakaros vai neklātienē, ērti apvienojot to ar darba iespējām. 

Atvērto durvju dienas un atsauksmes 

Nenoliedzami, šie ir tikai daži no aspektiem, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja studiju laikā vēlies doties arī kādā apmaiņās programmā, ieteicams izvērtēt, kādas starptautiskās iespējas tiek piedāvātas? Daudziem studentiem svarīgs faktors ir tieši mācībspēki, citiem – piedāvātās ārpusstudiju iespējas, piemēram, sports, deju vai mūzikas kolektīvi u.tml. Ne mazāk svarīgs aspekts ir arī studiju maksa, tas, vai tiek piedāvātas budžeta vietas, stipendijas un studiju maksas atlaides. Lielākā daļa augstskolu sniedz iespēju ar visu šo informāciju iepazīsties jau savlaicīgi. Izvēloties studiju programmai vai augstskolu, nevajadzētu taupīt laiku, tāpēc noteikti ir vērts apmeklēt arī atvērto durvju dienas vai vienkārši doties klātienē uz izvēlēto studiju vietu, lai pārliecinātos, kā viss izskatās īstenībā? Sociālie mediji sniedz iespēju uzrakstīt arī kādam no jau esošajiem studentiem un pajautāt padomu vai lūgt padalīties savās pārdomās par attiecīgo studiju vietu un programmu.

Eiropas Tālmācības vidusskolas direktores vietniece Madara Onužāne-Saliņa

Foto: