Tikai 2% iedzīvotāju atzīst, ka Rīgā nav problēmas ar stāvlaukumiem

Kopumā neapmierināto ar stāvvietu pieejamību Rīgā ir 71%, jo bez 31% neapmierināto vēl 40% snieguši atbildi, ka drīzāk ir neapmierināti. Savukārt saskaņā ar aptauju drīzāk apmierināti ar stāvvietu pieejamību Rīgā ir tikai 15% aptaujāto. 12% respondentu ir snieguši atbildi, ka viņiem ir grūti pateikt.

Vērtējot no dzīves vietas, visneapmierinātākie ar stāvvietām ir iedzīvotāji no laukiem un citām pilsētām. Starp neapmierinātajiem rīdziniekiem augsts īpatsvars ir tieši uzņēmēju vidū. Vienlīdz neapmierināti ir abi dzimumi – 70% vīriešu un aptuveni 72% sieviešu.

Guntars Grīnvalds, NĪPAA valdes loceklis: “Stāvvietas ir samilzusi Rīgas centra problēma, kas kavē veiksmīgu apkārtējās uzņēmējdarbības attīstību, palielina satiksmes intensitāti un bīstamību, ņemot vērā, ka, neatrodot stāvvietu, automašīnas tiek liktas neatļautās vietās brauktuvju malās. Šobrīd situāciju vēl vairāk sarežģī būvvaldes rīcība, kad tā neiedziļinoties pēc būtības, bet, vadoties pēc nesakārtota normatīvā regulējuma, slēdz vienu pēc otra stāvlaukumus. Tas ietekmē Rīgas centra dzīves kvalitāti un pieejamību.”

Asociācija ar vēstuli jau ir vērsusies pie ekonomikas ministra Arvela Ašeradena un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā maksas autostāvvietas Rīgas centrā. Asociācijai nav saprotami Rīgas būvvaldes patiesie motīvi, ja tiek masveidā sodīti iekšpagalmju privātie maksas stāvlaukumi, nevis mēģināts sakārtot normatīvo aktu regulējumu.

Pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi  ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības. NĪPAA vērš uzmanību, ka šādu būvvaldes rīcību nevar savādāk uztvert kā mērķtiecīgu mēģinājumu iznīcināt iekšpagalmu stāvlaukumus, kavējot legālu uzņēmējdarbību un veicinot pelēkās ekonomikas attīstību valstī.

Šobrīd, lai izpildītu Rīgas būvvaldes normatīvo aktu prasības darbojošos autostāvvietu formālai nodošanai ekspluatācijā, ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju pat tad, ja laukumam ir jau asfaltēts vai cita veida cietais segums un tas ir ierīkots padomju gados vai vēlāk, atbilstoši tā laika prasībām. Analogs piemērs būtu, ka padomju vai jebkuros citos gados būvētās ēkas aizliegtu ekspluatēt, jo tā laika projekti, tehnoloģijas, materiāli neatbilst mūsdienu būvnoteikumiem, un tos nepieciešams pārskaņot. Šobrīd pārskaņojamo stāvlaukumu dokumentāciju tās sarežģītības un birokrātijas dēļ var pielīdzināt jaunas ēkas būvniecībai. Turklāt māju un zemju īpašniekiem dokumentācijas sagatavošana un visu atzinumu veikšana nozīmē neadekvāti ilgu saskaņošanas laiku un lielas izmaksas, kas mērāmas desmitos tūkstošu eiro.

Pēc NĪPAA pasūtījuma SKDS veica socioloģisko aptauju internetā šī gada aprīlī. Tajā piedalījās 813 autovadītāju, kas izmanto stāvvietas Rīgā.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija (NĪPAA) tika dibināta 2005. gadā. Tā apvieno gan jaunu, gan jau esošo nekustamo īpašumu projektu attīstītājus, īpašumu iznomātājus un arī apsaimniekotājus.