Latvijā papildu pensijas uzkrājumu visaktīvāk veic cilvēki virs 55 gadu vecuma, Igaunijā – jaunieši

Teju 40 % Luminor klientu Latvijā, kuri veic iemaksas pensiju 3. līmenī, ir vecumā virs 55 gadiem, liecina bankas dati. Kā norāda Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska, ir labi, ka cilvēki pirmspensijas vecumā domā par papildu uzkrājumu veidošanu, vienlaikus gados jaunāki cilvēki joprojām uzkrāj par maz.

Kā liecina bankas apkopotie dati visās trīs Baltijas valstīs, Lietuvā situācija būtiski neatšķiras no Latvijas, kur biežāk 3. pensiju līmenī iesaistās iedzīvotāji, kas ir vecāki par 55 gadiem. Tikmēr Igaunijā tiek novērota gluži pretēja tendence – biežāk papildu uzkrājumu vecumdienām 3. pensiju līmenī veido cilvēki līdz 55 gadu vecumam, tajā pašā laikā vien 15 % ir vecāki par 55 gadiem.

“Lai vecumdienās justos finansiāli droši un dzīves līmenis būtiski nekristos, ienākumiem pēc aktīvo darba gaitu beigām vajadzētu būt vismaz 70-80 % apmērā no pirmspensijas ienākumiem. Lai to sasniegtu, ar uzkrājumu tikai 2. pensiju līmenī nepietiks, tāpēc iesaku jauniešiem sākt veidot papildu uzkrājumus jau tajā brīdī, kad tiek uzsāktas darba gaitas. Latvijā vidēji pensijā pavadām 20 gadus, un saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem¹ seniori šobrīd vecuma pensiju saņem vien 54 % apmērā no iepriekšējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka daudziem senioriem šobrīd sava ikdiena ir jāpielāgo atbilstoši ienākumu samazinājumam,” stāsta Anželika Dobrovoļska, Luminor pensiju produktu vadītāja.

Kā atgādina eksperte, lai parūpētos par savām vecumdienām, ir būtiski veidot papildu uzkrājumus pašam, kā arī izvēlēties atbilstošu pensiju ieguldījumu plānu. Jo ilgāks laiks līdz pensijai, jo aktīvāku plānu jāizvēlas. Savukārt, ja līdz pensijai ir atlikuši 10 gadi un mazāk, arī riska līmeni ir pakāpeniski jāsamazina, lai izvairītos no negaidītām kapitāla svārstībām.

Luminor dati liecina, ka savam vecumam atbilstošāko 3. pensiju līmeņa plānu Baltijā izvēlas 43% bankas klientu. Viskonservatīvākie 3. pensiju plāna izvelē ir latvieši un lietuvieši, savukārt vislielāko risku ir gatavi uzņemties igauņi.

Eksperte norāda, ka, izvēloties optimālo ieguldījumu stratēģiju, ir svarīgi ņemt vērā savu vecumu, plānoto ieguldījumu laiku un kopējo attieksmi pret risku, tajā skaitā arī finansiālo spēju uzņemties zaudējumus. Stratēģija, kas ir neatbilstoša ieguldījumu horizontam, visticamāk, arī nenesīs labāko iespējamo rezultātu, tādēļ pirms ieguldījuma veikšanas ir vērts izpētīt bankas mājas lapu vai konsultēties ar speciālistu. Tā piemēram, ja līdz pensijai ir atlicis mazāk par pieciem gadiem, svarīgi izvēlēties konservatīvāku stratēģiju, tajā pašā laikā gados jaunākiem cilvēkiem, kuri sasniegs pensijas vecumu vairāk kā pēc 10 -15 gadiem, nevajadzētu baidīties no riska, jo tirgus kritumi ir īstermiņa, bet ilgtermiņā lielāks risks spēj sniegt lielāku atdevi.