Kad beidzot ģimene ar bērniem būs prioritāte?

Aprēķina metodikā nav iekļautas visas izmaksas

Privāto bērnudārzu pārstāvji uzskata, ka šajā aprēķinā nav iekļautas visas izmaksas, to atzīst arī pašvaldību vadītāji. Izmaksās nav iekļauti grāmatvedības, juristu pakalpojumi, tāpat nav skaidrs jautājums par pamatlīdzekļu amortizāciju, par remontiem un citiem kapitālieguldījumiem. Un tā ir tikai daļa no problēmas. Faktiskie tie nav vienīgie neskaidrie aprēķini – Rīgas domes publikācijās ir teikts, ka 2016. gadā izglītības ēku remontdarbos ieguldīti 27 miljoni eiro[1], tajā pašā laikā izpētot detalizētu atšifrējumu pašvaldības izdevumiem pirmsskolas izglītības programmas nodrošināšanai pa izdevumu pozīcijām, var redzēt, ka izmaksas par remontdarbiem un iestāžu uzturēšanas pakalpojumiem ir 503 869 tūkstošu apmērā.[2]

Pašvaldībai mazākie bērni izmaksāja dārgāk

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos ietverto formulu, pašvaldības aprēķināja, cik liels līdzfinansējums jānodrošina katram bērnam – kā zināms, bērnudārzu apmeklē bērni vecumā no 1,5 gada līdz 7 gadiem, proti, līdz skolas gaitu uzsākšanai. Šeit jānošķir bērnus 5 un 6 gadu vecumā, jo uz viņiem attiecas obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības programmas apguvei, jo šajā kategorijā valsts piešķir mērķdotācijas pedagogu algām. Ko tas nozīmēja? Tas nozīmēja, ka pašvaldībai mazākie bērni izmaksā dārgāk, līdz ar to mazie bērni līdz šim saņēma mazāk, jo pašvaldība aprēķināja līdzfinansējumu pēc “kopējā katla” principa, ar jauno kārtību šī nepilnība ir novērsta.

IZM un VARAM nepieciešams vienoties par kopīgu sistēmu

Dažādos plānošanas dokumentos tiek uzsvērts, ka ģimenes un bērni ir viena no mūsu valsts prioritātēm, beidzot ir laiks, lai bērni kļūtu par mūsu valsts prioritāti arī realitātē. VARAM un IZM nekavējoties jāuzlabo sistēma un jārada situācija, kurā katrai ģimenei ir pieejams pirmsskolas pakalpojums tai vēlamā laikā un vietā, finansējumam ir jābūt vienlīdzīgam un saprotamam ikvienam no vecākiem. Neviena Latvijas ģimene nedrīkst būt upuris vai situācijas ķīlnieks brīdī, kad tā vēlas mainīt pirmsskolas izglītības iestādi, jo nereti tas ir lēmums, ko spiež pieņemt situācija (dzīves vietas maiņa u.tml.), nevis iegriba.

Administratīvais slogs privātajiem bērnudārziem

Mērķdotāciju aprēķina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vadoties pēc tā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita, kas reģistrēts uz iepriekšējā gada 1. septembri. Finansējums tiek piešķirts uz visu nākamo gadu, t.i. līdz 1. augustam. Pašvaldību līdzfinansējuma noteikumus izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM), noteikumi arī nosaka, ka privātai izglītības iestādei, izsniedzot vecākam rēķinu, ir jānorāda savas izmaksas pa izdevumu pozīcijām, kā arī pašvaldības atbalsta un valsts budžeta mērķdotācijas vienam bērnam – tas ir pretrunā ar IZM gatavotiem noteikumiem par mērķdotācijas piešķiršanu un finansējuma aprēķinu. IZM un VARAM nepieciešams vienoties par kopīgu sistēmu, jo šobrīd katra ministrija, darot labu darbu savā jomā, ir radījušas ārkārtīgi smagu administratīvo slogu privātajiem bērnudārziem.

Centieni novākt čiekurus no ābeles

Ministrijas uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu pirmsskolas piekļuvi, taču realitātē viss notiek citādāk – ja 5 gadus vecs bērns uz bērnudārzu kāda iemesla dēļ atnāk, piemēram, 5. septembrī, viņš vairs nevar saņemt šo mērķdotāciju, jo MK noteikumi to neparedz, līdz ar to vecākiem visu nākamo gadu jāmaksā vairāk. Šī aina lieliski parāda to, ka ministrijām jāuzlabo kārtība. Jāapzinās, ka galvenais eksperts šajā jautājumā ir ģimenes, kuru atvases dodas uz bērnudārziem. Un tieši viņi šajā gadījumā ir lielākie cietēji.

Šobrīd sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta, lielai daļai vecāku vienkārši nav skaidrs, kā veidojas maksa par bērnudārzu, turklāt nav arī drošības par situācijas nemainīgumu nākotnē. Pašvaldībām nav jārīko iepirkumi privātajiem bērnudārziem, bet jāļauj, lai tirgus noregulē situāciju un cenas. Tiklīdz tiek rīkots kārtējais iepirkums, tā tiek aizmirsts par vecākiem un bērniem un viņu interesēm.

Aicinām ministriju pārstāvjus pilnveidot šo kārtību

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs pavisam nesen uzsvēra, cik liela prioritāte ir demogrāfija un uzņēmējdarbība, un, manuprāt, privātie bērnudārzi ir tā nozare, kurās šīs abas būtiskās lietas apvienojas. Ir jābeidz attiekties pret privātajiem bērnudārziem kā pret otrās šķiras alternatīvu, un ministrijām jāsēžas pie viena galda, lai finansējuma kārtību padarītu vienkāršāku un visām iesaistītajām pusēm saprotamu.

IZM un VARAM dara labu darbu, taču darbojas divās dažādās realitātēs – IZM aprēķinu balsta uz automātisku bērnu skaitu, kas reģistrēts uz iepriekšējā gada 1. septembri, VARAM izstrādātie noteikumi balstās uz to, vai bērns šajā brīdī ir vai nav bērnudārzā. Ja bērns aiziet no bērnudārza 1. martā, VARAM noteiktā metodika uzreiz pārtrauc aprēķinu un attiecīgi arī maksājumu, IZM gadījumā nekas nemainās – aiziet bērns vai atnāk. Katra ministrija dzīvo savā pasaulē, tāpēc mēs vēlreiz aicinām ministru pārstāvjus sēsties pie viena galda un pārskatīt šo kārtību, jo abos gadījumos tā ir nodokļu maksātāju nauda, ko bērnudārznieku vecāki saņem kā atbalstu.

Autore: Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa