Prāvesta Viktora Siļčonoka priesterības 10 gadi
Draudzes vajadzībām – sanāksmēm, svētdienas skolai, svinībām u.c. nepiecišama atsevišķa telpa. Bijušā dekāna laikā tika atremontēta istaba neapdzīvotajā, vecajā koka vienstāvu mājā.. Bet bija grūtības ar apkuri, ūdeni, kanalizāciju. Kā neapdzīvotā mājā, bija demolēšanas gadījumi. Mājas vienā galā iekārtojās klaidoņi.
Izvirzījās jautājums par jaunas draudzes mājas celtniecību, apmaiņā pret pilsētai atdodamo zemi (uz kuras atradās minētā vecā māja), lai izveidotu pilsētas satiksmei tik nepieciešamo, piecu ielu krustojuma apli.
Labāko variantu atrodot, prāvests Viktors, draudzes mājas jaunbūvi apvienoja ar esošo prāvesta (bij. dekāna) dzīvojamo māju. Rezultātā saglabājas autostāvvieta pie baznīcas (to neaizņem jaunbūve), un draudzes māja būs pastāvīgi apdzīvota.
Jāpiebilst,ka ielu satiksmes apļa izbūve (nojaucot veco māju) pilnībā atklāja agrāk aizsegto skatu uz skaisto baznīcas ēku. Un ,pateicoties speciālai izgaismošanai, baznīcas ēka priecē ar savu izskatu arī naktī.
Līdzīgi bija ar pārmaiņām baznīcas apkurē. Iepriekš apkuri veica no baznīcas priekštelpas nodalījumā iekārtotā akmeņogļu katla. Bija nepieciešams kurinātājs, un bija jārēķinās ar dūmu un pelnu ieplūdi baznīcā un apkārtējā pilsētas vidē.
Prāvests Viktors izplānoja un noorganizēja ,koka granulu katla, ar automatisko režīmu, uzstādīšanu.
Tagad kurinātājs vairs nav nepieciešams, un ne baznīcā, ne pilsētā neplūst akmeņogļu dūmi un putekļi. Lētāk un tīrāk.
Ne mazums pūļu bija jāiegulda baznīcas interjēra atjaunošanai. Piemēram, logi. To apdare un montāža veikta pirms apmēram 50 gadiem. Starpstiklu telpa jau daudzviet pieputējusi, bet tīrīšana būtu iespējama, tikai demontējot (izņemot) jau ietrunējušos rāmjus, par kuru atkārtotu montāžas iespēju bija šaubas.
Likās , tik sarežģīti… Bet pateicoties pr. Viktoram , viss tika atrisināts. Vecās konstrukcijas nomainītas pret līdzīga izskata pakešu logiem, kur starpstiklu telpa ir hermētiska, no putekļiem un dūmiem aizsargāta. Pie tam ierīkoti atsevišķi atverami logi, radot iespēju veikt dabisko ventilāciju.
Baznīcas aizsardzībai pret ielaušanos, logos kādreiz bija iekaltas nepievilcīgas – . lecošas saules staru veidola restes. Tagad drošības lomu pilda apsardzes signalizācija un videonovērošanas kameras.
Vēl daži vārdi par logu plašajām (dziļajām) nišām. Savulaik, kāda ceļojošu „meistaru” vienība, piedāvājās „izdaiļot” logu nišas ar gipša lējuma kruzuļiem. Piedāvājums tika pieņemts un darbs paveikts. Taču izrādījās, ka izskats nevis uzlabojās, bet pasliktinājās, pārlieka izraibinājuma dēļ.
Tagad,kad kruzuļi noņemti, logi ir atguvuši savu sākotnējo svinīgi majestātisko izskatu.
Ir atjaunoti baznīcas iekšējā aprīkojuma priekšmeti – procesiju krusts, svečturi,
Sv. Mises iesākuma zvans un altāra zvaniņi , radio mikrofoni, vīrāknīca (tribulis), liturģiskie trauki u.c. Iegādāti jauni liturģiskie tēŗpi, Uzstādīti stendi , kuros baznīcēni var savā nodomā uzlikt un iedegt svecītes.
Baznīcas dārzā uzstādītas un iesvētītas Kristus un Vissv. Jaunavas Marijas skulptūras.
Baznīcas veidols atbilst tam, ka pilsētas domes vadība un augstie viesi no Polijas un Baltkrievijas godam varēja uzsākt šāgada pilsētas svētkus, piedaloties ekumēniskajā dievkalpojumā un noklausoties garīgās mūzikas koncertu.
Jāatzīmē baznīcas kora augstais līmenis un sasniegumi gan vietējos svētkos, gan dažādos koru salidojumos, par ko liecina balvas un apbalvojumi. Kora ērģelniece, arī mūzikas skolas pasniedzēja Anna Korņejeva, ir saņēmusi Jēkabpils pisētas Goda pilsoņa nosaukumu. Veiksmīgā sadarbībā ar pilsētas domi un citām organizācijām,Jēkabpils reģionālajā slimnīcā iekārtota kapella garīgajām vajadzībām Tautas namā uzstādīta un iesvētīta piemiņas plāksne izcilajai Latvijas atmodas darbiniecei Itai Kozakevičai. Izgatavoti, uzstādīti un iesvētīti trīs pieminēkļi bijušajiem Jēkabpils katoļu baznīcas priesteriem , Jēkabpils kapos.
Baznīcā aktīvi darbojas dažādas lūgšanu grupas un nodibinājuma Caritas Latvija Jēkabpils grupa. Ik gadus no mūsu bāžnīcas uz Aglonu iet svētceļnieki. Svētceļojumus sevišķi ir iecienījuši jaunieši. Un te, man liekas, ir kāds pozitīvs prāvesta Viktora noslēpums (prasme) , par to liecina sajūsma, ar kādu metas apsveicināties Jelgavas jaunieši, kad viņi svētceļojuma laikā, nejauši sastopas ar mūsu grupu, ar mūsu prāvestu. Te jāpaskaidro, ka pirms Jēkabpils , pr. Viktors bija Jelgavas,Elejas,Staļģenes, Glūdas draudžu vikārs ,Kalnciema draudzes prāvests un Jelgavas diecēzes JAUNIEŠU kapelāns.
Pie reizes, atgriezīsimies pagātnes notikumos. Prāvests dzimis 1981. 6. martā, Daugavpilī. Poļu izcelsme. Bērnības priesterības piemērs bijis Daugavpils Grīvas baznīcas dekāns Arnolds Olehno, kas no pāvesta Jāņa Pāvila II saņēmis monsinjora titulu par izcilu kalpošanu Dievam un līdzcilvēkiem. Pēc viņa parauga prāvests virzījies pa savu dzīves ceļu,lai kalpotu Dievam un cilvēkiem.
No 2000. līdz 2006. gadam mācījies Garīgajā seminārā , bet 2006. gada 24. septembrī ,Grīvas baznīcā iesvētīts par priesteri un celebrējis primicijas Sv.Misi.
Tālākās gaitas noritēja Jelgavā, par ko jau šeit ir minēts. Bet tagad priesteris Viktors Siļčonoks ir Jēkabpils, Viesītes, Salas, Sēlpils un Zasas draudzes prāvests.
Un kā te lai neiesaucās: „Uzmanību! Tagad, sestdien, 8. oktobrī, notiks JAUNUZCELTĀS Sv. Franciska Viesītes baznīcas konsekrācijas svinības (iesvētīšanas Dievkalpojums) !” Visi laipni aicināti, būs speciāls transports.
Bet kopumā – visu nevar ne atcerēties , ne izteikt…Pateicība un prieks par priestera Viktora kalpojumu.
Draudzes loceklis: Aleksandrs Vaivods
Foto: Spodra Purviņa
TOP Komentāri