Kā viedierīču lietošana ietekmē veselību?

Vismaz pusei jeb 51% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir palielinājies viedierīču lietošanas apjoms. Turklāt tieši jaunieši (18–24 gadi) un sievietes aptaujā visbiežāk norādīja, ka viņu viedierīču lietošanas apjoms ir stipri palielinājies, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes kompāniju SKDS. Kāda ir viedierīču lietošanas apjoma palielināšanās ietekme uz redzes un vispārējo veselību un kā to mazināt? 

Apmēram puse (51%) no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem norādījuši, ka, salīdzinot ar periodu gadu iepriekš, kopumā ir palielinājies viedierīču lietošanas apjoms: 30% aptaujāto norādījuši, ka apjoms nedaudz palielinājies, bet 21% – ka apjoms stipri palielinājies. Tikmēr 43% respondentu norādījuši, ka viedierīču lietošanas apjoms nav mainījies, bet 4% respondentu norādījuši, ka tas kopumā ir samazinājies (nedaudz samazinājies — 3%, stipri samazinājies — 1%). 

Kā viedierīču lietošana ietekmē veselību?

Ilgstoši darbojoties ar viedierīcēm, var runāt par kompleksu Datorlietotāja redzes sindromu (DRT), kura izpausmes ir dažādas, norāda Veselības centrs 4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga oftalmologs Dr. Ieva Trēziņa. Ilgstoši lietojot viedierīces, veidojas atsevišķu nelīdzsvarotu muskuļu grupu noslogojums, kas mijiedarbojas ar pozu, kurā atrodas ķermenis. Piemēram, galvassāpju iemesli var būt meklējami plaukstas, sprandas, plecu joslas sasprindzinājumā, arī acu sāpes iespējami saistītas ar ilgstošu, sēdošu, nefizioloģisku pozu. 

Galvassāpju iemesli var būt arī sāpes, kas vairāk koncentrējas tieši ap acs āboliem un pieres, kā arī deniņu rajonā (tā sauktās astenopiskās sāpes), kuru intensitāte palielinās tuvuma redzes slodzes ietekmē. Stāvokļa uzlabošanai nozīmīga loma ir pareizai briļļu korekcijai un izpratnei par ietekmi, ko rada teksta lasīšana viedierīcēs. Ilgstoši koncentrējoties uzdevumam, kurš attēlots viedierīces ekrānā, pašiem nemanot, mēs turam acis platāk atvērtas, mazāk reižu mirkšķinām plakstus (ikdienā vidēji 8-14 reizes minūtē), lai pēc iespējas īsākā laika sprīdī spētu iegūt maksimāli iespējamo informāciju, norāda speciāliste. Lasot drukātu tekstu, redzes piepūle ir mazāka.

Acu muskuļi, kuri faktiski ir radīti skaidras redzes izmantošanai tālumā, bet kuru uzdevums ir arī nodrošināt to piemērošanos priekšmetu apskatei tuvumā, tiek pārslogoti. Tā rezultātā parādās sūdzības par izplūdušu redzi, problēmām fokusēt priekšmetu attēlu dažādos attālumos. Salīdzinājumam iedomājieties, ka rokā ir ļoti smags nesamais – kad tas ir nests ilgāku laiku un to noliek zemē, pirksti ir tik ļoti savilkti, ka tos nevar atliekt. Tā jūtas acs akomodācijas muskulis pēc intensīvas piepūles tuvumā, skaidro Dr. I. Trēziņa. Literatūrā atrodamas atziņas par iespējamu tuvredzības “bumu” saistībā ar COVID-19 izraisīto dzīves paradumu maiņu un atgādinājumu par tuvredzības saistību ar citu, atsevišķu acu saslimšanu pieauguma risku (glaukoma, tīklenes atslāņošanās, katarakta).

Vislielākais pieaugums – jauniešiem un sievietēm

Visbiežāk ievērojamu viedierīču lietošanas apjoma palielināšanos pēdējā gada laikā norāda jaunieši (18–24 gadi) un sievietes. Tā, piemēram, 29% aptaujāto sieviešu norādījušas, ka viedierīču lietošanas apjoms ir stipri palielinājies, kamēr no aptaujātajiem vīriešiem šādu atbildi sniedza 13%, liecina BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati.

Savukārt no respondentiem vecuma grupā 18-24 gadi 62% norāda, ka viņu viedierīču lietošanas apjoms palielinājies (38% – stipri palielinājies; 24% – nedaudz palielinājies). Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem par viedierīču lietošanas apjoma palielināšanos apstiprinoši atbildējuši 51% respondentu (16% – apjoms stipri palielinājies; 35% – nedaudz palielinājies), vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem – 49% (21% – stipri palielinājies; 28% – nedaudz palielinājies), vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem – 48% % (21% – stipri palielinājies; 27% – nedaudz palielinājies), vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem – 48% (22% – stipri palielinājies; 26% – nedaudz palielinājies), bet vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem – 52% (17% – stipri palielinājies; 35% – nedaudz palielinājies).

Dr. I. Trēziņa norāda, ka ilgstoša viedierīču lietošana jebkurā vecumā (atsevišķos gadījumos arī bērniem), veicina sausās acs slimības attīstību, kam raksturīgas ļoti dažādas sūdzības – dedzināšana, acs sausums, acu “aizlipšana” no rītiem, svešķermeņa sajūta acī, nieze, sāpes, nogurums, diskomforts, bailes no gaismas, asarošana, pārejoša miglošanās, kontaktlēcu nepanesamība. Turklāt izmantojot viedtālruni tumsā, šīs sūdzības pastiprinās.

Zilās gaismas ietekme

Pārmērīgas viedierīču lietošanas ietekmē pieaug mazkustīgums, līdz ar to novērojams svara pieaugumu. Nozīmīga loma ir arī uzmanības deficītam miega traucējumu izpausmē, kuru izcelsmē vairākos literatūras avotos min viedierīču lietošanas nelabvēlīgo ietekmi pirms miega, kad izpaužas kaitīga zilās gaismas saistība ar melatonīna (hormons, kurš regulē diennakts ritmu) sekrēcijas nomākšanu, skaidro Dr. I. Trēziņa.

Zilā gaisma ir daļa no dabiskā apgaismojuma spektra un uztur mūs modrus un nomodā dienas laikā. Arī viedierīču ekrāni izstaro zilo gaismu, taču, ņemot vērā to, ka tā nav dabiska gaisma, tās pārmērīgā iedarbība var izraisīt acu saspringumu un diskomfortu. 

Pasaulē samērā plaši, strādājot ar viedierīcēm, lieto zilās gaismas bloķēšanas filtru (briļļu lēcās, kā arī sastop kontaktlēcās). Daļa to lietotāju atzīmē patīkamāku sajūtu, kontrasta palielināšanos un saspringuma samazināšanos, iespēju labāk koncentrēt uzmanību. Tomēr ir lietotāji, kam nepieciešams ļoti precīzi izšķirt krāsu nianses ekrānos, un kas labprātāk izmanto briļļu lēcas bez zilās gaismas bloķējošā filtra.

Acu muskuļu vingrinājumi

• Skatieties uz augšu, pēc tam uz leju, tā atkārtojiet 4 reizes. Paskatieties pa labi un tad pa kreisi, atkārtojiet 4 reizes. Skatieties, mainot virzienus pa diagonāli – paskatieties uz augšējo labo stūri, tad uz apakšējo kreiso stūri. Riņķojiet acis vispirms pulksteņrādītāja virzienā, tad pretēji. Paskatieties uz augšējo kreiso stūri, tad uz leju, uz apakšējo labo stūri. Beigās acis vairākas reizes samirkšķiniet un paturiet ciet.
• Stāvus pozīcija, kājas plecu platumā, skatoties ārā pa logu, ar skatienu fiksējiet kādu konkrētu priekšmetu un aizveriet acis. Mēģiniet domās vizualizēt priekšmetu, kuru redzējāt. 
• Saberzējiet rokas vienu pret otru, lai tās kļūst siltākas, tad ar siltām rokām aizklājiet acis, nespiežot uz acs āboliem. Tajā brīdī acis ir ciet, un tiek atslābināts acs muskulis.
• Vakarā ar siltu, samitrinātu dvieli apklājiet acis un tā paguliet.
• Pašmasāža. Var ar pirkstiem masēt gan acu augšpusi (uzacu rajonā), gan apakšpusi (no acs kaktiņa, gar kaulu). Var pamasēt arī pašu acs ābolu, bet tad jānovērtē, vai tas nerada diskomfortu. Ja bijusi acs operācija vai lāzeroperācija, tas nav ieteicams.

Jāatceras, ka acs muskuļu atslābumu nosaka ne tikai pats acs stāvoklis, visu dienu pavadot intensīvā darbā pie datora, bet arī, kā cilvēks pats iekšēji jūtas. Piemēram, stress, citas veselības problēmas un lietotie medikamenti (nomierinošie līdzekļi), var radīt līdzīgu neredzēšanu un miglošanos, skaidro oftalmoloģe.

Ļoti būtiska ir arī higiēnas pasākumu ievērošana – roku mazgāšana; neaiztikt lieki seju un brilles ar rokām; briļļu mazgāšana. Sevišķa uzmanība jāpievērš kontaktlēcu kopšanai un lietošanai. Ja jūtat saaukstēšanās vai citus vīrusa simptomus, aizstājiet kontaktlēcu lietošanu ar brillēm.

Sausās acs slimības profilakse un ārstēšana: 

• lietot pietiekamu šķidruma daudzumu; 
• pareizi ēst (pietiekoši iekļaut diētā taukskābes; Omega-3); 
• ievērot regulārus pārtraukumus, veicot intensīvu darbu tuvumā, kas prasa pastiprinātu koncentrēšanos (viedierīces); 
• izvairīties no pārmērīgas bezrecepšu medikamentu vai lokālu konservantu saturošu medikamentu lietošanas. Pacientiem kopā ar ārstējošo ārstu jāizvērtē vispārēji lietojamo medikamentu blaknes; 
• samazināt atrašanos nepiemērotā apkārtējā vidē (zems mitrums, augsta temperatūra, pastiprināta gaisa kustība, gaisa piesārņojums); 
• ja lietojat kontaktlēcas un saistāt to lietošanu ar sausās acs slimības pazīmju palielināšanos, ieteicams vērsties pie kontaktlēcu speciālista;
• mitrinošu pilienu lietošana (vēlams bez konservanta, hialuronskābes saturoši);
• acu virsmas kopšana.

Datorlietotāja redzes sindromu (DRT) profilakse

Kā uzsver Dr. I. Trēziņa, DRT profilakses pamatā ir pareiza ķermeņa poza, strādājot ar datoru. Kā to nodrošināt?

• Datora ekrāna novietojums – skatiens uz datoru vērsts lejup. Optimāli datora ekrānam jāatrodas 15–20 grādu leņķī zem acu līmeņa, mērot no ekrāna centra.
• Atsauces materiāliem jābūt novietotiem virs klaviatūras un monitora līmenī. Lasot dokumentu, nevajadzētu grozīt galvu, skatoties dokumentā un datora ekrānā, proti, gan dokumentam, gan ekrānam jāatrodas vienā redzes laukā.
• Apgaismojumam ir milzīga loma – datora ekrāns jānovieto tā, lai tajā nespīdētu gaisma no apgaismes ierīcēm vai loga.
• Novērsiet atspulga rašanos uz monitora virsmas! Atspulgs vienmēr rada grūtības saskatīt attēlu, radot lieku redzes sasprindzinājumu.
• Sēdēšanas pozīcija – krēslam jābūt ērtam un jāatbilst ķermenim. Krēsla augstumam jābūt tādam, lai pēdas atrastos uz grīdas. Ja krēslam ir roku balsti, tiem jābūt tādā augstumā, ka rakstot tie atbalsta rokas. Rakstīšanas laikā plaukstas nedrīkst balstīties uz tastatūras.
• Atpūtas pauzes – lai, ilgstoši lietojot datoru, acis tik ļoti nenogurtu, tās jāatpūtina. Ja datoru lieto nepārtraukti divas stundas, acis jāatpūtina 15 minūtes, turklāt pēc katrām 20 minūtēm intensīva darba pie datora 20 sekundes jāskatās tālumā, lai acis mainītu fokusu, vai arī acis jāaizver.
• Mirkšķināšana – lai neattīstītos sausas acs sindroms, lietojot datoru, jāatceras, ka bieži jāmirkšķina acis. Mirkšķināšana palīdz acu mitruma uzturēšanai.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2021. gada martā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Foto: publicitātes