Vai LZA valde ir reketieru brigāde?

Latvijas Zinātņu akadēmija un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Latvijas Republikas Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām. Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA, tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles “Rīga” telpas nav mazinājušies, tieši otrādi – LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1. janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi (tostarp – par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu) tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171. pantu. Kā noskaidrojām Tieslietu ministrijā, šis Civillikuma pants tikai dod tiesības prasīt līguma izbeigšanu, bet nedod tiesības uzskatīt, ka līgums ir izbeigts. Vismaz līdz brīdim, kad savu verdiktu paziņos tiesa. Tieši šo likuma normas skaidrojumu nekādi nevēlas saprast LZA “vadoņi”.

Diemžēl, turpinot uzskatīt, ka līgums LZA vairs nav saistošs, LZA terorizē koncertzāles apmeklētājus – redzot, ka tās mēģinājums “izsaldēt” koncertzāli ir izgāzies (koncertzāle šobrīd tiek apkurināta ar elektrību, kas izmaksā divas reizes dārgāk par centālo apkuri), tā vēlas atslēgt elektrību, ko kā nepieņemamu ir norādījusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Pēc bijušā kultūras ministra un tagadēja LZA prezidenta Ojāra Spārīša pavēles, 20. decembra vakarā grupas “IĻĢI” koncerta apmeklētāji netika ielaisti koncertālē pa galveno ieeju, tādēļ bija jāizmanto sānu ieeja, kas aizkavēja koncerta sākumu par vairāk nekā 20 minūtēm.

“Domāju, ka Ojāra Spārīša attieksme pret koncertzāli būtu pavisam citāda, ja te būtu atvērts naksklubs vai prieka nams”, atceroties Operetes teātra pārvēršanu par naksklubu, piebilst Juris Millers. “Visticamāk, šis konflikts ar LZA nemaz nebūtu sācies, ja pirms konflikta sākuma es būtu piekritis atsevišķu LZA darbinieku izvirzītajai prasībai “norakstīt” uzņēmuma daļas viņu ģimenes locekļiem. Šāda postpadomju reketieru darbības shēma, kuru centās realizēt “zinātnieki”, man nebija pieņemama. Rodas vien jautājums – kā tik nabadzīgā LZA, kas nespēj nodrošināt pat tuales papīru savās mazmājiņās un turpat pusgadsimtu nespēja atjaunot koncertzāles telpas, pēkšņi spēj algot “Borenius” – vienu no dārgākajiem advokātu kantoriem valstī.”

Vēlamies informēt visus koncertzāles apmeklētājus par to, ka koncertzāle “Rīga” joprojām cer uz to, ka LZA valdes locekļiem pāries “pilnmēness efekts” un tā nerealizēs šos rakstveidā izteiktos draudus, kā arī to, ka gadījumā, ja elektrība tiks atslēgta, plānoto pasākumu norise tiks nodrošināta ar ģeneratoru palīdzību. Iepriekš atvainojamies par iespējamām neērtībām, kuras koncertzāles apmeklētājiem būs radījuši LZA “vadoņi” un “dievi” Ojārs Spārītis un Valdis Kampars.

“Šāda rīcība ir nonsenss – it kā tiesiskā valstī, kurā visiem ir jāievēro likumdošana, viena valsts iestāde atļaujas uzspļaut likumiem. Tā rīkojas pēc sava prāta un saprašanas, kurš, šķiet, ir “iesprūdis LZA ziedu laikos – pagājušā gadsimta 80. gados”. Koncertzāle “Rīga”, atšķirībā no LZA, var rīkoties tikai ar tiesiskām metodēm – pēc mūsu ierosinājuma jau februārī notiks tiesas process pret LZA un mēs ceram uz taisnīgu tiesas Spriedumu”, saka koncertzāles “Rīga” vadītājs Juris Millers. Ņemot vērā to, ka elektrības pārslēgšana ir komplicēts process, vēlamies savlaicīgi atvainoties janvāra sākumā koncertzālē paredzēto pasākumu apmeklētājiem par iespējamām neērtībām.

Koncertzāle “Rīga” tika atklāta 2014. gada 20. septembrī, par privātiem līdzekļiem (ieguldot aptuveni 500000 EUR) pilnībā atjaunojot Zinātņu akadēmijas Lielo zāli, kuras skatuve tika aizmūrēta pēc 1972. gadā notikušā ugunsgrēka. Ar LZA prezidentu O.Spārīti tika panākta rakstveida vienošanās, ka no 2015. gada 1. janvāra LZA pakāpeniski kompensēs telpu atjaunošanā veiktos ieguldījumus, pārņemot tos savā bilancē un samazinot nomas rēķinus. Lai izvairītos no šī pienākuma, LZA viltoja dokumentus, ko izmantoja savas rīcības attaisnošanai, kā arī nepatiesi apvainojot koncertzāli “Rīga” radiatoru nozagšanā, centās uzteikt līgumu. Par šiem LZA meliem pret to ir uzsākts kriminālprocess. No jebkādām konstruktīvām sarunām LZA un tās valde ir atteikusies kopš 2015. gada janvāra. LZA prettiesisko darbību rezultātā šobrīd koncertzālei “Rīga” ir  nodarīti zaudējuni vairāk nekā 200000 EUR apjomā.

Juris Millers

Foto: koncertzaleriga.lv