Tirdzniecības centri: Nepieciešams atbalsts nomas maksas segšanai

Vājais atbalsts slēgto veikalu apgrozāmajiem līdzekļiem un tas, ka vienlaicīgi nav domāts par atbalstu nomas maksas segšanai, tirdzniecības nozari ietekmēs negatīvi, nav izslēgti bankroti. Apstādinātā uzņēmējdarbība ietekmēs bezdarba pieaugumu un tas radīs desmitos vai pat simtos miljonu lielu iztrūkumu valsts budžetā. Ja tirgus ekonomikā likumīgās tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību ir atņemtas, tad ir nepieciešama ātra, profesionāla un mērķtiecīga zaudējumu kompensācija. Atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā atbalsts ir kūtrs, neieinteresēts un neefektīvs.

Tirdzniecības nozari veido ekosistēma – gan veikali, gan tirdzniecības telpas. No uzņēmējdarbības administratīvas apstādināšanas cieš abi, tāpēc arī atbalsts jāsaņem abiem. Tirdzniecības centru vārdā vēršamies pie jums ar prasību nekavējoties un aktīvāk risināt problēmas, kuras radījusi administratīvā uzņēmējdarbības apstādināšana Covid-19 krīzes ietekmē un sniegt atbalstu nomas maksas segšanai.

Ja šāds atbalsts nesekos, sekas var būt tirdzniecības ekosistēmas, tostarp, apkalpojošo nekustamo īpašumu uzņēmējdarbības krahs, kam sekos iesaistīto darbinieku bezdarbs un budžetā neienākošie nodokļi. Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē pieejamā informācija par 2019. gadu vēsta, ka tirdzniecībā kopumā ir nodarbinātas 133 369 personas, no kurām vērā ņemama daļa var palikt bez darba valdības nolaidības dēļ. Tāpat būtisks risks valstij ir potenciālais iekasēto nodokļu samazinājums valsts budžetā, kas tiek maksāts no nomas maksas par tirdzniecības telpām visā Latvijā. Vidēji gadā PVN no nomas maksas vien sasniedz 58,5 miljonus eiro, kas iekļauj nodokļus par tirdzniecības centriem Rīgā un reģionos, kā arī nodokļus par tirdzniecības telpām ārpus tirdzniecības centriem Rīgā (dati par šādām nomas telpām reģionos nav iekļauti). Līdz ar to valdības lēmumi iznomātāju un nomnieku atbalstam tieši ietekmēs arī valsts budžeta apmērus nākotnē.

Šajā grūtajā situācijā visa veida atbalsti ir vienotais trauks. Mēs kā iznomātāji jau esam piešķīruši visas iespējamās atlaides nomniekiem, taču nomniekiem ir ļoti liels risks neizdzīvot bez atbalsta nomai, jo citi atbalsta mehānismi ir grūti pieejami un tikai nedaudz sedz zaudējumus. Ir ļoti bezjēdzīgi kompensēt nelielu daļu biznesa tam, kura uzņēmējdarbība ir pilnībā apturēta vai daudzkārt samazināta.

Minēsim konkrētu piemēru, kas raksturo pieeju atbalstam Latvijā. Pēc izveidotajiem kritērijiem atbalstam nekvalificējas un atbalsta atteikumu saņēma zināms ēdināšanas uzņēmums Rīgā. Uzņēmums dibināts 2016. gadā, izveidojot vienu tirdzniecības vietu Rīgas centrā. 2020. gadā (martā un novembrī) uzņēmums atvēra divas jaunas tirdzniecības vietas, kā arī ēdienu ražotni, strauji audzējot uzņēmumā investētos naudas līdzekļus. Krīzes laikā iepriekš atvērtās tirdzniecības vietas ir piedzīvojušas strauju apgrozījuma kritumu, viena no tām ir pat slēgta, taču jauno struktūrvienību atvēršana kopējam uzņēmuma apgrozījumam 2020. gadā nav ļāvusi noslīdēt par 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Tas liedz uzņēmumam iespēju pretendēt uz grantu apgrozāmiem līdzekļiem, jo esošais atbalsta mehānisms paredz salīdzināt uzņēmuma apgrozījumu 2019. gada novembrī un decembrī, kad uzņēmumam bija tikai divas tirdzniecības vietas, ar 2020. gada novembri un decembri, kad uzņēmumam ir jau četras struktūrvienības.

Šādu reālu uzņēmumu piemēru, kuri nekvalificējās atbalsta mehānismiem, ir daudz. Tie ir tādi uzņēmēji, kas labu nodomu vadīti ir veicinājuši savu tirdzniecības uzņēmumu attīstību vēl pavisam īsi pirms negaidītās krīzes iestāšanās un arī tās laikā centušies turpināt izaugsmi. Tāpat uzņēmumi var nebūt atkopušies starplaikā starp abām ārkārtas situācijām un tādējādi nedemonstrēt apgrozījuma kritumu! Tomēr abos gadījumos tie ir uzņēmumi, kas ir administratīvu lēmumu ietekmēti un tādēļ atbalstāmi! Nomas maksa ir būtiska šo uzņēmumu izdevumu pozīcija.

Atbalsts nomas maksai būtu ātrs un efektīvs risinājums apstākļos, kad citi atbalsta mehānismi turpina būt fragmentēti un ar komplicētiem un visiem administratīvi cietušajiem neatbilstošiem kritērijiem.

Eiropas Savienība, Latvijas Bankas padomnieks Andris Vilks, paradoksāli, bet arī institūcijas, kam ikdienas apstākļos būtu jāuzrauga, lai tēriņos un ieguldījumos neatļaujamies iziet ārpus fiskālās telpas – Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka un arī komercbanku ekonomisti vienā balsī saka, ka Latvijas valsts atbalsts uzņēmējdarbībai ir ļoti lēns un viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un tas jāpalielina. Aicinām Finanšu ministru ņemt šos viedokļus vērā!

Mūsu – administratīvi skarto nozaru pasaulē – veidojas arvien lielāka disonanse starp deklarēto atbalstu negatīvi ietekmētajai uzņēmējdarbībai, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa minēto, ka atbalstam “nauda ir” un valsts aparāta kapacitāti atbalsta mehānismus ieviest!

Aicinām iedziļināties un pieņemt simetriskus un precīzus lēmumus administratīvi skarto nozaru zaudējumu kompensācijai!

Cieņā

Mārcis Budļevskis, T/C Alfa un T/C Mols pārstāvis

Iveta Priedīte, T/C Rīga Plaza pārstāve

Anna Avdejeva, T/C Sāga vadītāja

Dina Bunce, T/C Domina Shopping direktore

Kadrija Pudova, T/C Spice un T/C Spice Home direktore

Māris Kursītis, T/C Ditton Nams vadītājs

Ilze Brazeviča, T/C Ozols vadītāja

Zane Šulca, T/C Galleria Riga vadītāja

Ingrīda Sīpola, T/C Origo pārstāve

Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs (pārstāvot iznomātājus)

Foto: ilustratīvs (pexels.com)