Zemestrīce Everestā: kāpēc tā notika?

Pēc katastrofas Nepālā darbojās vairākas filmēšanas komandas, kuru iegūtie materiāli būs redzami dokumentālajā filmā „Zemestrīce Everestā”, kas TV kanālā „National Geographic” būs skatāma svētdien, 21.jūnijā. Dokumentālos kadrus papildinās ietekmīgu zinātnieku viedoklis un ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) materiāli, kas atklāj zemestrīces rašanos, norisi un sekas.

Zinātniekiem ir skaidrs, ka spēcīgo zemestrīču iemesli ir procesi, kas Zemes virsmā sākās apmēram pirms 40 – 55 miljoniem gadu. Proti, tektoniskā plātne, kuru šodien zinām kā Indiju, ietriecās tagadējā Eirāzijas plātnē, uz kuras patlaban atrodas Nepāla un Tibeta.

Spēcīgās plātņu sadures rezultāts ir Himalaju kalni un arī visaugstākā pasaules virsotne – Everests. Tomēr Indijas tektoniskā plātne turpina slīdēt uz ziemeļiem, tā radot spriegumu planētas garozā un tektonisko nestabilitāti.

Ne velti Himalaji ir viens no seismiski visaktīvākajiem reģioniem pasaulē, un šā gada briesmīgā zemestrīce, nenoliedzami, ir senās sadursmes rezultāts. Ja atceramies, 25.aprīlī Nepālu satricināja 7,8 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kas atņēma dzīvības vismaz 8000 cilvēku un radīja nāvējošu lavīnu pasaules visaugstākajā kalnā Everestā. Pēc dažām nedēļām Everesta piekāji satricināja vēl viena, 7,4 magnitūdu stipra zemestrīce.

Turklāt spēcīgais pēcgrūdiens fiksēts tajā pat apvidū Everesta piekājē, kur 1934.gadā 8,1 magnitūdu stipra zemestrīce izpostīja Katmandu un nogalināja vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Spēcīgākā zemestrīce – 8,6 magnitūdas – reģionā fiksēta 1950.gadā, Indijas austrumos. Savukārt 1988.gada augustā 6,8 magnitūdas stipra zemestrīce nogalināja 1500 cilvēku.

Aktīvā zemes virsmas kustība maina arī Himalaju augstumu. Kalni pieaug ar ātrumu apmēram viens centimetrs gadā, bet Everests – virzās uz ziemeļaustrumiem. Taču spēcīgie satricinājumi, iespējams, ir neatgriezeniski mainījuši reljefu, bet augstākā pasaules virsotne ir pavirzījusies pretējā virzienā, proti, uz dienvidrietumiem.

Taču nepāliešus uztrauc ne tikai tektoniskās kustības. Nabadzīgajā valstī tūristi, kas dodas apskatīt pasaulē augstāko kalnu, ir būtisks ienākumu avots, taču pēdējo gadu kataklizmas liek bažīties par kārtējo nabadzības pieaugumu.

Foto: publicitātes