“Maxima” nepilda solīto

Pilsēta izdzīvojusi garus gadus. Šo vietu pazīst kopš Daugavas labajā krastā Rīgas bīskaps Nikolajs uzcēla pirmo nocietināto pili Latgalē Cruczeborch, vēlāk sauktu arī par Kreutzburgu, pazīst kopš kara bēgļu apmetnes slobodas laikiem Daugavas kreisajā krastā. Pilsēta izaugusi no miestiem Daugavas abos krastos, pārdzīvojusi zviedru, poļu un krievu laikus, brīvvalsts gadus un padomju okupācijas laiku. Katrs vēstures notikums un pagrieziens ikvienā vietā atstāj savu vēstījumu. Karu postījumi aizslaucījuši daudzas vēsturiskās liecības. Paaudžu sasaiste, piederības sajūta kādai vietai rodas vien kopjot atmiņas, saglabājot pagātnes liecības. Šobrīd saka, veidojot pārmantotu dzīves telpu.

Kas no kultūras vēstures mantojuma paliks nākošajām paaudzēm? Ko aiz sevis atstās mūsu paaudze? Kā mēs, savas valsts, savas pilsētas pārstāvji – jēkabpilieši, par to esam rūpējušies pēc neatkarības atgūšanas? Ko esam kopuši, pētījuši, atjaunojuši, lepodamies ar savu piederību šai vietai? Vai esam dzīvojuši kā viendienīši – tikai šī brīža labumam. Miera laikā, divus gadu desmitus pēc neatkarības atgūšanas no pilsētas “sejas” viens pēc otra pazūd arhitektūras pieminekļi.

Biedrības Jēkabpils mantojums, kuras viens no pamatmērķiem ir kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un aizsardzība, uzmanības lokā ir nonākusi pilsētas vēsturiskā centra apbūve, iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Šobrīd īpaša rūpe par ēkām Brīvības ielā 106 un 110, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un ir pilsētbūvniecības valsts nozīmes pieminekļa Nr. 7432 sastāvdaļa, kuru savā īpašumā iegādājusies SIA „Maxima Latvija”. Jau vairākus gadus mājas ir atstātas novārtā un to stāvoklis pasliktinās. Lai noskaidrot apstākļus, firmas tālākos nodomus un rīcību saistībā ar šo ēku saglabāšanu, atjaunošanu un turpmāko ekspluatēšanu devāmies uz SIA „Maxima Latvija”. Sarunai ar biedrības valdes priekšsēdētāju Jāni Zepu firma deleģēja komunikācijas vadītāju Jāni Beseri.