Krīzes laikā apgūtās digitālās prasmes

Mobilo sakaru operatora “Tele2” #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījumā noskaidrots, ka TOP5 lietas, ko cilvēki apguvuši koronavīrusa izraisītās krīzes laikā, ir video konferences zvanu lietošana (19%), koncertu un izrāžu skatīšanas digitālajā vidē (18%), sportošanu mājas apstākļos (17%), laika plānošanu (17%), kā arī ienākumu un izdevumu plānošanu (16%).

Interesanti, ka daudz izteiktāk nekā citas sabiedrības grupas, tieši seniori atzīst, ka ir apguvuši un novērtējuši iespējas skatīties koncertus un izrādes digitālajā vidē, kā arī apguvuši sociālo tīklu lietošanas prasmes un iepirkšanos interneta vidē. Savukārt jaunieši un vidējā paaudze daudz vairāk nekā citas grupas ir apguvuši sportot prasmes mājas apstākļos, kā arī laika plānošanu. Vidējā paaudze bērnu attālināto mācību dēļ vēl apguvusi arī bērnu mācību vielu, savukārt jaunieši – jēgpilnu izklaidi interneta vidē. 

“COVID-19 pandēmija ir faktiski piespiedusi daudzus pielāgoties jaunajiem apstākļiem un apgūt tās iemaņas, kas iepriekš nebija vajadzīgas vai likās mazsvarīgas. Digitālā pratība personīgajā līmenī noteikti ir bijusi tā lieta, ko primāri daudziem bija nepieciešams pilnveidot vai apgūt no jauna. Tas savukārt ir veicinājis starppaaudžu solidaritāti, jo seniori apguva jauniešu prasmes, piemēram, sociālo tīklu un dažādu lietotņu lietošanu, bet jaunieši guva ieskatu savu vecāku un vecvecāku ikdienā. Šai starppaaudžu prasmju apmaiņai var būt arī tālejošas pozitīvas sekas, jo dažādi sociālās spriedzes elementi izpaužas tieši vecuma dimensijā,” saka ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs. “Taču šī pielāgošanās un mācīšanās ir notikusi arī biznesa sektorā – uzņēmumi ir atvēruši interneta veikalus, mainījuši savus uzņēmējdarbības profilus un klientu apkalpošanas procesus. Aktuāls noteikti ir jautājums, cik paliekošu ietekmi tas atstāts uz mūsu ikdienu un procesiem nākotnē, kad situācija būs normalizējusies.”

“Vienlaikus jāatzīmē, ka svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam cilvēku lokam, kuru ikdiena pandēmijas laikā nav mainījusies, jo viņi savu darbu nevarēja turpināt attālināti – tirdzniecības darbinieki, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji utt. Pandēmija ir parādījusi cik svarīgas ir šo cilvēku prasmes un būtu nepareizi aizmirst par viņu vajadzībām, plānojot nākotni,” piebilst A.Šuvajevs.

Pētījumā arī noskaidrots, ka 72% iedzīvotāju ir bijis laiks veltīt vairāk laiku tām lietām, kurām pirms tam nesanāca veltīt pietiekami lielu uzmanību. Lielākoties tās ir ļoti praktiskas lietas, kas saistītas ar mājas darbiem, ģimeni un attiecībām.

“Arī mūs – “Tele2”, šis laiks piespieda mainīties. Mēs jau no marta vidus strādājam attālinātā režīmā un gandrīz divus mēnešus mūsu klientu speciālisti klientus apkalpoja, strādājot no mājām. Šis laiks mums lika daudz straujākiem soļiem realizēt, piemēram, dažādus digitālos projektus, lai varētu veiksmīgi nodrošināt mobilo servisu un ierīču piegādi klientiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Lielākā daļu šo ieviesto lietu un projektu ir uz palikšanu, jo mēs redzam, ka tās funkcionē ļoti labi, turklāt atvieglo gan mūsu, gan klientu dzīvi.”

Lai noskaidrotu, kā ārkārtējā situācijā Latvijā mainījušās iedzīvotāju prasmes, mobilo sakaru operators “Tele2” veica #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījumu sadarbībā ar “Norstat” šī gada maija sākumā, un tajā piedalījās 1011 respondenti.

Foto: ilustratīvs