Miķeļdiena Rīgā

Lai arī visu nedēļu saulīte maz priecēja, sestdienas rītā ap 10:00, kad tirdziņš sāka savu darbību, no lietus nebija ne miņas, pēc nedēļas pārtraukuma saule priecēja visus rīdziniekus. Iespējams, tādēļ arī cilvēku plūsma, ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet arī ārzemnieku, bija tik iespaidīga – visas tuvējās ieliņas ap Doma laukumu bija cilvēku pieblīvētas, nemaz nerunājot par to, cik drūzmaini bija pašā epicentrā – pie Doma baznīcas, pie kuras atradās galvenā skatuve un neskaitāmas tirgotāju teltis.

Bija iespējams iegādāties visdažādākās preces – dažādus izstrādājumus un rotas no ādas, metāla, dzijas, dažāda auduma, tādus lauku labumus kā  sieru, medu, krāsnī ceptu maizi, arī zivis, gaļu, bez uzmanības nepalika arī lietoto grāmatu stendi, dažādu skaistumkopšanas līdzekļu piedāvājums, arī sveces, keramikas un koka izstrādājumi un daudz kā cita. Īsti rudenīgu tirdziņu padarīja sīpoli, rāceņi, kartupeļi, ķirbji, arī āboli, plūmes, avenes, dzērvenes, smilšērkšķu ogas un citi rudens dārzeņi un augļi.

Protams, tirdziņš neizpalika bez ierastā piedāvājuma. Visiem zināms, ka šādos pasākumos vienmēr iespējams iegādāties piparkūkas un vilnas zeķes, neņemot vērā to, vai ir vasara vai ziema. Izrādās, ka cilvēku interese par šādiem šķietami ziemai piemērotiem produktiem nemazinās, mainoties gadalaikam. Piparkūkas vienmēr ir viens no iemīļotākajiem pirkumiem, kam nav noteikti jāsaistās ar ziemu. Tās varot saglabāties gadu, ja tur sausā vietā, līdz ar to arī ir ļoti viegli tirgojamas. Ar vilnas zeķēm gan ir dažādi – cilvēku interese gan ir lielāka aukstajā gada daļā, bet arī vasarā pieprasījums pēc tām ir.

Īpašu uzmanību piesaistīja biedrība „Dzīvieku pansija Ulubele”. Bija iespējams paņemt uz mājām kādu no patversmes atvestajiem sunīšiem, kuru pavisam kopā bija četri. Vienu no viņiem kāds laimīgais bija paņēmis līdzi. Izrādās, biedrība ļoti bieži piedalās šāda veida pasākumos, un cilvēku interese par dzīvniekiem no patversmes nav maza.

Anna Ūdre