Jauno Žurkas gadu gaidot…

Tuvojoties gadu mijai pēc Austrumu kalendāra mēs no Baltās Metāla Žurkas radiniekiem varam mācīties daudzas vērtīgas lietas:

• spēju ilgstoši un nenogurstoši strādāt vispirms jau savas ģimenes labā. Izcils piemērs ir kailie smilšracēji, kuri spēj strādāt bez brīvdienām un atvaļinājuma 30 gadus no vietas. Viņi rok jaunas alas, kopīgi uztur esošos alu labirintus, kopīgi rūpējas par mazuļiem – saviem jaunākajiem brāļiem un māsām. Smilšracēju ģimene ir vienas mātes dažāda vecuma bērni. Tāpat viņi kopā aizsargā savas alas no nelūgtiem iebrucējiem, ar ķermeņiem aizsprostojot alas eju un šņakstinot savus milzīgos priekšzobus. Zinātnieku lielu pētniecisko interesi izraisījusi smilšracēju spēja neslimot ar onkoloģiskām kaitēm.
• prasmi no vienkāršām lietām radīt unikālus objektus. Te visvairāk būtu minams dabas arhitekts bebrs, kurš izmantojot pašzobīgi sagarinātus baļķēnus un zarus, kā arī dubļus, nelielus akmeņus un citus uz vietas atrodamus būvmateriālus, spēj uzbūvēt milzīgus dambjus, nosprostojot visai platas ūdensteces. Amerikā garākie dambji sasniedz vairākus simtu metru garumu. Taču arī citi grauzēji ir lieliski celtnieki, kas māk uzbūvēt omulīgas un siltas migas savu mazuļu audzēšanai.
• spēju izdzīvot jebkuros apstākļos. Atrodoties barības ķēdes sākumposmā, jārēķinās, ka daudziem plēsēji centīsies nomedīt kādus grauzējus. Vislabākā pretdarbība ir prasme slēpties un spēja strauji vairoties. Tāpēc plastiskākās grauzēju sugas (spējīgākās piemēroties visdažādākajiem dzīves apstākļiem) ir izplatītas visā pasaulē.
• rosīties, rosīties un vēlreiz rosīties! Starp citu, grauzējiem priekšzobi aug visu dzīvi, tādēļ tiem ir nepārtraukti jāstrādā (tas ir, jāgrauž), lai tos nodeldētu un vienlaicīgi uzasinātu. Bez tam grauzējiem nav ilkņu, tā vietā ir tukšums jeb diastēma. Tā lieliski noder piemēram, bebram, lai šajā spraugā ielocītu lūpas un dzīvnieks varētu sekmīgi grauzt ziemā zarus zem ūdens un neaizrītos ar ūdeni. Vienkārši un efektīvi!
• darbus izdarīt kārtīgi, nevis pa roku galam. Ja reiz, tas caurums apcirknī ir jāizgrauž, tad tas tā ir jāizdara! Pagraužot pa druskai daudzās vietās, sanāks kā nereti gadās: laiks un materiāli iztērēti, bet produktivitāte…

Grauzēji ir lielākā zīdītāju kārta, kurā apvienoti apmēram 40% no visiem zīdītājdzīvniekiem. Kopumā tās ir apmēram 2300 sugas, kas apdzīvo visu pasauli, izņemot Antarktīdu. Tas nozīmē, ka Baltās Metāla Žurkas gada vēstneši ir visās pasaulēs malās un tie dzīvo mums līdzās, nereti arī vienā mājā ar mums.

No visas plašās grauzēju radu saimes Latvijas dabā sastopamas 21 suga, kas augumā pārsvarā ir nelieli dzīvnieki. Latvijā lielākais aszobainis ir bebrs, savukārt mazākais ir pundurpele, kas sver tikai 5-10 gramus (salīdzinājumā bebrs – 18 un vairāk kg).

Rīgas Zoodārzā mīt 17 sugu grauzēji gan no Eiropas (tostarp Latvijas – lidvāvere, lielais un meža susuris un bebrs) un Āzijas (ieskaitot zoodārza nominēto šīgada dzīvnieku – Filipīnu mākoņžurku un Indijas dzeloņcūku), Āfrikas (daudzu apmeklētāju iemīļotie kailie smilšracēji un Madagaskaras milzukāmis, Āfrikas koku dzeloņcūkas), kā arī Dienvidamerikas (arīdzan lielākais grauzējs pasaulē kapibara, moko, aguti).

Pasaules Sarkanajā grāmatā no Rīgas zoodārzā apskatāmajiem grauzējiem kā apdraudēti (IUCN EN kategorija) iekļauti Madagaskaras salā dzīvojošie Madagaskaras milzukāmji, kas mitinās Tropu mājas naktsdzīvnieku ekspozīcijā. Aguti, Filipīnu mākoņžurka un Madagaskaras milzukāmji iekļauti Eiropas un Pasaules ciltsgrāmatās (ESB un ISB), kas norāda uz dzīvnieku vērtību un dalību kvalitatīvas nebrīves populācijas veidošanā.

Tādēļ sākot jauno Baltās Metāla Žurkas gadu vēlam enerģiju, darbasparu un protams, veselību!