Janvārī notiks videi draudzīgās ēšanas izaicinājums “Neapēd zemeslodi”

12. decembris, 2019 Ģirts Spēlmanis

Izaicinājums “Neapēd zemeslodi” piedāvā iespēju ikvienam Jauno gadu uzsākt ar dabai draudzīgu apņemšanos un izmēģināt vienu mēnesi ēst veselīgāk un videi draudzīgāk, samazinot dzīvnieku produktu patēriņu uzturā.

Dabai draudzīgās ēšanas izaicinājumā, kas sāksies 2020. gada 1. janvārī, šogad piedalās un līdzcilvēkus izaicina arī tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā aktieri Jānis Jarāns un Mārtiņš Meiers, mūziķis Fredis un Latvijas izlases basketboliste Kate Krēsliņa.
2019. gadā ziņas par klimata pārmaiņu un pārapdzīvotības draudiem guvušas plašu mediju uzmanību. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) norāda, ka negatīvu ietekmi uz vidi rada arī sabiedrības uztura paradumi. Dzīvnieku produktu ražošana patērē nesalīdzināmi vairāk resursu, zemes platību un saldūdeni nekā augu produktu ražošana, kā arī tā rada vairāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu nekā visa transporta industrija kopā. Biedrības “Dzīvnieku brīvība” rīkotajā izaicinājumā ikviens ir aicināts izmēģināt dzīvot dabai draudzīgāk, saredzot saikni starp saviem ikdienas paradumiem un vides problēmām.

Izaicinājuma galvenā koordinatore Ulrika Skakovska pauž: “Izaicinājums paredzēts kā izglītojošs, garšīgs piedzīvojums. Dalībnieki atklās jaunas garšas, receptes un uzzinās daudz interesanta un aktuāla. Ir pēdējais brīdis rīkoties, lai palīdzētu mūsu zemeslodei. Mūsu sabiedrību nākotnē sagaida daudzi izaicinājumi, bet šis noteikti ir visgaršīgākais no tiem.”
Izaicinājuma laikā katru dienu dalībnieki saņems e-pastu ar jaunām receptēm, aktuālu informāciju par vidi un praktiskiem padomiem. Izaicinājumam var pieteikties mājaslapā neapedzemeslodi.lv, izvēloties sev piemērotāko izaicinājuma veidu: neēst gaļu trīs reizes nedēļā, janvārī izmēģināt veģetāru uzturu vai mēneša garumā ēst vegāniski. Pērn izaicinājumā piedalījās gandrīz četri tūkstoši cilvēku, un katru gadu izaicinājuma dalībnieku skaits aug.
Saskaņā ar žurnālā “Science” publicēto pētījumu industriālā lopkopība ir viena no visvairāk dabu degradējošajām industrijām, kas rada tādas vides problēmas kā globālo sasilšanu, saldūdens piesārņojumu, lietusmežu izciršanu, savvaļas sugu masveida izmiršanu u.c. Industriālā lopkopība ir arī viens no galvenajiem Baltijas jūras piesārņotājiem. ANO šī gada ziņojumā akcentē gaļas ražošanas būtisko ietekmi uz klimata pārmaiņām.