Slīteres Nacionālajā parkā aiztur maluzvejnieku ar visu guvumu

Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vides inspektori trešdien, 13. novembrī Slīteres Nacionālajā parkā pie Pitragupes aizturējuši maluzvejnieku ar visu guvumu – pieciem taimiņiem, kuri nogalināti ar žebērkli.

Pārvaldes Kurzemes reģiona administrācijas vides inspektori trešdien jau pēc tumsas iestāšanās reida laikā pie Pitragupes pamanīja aizdomīgas darbības un pēc neilga laika aizturēja maluzvejnieku ar nelikumīgi noķertiem pieciem taimiņiem (Salmo trutta). Nelegālā darboņa līdzdalībniekam gan izdevās aizmukt.

Iegūtie pierādījumi un materiāli, kā arī aizturētā persona ir nodota Valsts policijai turpmākai izmeklēšanai un kriminālprocesa ierosināšanai.

Slīteres Nacionālajā parkā esošās mazās upītes ir starp nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai. Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.

Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm

Lasis ir viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm – tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās.

• No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.
• Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas – ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī.
• Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās – pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva.
• Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā – 10 gadu vecumu.
• Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs.

Pārvalde atgādina, ka patlaban ir spēkā lašveidīgo zivju ieguves lieguma periods, kas ilgs līdz 31.decembrim.  Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju  iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī  kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.

Foto: publicitātes