Eksperts: Sociālie tīkli kā informācijas avots garnadžiem

Pēdējos gados zādzību skaits sarūk – 2018. gadā fiksēti 19 440 zādzību gadījumi (t.sk. 1 589 īpašuma zādzības no dzīvokļiem), kas ir nedaudz mazāk kā 2017. gadā, kad fiksēti 20 354 zādzību gadījumi (t.sk. 1 795 īpašuma zādzības no dzīvokļiem), vai 2016. gadā – 20 817 īpašuma zādzības (t.sk. 2 126 īpašuma zādzības no dzīvokļiem)[1]. Tomēr kopējais rādītājs joprojām saglabājas pietiekami augsts. Pavisam nesen Latviju pāršalca arī ziņa par jurista slepkavību Mārupē, kurš, pēc policijas darbinieku teiktā, tika nošauts, ierodoties savā īpašumā zādzības brīdī. Drošības eksperts, Biznesa augstskolas Turība programmas “Organizācijas drošība” students Arnis Garančs skaidro, ka no iespējamās zādzības nav pasargāts neviens, jo garnadži spēj ielauzties gan vāji, gan arī labi apsargātos īpašumos. Eksperts uzsver, ka risku iespējams samazināt, ievērojot noteiktu piesardzības pasākumu kopumu. Tāpat viņš atgādina, ka mūsdienās plaši izmantotie sociālie tīkli un neapdomīga dalīšanas ar informāciju ir viens no garnadžu informācijas avotiem un aicina padomāt, vai tiešām ir vērts publicēt bildes, kas parāda, kur dzīvojam, ar kādu auto braucam un kad braucam ilgstošākā atvaļinājumā.

Pastāv vairākas zagļu kategorijas

Nav vienojošu faktoru, kas ietekmētu zagļu izvēli ielauzties vienā vai otrā īpašumā. Visbiežāk zagļi meklēs viegli sasniedzamus objektus, taču fakti norāda arī uz to, ka profesionāli garnadži spēj nepamanīti ielauzties arī labi apsargātās teritorijās. No riska pasargāts nav neviens. Protams, padomājot par drošības jautājumiem un kļūstot par sarežģītu mērķi, savu īpašumu zaglim padarām nepievilcīgāku. Tā saucamie vieglie mērķi – teritorijas ar vāju drošības līmeni un viegli pieejamām materialajām vērtībām ir pieskaitāmas paaugstināta riska grupai. Pastāv vairākas zagļu kategorijas, piemēram, narkomāni – bieži vien izmisuma vadīti cilvēki, kuri ielaužas īpašumos daudz nedomājot un neplānojot, cenšoties ātri atrast dažādas, viegli pieejamas un realizējamas mantiskās vērtības. Vēl viens no veidiem ir grupējumi, kuri parasti rīkojas ātri un profesionāli. Tie ir organizēti, labi ekipēti un ar pārdomātu zādzības taktiku. Arī nozagtais apjoms sasniedz lielus apmērus, jo tā pārvietošanai tiek izmantots transports. Trešā nosacītā kategorija  – sērijveida zagļi – koncentrējas uz ilgstošu objekta novērošanu, izpēti un informācijas ievākšanu, strādā pēc precīzi sagatavota plāna un pārsvarā vieni.

Sociālie tīkli kā garnadžu informācijas avots

Pirmais un būtiskākais nosacījums sava mājokļa aizsardzībai – jāatrod profesionāls drošības partneris vai drošības jomas eksperts, kurš konsultēs un ieteiks veiksmīgākos risinājums, pielāgojot tos konkrētajam īpašumam pēc individuāli sastādīta plāna. Tāpat iespējams veidot sadarbību ar profesionālām apsardzes kompānijām. Ikdienā vērts padomāt arī par šķietami nesvarīgām lietām, piemēram, kādus ierakstus un attēlus publicējam sociālajos tīklos? Padomāsim pirms publicēsim attēlus no dzīvesvietas, fotogrāfijas ar auto un citām vērtīgām lietām. Neļausim svešas mantas tīkotājiem noprast, ka esam devušies prom no dzīvesvietas uz ilgāku laiku – ceļojuma bildes Facebook vai Instagram var ielikt arī vēlāk. Bieži vien uz šķietami ikdienišķām fotogrāfijām fonā saredzamas lietas, kam nekādā gadījumā nevajadzētu būt publiskām, piemēram, piezīmes uz kalendāra, automašīnas atslēgu uzglabāšanas vieta u.tml.  Tāpat ir vērts nodibināt labus kontaktus ar kaimiņiem, jo, apvienojot spēkus, drošības līmenis kopumā tiek paaugstināts. Kamēr viens kaimiņš ir prombūtnē, var palūgt otram pieskatīt viņa īpašumu. Tie, kuri rūpējas par drošību, ir soli priekšā pārējiem, bet jāatceras, ka drošība ir dinamiska – jāseko līdzi novitātēm, jāmeklē vājie posmi un tie jānovērš.

Ļoti dažāda attieksme pret drošības jautājumiem

Ja salīdzinām situāciju šobrīd un pirms pieciem gadiem, var secināt, ka zagļi ir kļuvuši drosmīgāki. Lielu daļu vairs nemulsina objektā ierīkota signalizācija, suns pagalmā vai pat tas, ka mājā atrodas  tās saimnieki. Dzirdēti ne mazums gadījumi, ka garnadži izlaupa ēkas pirmo stāvu, kamēr īpašnieki atrodas augšstāvā. Visbiežāk zagļi cenšas iekļūt caur kādu no mājas logiem, terasēm vai durvīm pirmajā stāvā, tāpēc, uzstādot logus un durvis, sākotnēji ir vērts samaksāt nedaudz vairāk un izvēlēties drošāko risinājumu. Ieejas durvīm jābūt aprīkotām ar kvalitatīvām slēdzenēm, bet, ja remontdarbu laikā atslēgas nācies iedot meistariem, ieteicams tās nomainīt. Esot pietiekami uzmanīgam un vērīgam, iespējamo zagli var identificēt vēl pirms viņš paspējis ko paveikt, par aizdomām laicīgi paziņojot atbildīgajām instancēm. Pievērsiet uzmanību, vai rajonā nav parādījies kāds iepriekš neredzēts cilvēks, jo labi zināms, ka nelielos ciematos visi viens otru pazīst. Plānojot zādzību, cilvēki centīsies iegūt maksimāli daudz informācijas, uzņemt apkārtnes fotogrāfijas un izpētīt iedzīvotāju pārvietošanās grafikus un paradumus. Dažkārt tie centīsies iztaujāt vietējos iedzīvotājus, izliekoties par kādas pasta nodaļas vai piegādes kompānijas darbinieku. Profesionāli grupējumi plānošanu uzsāk pat divus gadus iepriekš, tāpēc jebkura informācija, kura tiks nodota atbildīgajām instancēm, būs noderīga. Sabiedrības attieksme pret mājokļa drošību ir ļoti dažāda. Diemžēl, bieži vien pievēršamies šiem jautājumiem tikai tad, kad nelaime jau notikusi.

Necensties apturēt zagli saviem spēkiem

Nokļūstot situācijā, kad ceļā sastapts zaglis, nekavējoties jāatkāpjas uz drošāku vietu, piemēram, automašīnu, kaimiņu māju vai šķūni. Neieteiktu censties būt varonim un apturēt zagli saviem spēkiem, izprovocējot lieku agresiju un nepardomātu rīcību no noziedznieku puses.  Nākamais solis ir trauksmes izziņošana un zvans policijai vai apsardzes dienestam (ieteikums pie atslēgām pievienot apsardzes “trauksmes pogu”, kas vajadzības gadījumā ļaus raidīt signālu apsardzes kompānijai). Atcerieties – no šī brīža papildspēki steidzas palīgā. Ja iespējams, jāvēro virziens, kurā zaglis devies, jāfiksē cilvēku skaits, pazīmes un ideālā variantā arī automašīnas numura zīme, kas vēlāk atvieglos darbu izmeklētājiem. Runājot par pašdarbību un zagļu apturēšanu saviem spēkiem, praksē pierādījies – tas ne vienmēr ir veiksmīgs lēmums. Profesionāli zagļi nereti ir fiziski labi sagatavoti un mēģinājums aizturēt zagļus var beigties ar ļoti nepatīkamām sekām. Jebkāda ieroča pielietošana savai aizstāvībai vēlāk var sagādāt ne mazums problēmu, līdz pat kriminālatbildībai, jo tiesā jāpierāda ieroča pielietošanas pamatojums un spēka samērība.

Drošības ABC

Protams, mūs sargā atbildīgie dienesti, taču arī pašiem jābūt modriem. Vienkāršu noteikumu ievērošana būtiski samazinās risku. Suns būs labs sargs jebkurā teritorijā. Risinājums ir arī tehniskās apsardzes sistēmas –signalizācija, ugunsdrošības un video novērošanas sistēma. Būtiska nozīme ir drošiem logiem un durvīm, ko nevar atmūķēt pāris sekunžu laikā. Tāpat nekad nevajag atstāt vaļā mājas logu, pat ejot ārā uz īsu brīdi, jo dažkārt zagļiem pietiek vien ar 2 līdz 10 minūtēm. Un, protams, jau pieminētā sadarbība ar kaimiņiem un ideālā variantā nokārtota mājokļa apdrošināšana.

Autors: Drošības eksperts, Biznesa augstskolas Turība programmas “Organizācijas drošība” students Arnis Garančs

[1] Centrālās statiskas pārvaldes dati