Katrs ceturtais iedzīvotājs svētku laikā piedzīvojis “Ziemassvētku jampadraci”; 9 padomi, kā no tā izvairīties

Lai arī gada izskaņa visbiežāk saistās ar apcerīgu un svinīgu laiku, tomēr arī svētku laiku visai bieži pavada virkne likstu un raižu. Izrādās, ka ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju, svinot Ziemassvētkus vai Jauno gadu, ir saskārušies ar nepatīkamām situācijām, kas atstāj zināmas pēdas mājoklī un maciņos, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja*. Visbiežāk svinētāji ar sarkanvīnu sabojājuši mīkstās mēbeles (9%), dzēsuši degošu Ziemassvētku egli (6%) un adventes vainagu (5%), kā arī izdedzinājuši grīdā caurumu, dedzinot egļu sveces vai brīnumsvecītes (5%).

Ķibeles svētku laikā visbiežāk piemeklējušas gados jaunākus svinētājus vecumā līdz 30 gadiem (34%). Visbiežāk tie ir atklātas uguns radītie bojājumi (12%), kā arī bērnu rotaļu laikā saplēstas mājas elektroniskās iekārtas (7%).

“Svētku laikā, kad uzņemam ciemiņus vai dodamies ciemos, atstājot mājokli bez uzraudzības, īpaši jāpadomā par sava mājokļa drošību. Uguns izraisītas nelaimes noteikti ir postošākās un dārgākās, raugoties no pieteikto apdrošināšanas gadījumu statistikas. Taču tās nebūt nav vienīgās. Tāpēc šajā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, lai it kā patīkamais Ziemassvētku jampadracis neatstāj rūgtu pēcgaršu,“ atzīmē Dzintars Kalniņš, Swedbank Riska apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs.

Padomi, kā parūpēties par mājokļa drošību svētku laikā?

1. Gatavojot ēdienu, pārliecinieties, ka plīts tuvumā nav priekšmetu, kas var viegli aizdegties, piemēram, cepeškrāsns cimds, salvetes un citas lietas. Pirmssvētku drudža laikā nepamanīti paliek sīkumi. Taču nereti tieši tie ir iemesls dažādiem negadījumiem.
2. Pārliecinieties, ka degošas sveces vienmēr ir jūsu redzeslokā. Ja kaut uz īsu brīdi dodaties ārā vai uz citu telpu, vienmēr sveces nopūtiet. Noteikti ir vērts arī ar bērniem ik gadu pārrunāt drošu rīcību ar uguni un svecēm.
3. Ziemassvētku egli turiet vismaz trīs metru attālumā no jebkura uzkarstoša objekta – vai tas būtu radiators, kamīns vai krāsns.
4. Pārliecinieties, ka gaismiņu virtenēm, ar ko dekorējat svētku egli vai māju, nav bojātu vadu vai savienojuma vietu. Bojātajās vietās var rasties īssavienojums, kas var izraisīt ugunsgrēku.
5. Ja jums ir kamīns, ko neesat sen izmantojis, bet uz Ziemassvētkiem vai Jauno gadu esat iecerējuši to iekurināt, noteikti pirms tam jāiztīra skurstenis.
6. Pārbaudiet, vai mājās izvietotie dūmu detektori ir darba kārtībā. Tiem reizi divos gados jānomaina baterijas. Savukārt, ja dūmu detektoru nav, apsveriet to uzstādīšanu. Dūmu detektori būs obligāti jebkurā mājoklī, sākot no 2020.gada, tāpēc varbūt ir vērts to uzstādīšanu apsvērt jau tagad. Piemēram, autonomais dūmu detektors, kas dod signālu tikai konkrētā dzīvoklī, ir neliela izmēra ierīce, kura spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka blakusefektus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus.
7. Svētku laikā, dodoties ceļojumā vai uz svinībām pie radiem, draugiem, pārliecinieties, ka visas durvis un logi ir noslēgti, vērtīgās lietas noglabātas seifā vai citā drošā vietā. Nereti garnadži izmanto iespēju “apciemot” svētku laikā bez uzraudzības atstātos mājokļus, tāpēc jābūt piesardzīgiem, īpaši parūpējoties par mājokļa drošību. Labu kaimiņattiecību gadījumā varat vienoties ar kaimiņiem par mājokļa pieskatīšanu prombūtnes laikā.
8. Ja svētku laikā ilgstoši būsiet prom no mājām, pārliecinieties, ka no kontakta esat izņēmuši visas elektroiekārtas, piemēram, galda lampas, datora vai telefona lādētājus.
9. Ja jums ir mājokļa apdrošināšana, pārliecinieties, kādos gadījumos varat savam apdrošinātājam iesniegt apdrošināšanas pieteikumu. Iespējams jūsu apdrošināšanas polise nosedz arī izmaksas, kas radušās par sabojātu galdu, dīvānu, grīdas segumu vai zemē nomestu telefonu. Tāpat pārbaudiet, vai attiecībā uz dažādām uguns un citām nelaimēm ir kādi ierobežojumi.

* Swedbank iedzīvotāju aptauja veikta šī gada decembrī sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot vairāk nekā 700 iedzīvotājus visā Latvijā, vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Foto:pexels.com